Didzis Eglītis
Didzis Eglītis
Foto – Karīna Miezāja

Stāsts nav par dzelžiem 0

Vēl viens Latvijas iespēju brīnumstāsts fiksēts Didža tikko uz lielajiem kinoekrāniem nonākušajā dokumentālajā filma „Vēsā mierā”. Filma ir patriotisks un emocionāls stāsts par ogrēniešu, autobūvētāju Dambja ģimeni un viņu radīto pirmo bezceļa elektroauto Latvijā, kas uzvarējis savā auto klasē Dakaras rallijreidā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

„Jebkurš auto pasaules pārstāvis vai enerģijas avotu pētnieks sapratīs šī fakta nozīmīgumu- līdz šim elektroauto piedāvāti pilsētas apstākļiem, bet neviens neriskēja braukt tuksnesī vai bezceļa apstākļo – kalnos,” skaidro Didzis. „Viss notika pēkšņi. Kādu dienu, kad ziņās parādījās Andra Dambja un Māra Saukāna ideja, man uzsita tāds patriotisma vilnis! Laikam jau pati daba teica priekšā – te ir vērts izveidot stāstu! „Twiterī” uzgāju dēlu Kasparu Dambi, teicu, ka vēlos uzņemt filmu. Satikāmies jau nākamajā dienā, aiznākamajā dienā bijām ar kamerām Ogrē, kad vēl tikai metināti kopā pirmie dzelži. Sapratu, ka mans uzdevums būs ne tikai parādīt tehnoloģiju sasniegumu, bet pašu Andri Dambi kā īstu vīru. Mēs gājām uz to, ka viņiem izdosies, un izdevās, lai gan šis bija līdz tam grūtākais rallijreids – negulētas naktis, brauciens uz izstāšanās robežas. Ir lepnums, ka mēs bijām klāt jaunas ēras sākumā.”

Noskatīties filmu Didzis iedrošina arī daiļā dzimuma pārstāves. „Stāsts ir jebkuram Latvijas skatītājam, sākot ar skolniekiem, bērniem. Neveidojām filmu tikai inženieriem vai automehāniķiem, un, manuprāt, mums ir sanācis. Dāmas ir nākušas pēc filmas un sacījušas – es sapratu, īstenībā tas nav par dzelžiem. Mans personīgais mērķis bija piecelt sliņķi no krēsla. Gribējās radīt iedvesmojošu produktu, lai cilvēks, kurš iziet no kinoteātra, atceras par kādu sen iesāktu darbiņu – vai tā būtu nepabeigta filma, vai pusizjaukts mocītis garāžā, bet lai viņš dodas, pasūta izvirpot to detaļu un pabeidz to darbu. Gribēju pamudināt cilvēkus izdarīt vairāk, nekā viņi domā, ka spēj. Cilvēka robežas ir bez limita. Šiem puišiem bija svarīgi būt pirmajiem pasaulē, viņiem to nelika darīt neviens, tas nebija valsts pasūtījums. Viņi darīja visu iespējamo, lai tas notiku. Paši radīja sev pienākumu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.