Lauztas kājas, taču dzīvs 0
Bija svētdiena, 1. jūlija pievakare, un 11 gadus vecais Anrijs (vārds mainīts) nolēma aizbraukt ar velosipēdu uz tuvējo dīķi, lai pārliecinātos, vai ūdens ir peldēšanai pietiekami silts. Atceļā viņš cieta satiksmes negadījumā. Par peldēšanos šogad jāaizmirst.
“Andricēnu” mājas, kurās dzīvo Anrijs, atrodas kādu kilometru no Augšlīgatnes centra, kur atrodas dīķis. Puisis paķēra vecākā brāļa velosipēdu, kas bija mazāk pielāgots braukšanai pa ceļu, bet vairāk dažādiem trikiem, BMX brīvajam stilam. Velosipēdam nebija bremžu. Nav gan zināms, vai tās šajā gadījumā būtu glābušas no sadursmes ar vieglo automašīnu “Volvo”.
Aizķēra auto labais stūris
Auto brauca no Līgatnes puses pa asfaltētu ceļu, bet Anrijs atgriezās no dīķa un atradās šosejas kreisajā pusē (ja lūkojas no “Volvo” braukšanas virziena). Taciņa veda no kalniņa, zāle cilvēka augumā aizsedza redzamību. Anrijs bija labi ieskrējies un joņoja pāri ceļam. Gandrīz paspēja. Auto, kas viņam trāpīja ar labo stūri, pēc sadursmes apstājās pēc metriem piecdesmit. Šoferis saucis ātro palīdzību, policiju. To darīja arī cilvēki no tuvējām mājām, kas bija dzirdējuši troksni un izmisīgos bērna kliedzienus.
Notikušajam ir viens liecinieks – turpat pārsimt metru attālajos “Andricēnos” dzīvojošais Valmieras profesionālās vidusskolas šā gada absolvents Nauris Kravalis. “Es tajā brīdī atrados dārzā un skatījos tajā virzienā. Viss bija labi redzams. Anrijs brauca pāri ceļam, pa kuru ar ātrumu vismaz 60 kilometri stundā virzījās “Volvo”. Nebremzēja. Atskanēja liels troksnis. Saucu pārējos mājiniekus un skrēju skatīties. Anrijs, kurš tika aiztriekts četrus piecus metrus no sadursmes vietas, kliedza, vienai kājai bija vaļējs lūzums. Velosipēds bija vismaz 15 metrus tālu, “Volvo” – 40 – 50 metrus,” atceras Nauris.
“Volvo” vadītājs savā paskaidrojumā policijai ierakstījis, ka braucis ar ātrumu 30 km/h. Taču šajā gadījumā arī tas ir par lielu, jo “Volvo” jau aptuveni 30 metrus atradās ceļa zīmes “Dzīvojamā zona” darbības zonā, kurā maksimālais ātrums ir 20 km/h. Jebkurā gadījumā patiesību noteiks ekspertīze.
Nopratināts pagaidām nav arī Anrijs, kurš ārstē abu kāju vaļēju lūzumu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā.
Skolā jau stāsta, bet…
“Man joprojām grūti stāstīt par piedzīvoto. Nevienai mātei nenovēlu stāvēt pie sava bērna un bezpalīdzīgi noraudzīties, kā viņš sāpēs kliedz un lūdz palīdzību, bet tu neko nevari. Labi, ka ātrie nekavējās. Paldies Dievam, arī galva nav traumēta,” stāsta Anrija mamma. Arī viņa spriež, ka “Volvo” nav braucis lēni. “Nezinu, kas puikam bija uznācis. Viņš nekad bez atļaujas uz centru nav braucis. Kad atļāvu, tad tikai ar māsas riteni, kas ir tehniskā kārtībā. Ar brāļa BMX velosipēdu Anrijs brauca tikai pa takām, laukiem, ar kurpītēm kājās, lai varētu nobremzēt. Bet šoreiz pat kurpītes nebija…”
Māte dēlam par ceļu satiksmes noteikumiem nebija neko stāstījusi, arī aizsargķiveru nav. Skolā par satiksmes noteikumiem runā stundās, teic liktenīgā velosipēda īpašnieks Anrija vecākais brālis, kas šogad pabeidza Līgatnes vidusskolas 9. klasi (Anrijs turpat – 3. klasi). Ļoti pārdzīvojot un jūtas notikušajā līdzvainīgs. Arī policisti nodevuši kārtīgu sutu par tehniskajā kārtībā neesošo braucamrīku. Neesot trenējies profesionāli, tikai tāpat palēkājis pa tramplīnu pie skolas.
Kad notiek negadījumi, citādām acīm raugāmies uz noteikumiem, kas neatļauj uz koplietošanas ceļiem pie velostūres atrasties bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, kas prasa tiesības, tehnisko kārtību un skaidru prātu.
“Diemžēl zinām: kā nāk vasara, tā būs ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieš bērni. Neraugoties uz to, ka valstī notiek akcijas par drošību uz ceļiem, ka braucam uz skolām un stāstām, ko drīkst un ko nedrīkst, uz ceļiem ejam klāt un aizrādām. Bet jāsaprot, ka bērni ir bērni: kamēr nav sastapušies ar bēdīgām sekām, viņi ir ļoti pārdroši,” stāsta Valsts policijas kārtības policijas nodaļas priekšniece kapteine Inga Kovaļevska.
Reidā pa Cēsīm
Kopā ar policistiem izbraucam reidā pa Cēsīm un to apkārtni. Saulainajā dienā stundu braukājot, satiksmes noteikumu pārkāpumos neizdodas pieķert nevienu bērnu. Pat pa autoceļiem gandrīz visi pieaugušie braukā ar ķiverēm. Mazais Markuss Safonovs ar savu trīsriteni uz ietves akurāti brauc līdzās savai mammai, bet Cēsu 1. pamatskolas audzēknes Justīne Valtere un Agnese Sauska ripina pa ietvi un uz ceļa nemaz nemēģina braukt. Abas zina, ka uz autoceļa drīkst rādīties tikai pēc 12 gadu vecuma, kad abas dabūšot tiesības. Skolā klases stundās runājot par drošību uz ceļiem, un viņas saprot, kas nepieciešams, lai piedalītos ceļu satiksmē.
Jautāju policistiem, kam būtu jāpievērš papildu uzmanība. “Ķiverei! Diemžēl te arī policija neko daudz nevar, jo nevienos noteikumos nav noteikts, kādai jābūt aizsargķiverei – uzliec galvā kaut kādu katliņu un mizo!” atbild kārtības policijas majors Aleksandrs Suškins.
“Velosipēdisti nedrīkst braukt pāri neregulējamām gājēju pārejām, jo tas ir ļoti bīstami. Autovadītājs nav Dievs un nevarēs vienmēr noreaģēt. Ir jākāpj nost no braucamā un jāpielāgojas gājēju ātrumam – ap septiņiem kilometriem stundā, kas ir normāls cilvēka soļa ātrums, nevis jātraucas pāri ceļam ar 20 kilometriem stundā.
Starp citu, līdz 2004. gada izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos gājēji bija karaļi: kā bija solis uz “zebras”, tā autovadītājs bija automātiski vainīgs. Tagad jau ekspertīzē, pēc liecinieku liecībām, skatās, vai gājēja un velosipēdista priekšā autovadītājam bija iespējams nobremzēt. Jo pat braucot ar atļauto ātrumu, vajadzīgi vairāki metri, lai automašīna sabremzētos,” stāsta Kriminālpolicijas majors Ivo Baltiņš. Arī Augšlīgatnes gadījumā autovadītāja vainu notikušajā lielā mērā noteiks ekspertīze.
