Laužam stereotipus, nevis čellus. “Dagamba” dodas Latvijas koncerttūrē 0
Klasiskās mūzikas huligāni, grupa “Dagamba”, šoruden dosies Latvijas koncerttūrē, piedāvājot jaunu programmu “#LudwigVanRammstein”, kas tapusi, apvienojot Ludviga van Bēthovena un grupas “Rammstein” daiļradi. Pirmais koncerts – piektdien, 3. novembrī, Rīgā, koncertzālē “Palladium”.
Februāra vakars tepat Rīgā, koncertzālē “Palladium” – joņo starmešu gaismas, ieslēgti skaņas pastiprinātāji un iedarbināti efektu pedāļi, bet kājās stāvošā publika atzinīgi šūpojas paaugstinātas skatuves priekšā, kur savu vietu atradis arī pulciņš jūsmīgu grūpiju. Nekā neparasta rutīnas rokkoncertam, ja ne fakts, ka pūlis kāri tver nevis ģitāru rifus, bet baroka meistara Antonio Vivaldi slaveno “Gadalaiku” nošu augstsprieguma virtenes. Tās ar spriganu šovmeņu enerģiju pasniedz Mūzikas akadēmijas klasēs izcili trenētie grupas “Dagamba” puiši, tā vien šķiet, izlādējot visu, kas gadiem slāpēts akadēmijas kameransambļos.
Uz čellu viļņa
Neapšaubāmi, viņi ir uz viļņa – uz tā paša, kas pēdējos divdesmit gados visā pasaulē vēlies arvien straujāk. Runa, protams, par tā dēvēto klasiskās mūzikas šķērsžanru jeb “crossover”, kura pārstāvji, akadēmiski skoloti mūziķi, spēlē populāro mūziku, izmantojot “klasiskos” instrumentus un veidojot popmūzikai raksturīgus aranžējumus vai pat itin garšīgā kokteilī samaisot klasiku un populāro mūziku. Salīdzinoši īsajā “krosovera” vēsturē uzmirdzējusi vijolnieces Vanesas Mejas zvaigzne, šobrīd uzvaras gājienā devies britu pianists Dēvids Šofīlds un amerikāņu grupa “Piano Guys”, bet, nav noliedzams, īpaši pamanāma bijusi tieši čella renesanse popmūzikas arēnās. Maisam galu vaļā savulaik parāva somu smagā čellmetāla pionieri “Apocalyptica”, kuri 1. novembrī iegriezīsies arī Rīgā, par godu viņu 20. gadskārtai spēlējot metālmūzikas grandu “Metallica” kompozīcijas. Tikmēr visā pasaulē arēnās plosās horvātu čellu duets “2Cellos”, “jūtūba” skatījumu miljonus pelna amerikāņu kvartets “Break of Reality”.
Arī Latvijā pasaules vēsmas nav palikušas bez atbalss. Gluži jaunu elpu čellmūzikai atvēra čellu trio “Melo M”, kuri pārliecinājuši gan vietējo, gan arī publiku aiz Latvijas robežām. Tikmēr arvien sparīgāk ceļu mūzikas industrijas džungļos lauž par klasiskās mūzikas huligāniem dēvētie jaunākie brāļi – “Dagamba”. “Uz skatuves čellus nelaužam – mūsu huligānisms ir stereotipu laušana par akadēmiskiem mūziķiem,” smejas grupas mūziķis, čellists Valters Pūce. Kamēr klasiskās mūzikas stīgu kvartetiem par klausītāju jācīnās arvien vairāk, viņi ir tie, kas pulcē pilnas koncertzāles – “Dagamba” panākumu saraksts ir iespaidīgs: divkārtēja uzstāšanās rokmūzikas mekā, slavenajā Glastonberijas festivālā, nule 15 tūkstošu klausītāju apmeklēta jau otrā koncerttūre Krievijā, bet šoruden gaidāmajā Latvijas tūrē uz atsevišķiem koncertiem biļetes vairs nav pieejamas.
Pirms divdesmit gadiem bija grūti iedomāties, ka tikai ar akadēmiskiem instrumentiem var piepildīt arēnas un spēlēt instrumentālo mūziku kā “hedlaineriem” festivālos tūkstošiem cilvēku publikai, ir pārliecināts “Dagambas” mūziķis Valters Pūce – mūsdienās tas vairs neesot nekas neparasts. “Šis vienkārši ir tāds pilnīgi loģisks un saprotams mūsdienu kameransambļa turpinājums, un ir skaidrs, ka tas vajadzīgs gan cilvēkiem, gan mums, un par to man īpašs prieks.”
Paša Valtera ceļu neakadēmiskas karjeras virzienā netieši noteikusi jau viņa ģimene: “Sava veida “krosovers” jau bija mana tēva (komponists Valts Pūce) dibinātais ansamblis “Marana”, kurš nodarbojās ar ko līdzīgu – proti, ar akadēmiskiem instrumentiem spēlēja roku. Manos tīņa gados čells bija absolūti nestilīgs instruments, tāda liela vijole, bet es – sienāzītis čīgātājs, par ko ļoti kaunējos. Brīdī, kad parādījās “Apocalyptica”, viss mainījās un kļuva skaidrs, ka čells nav kaut kas vecs un garlaicīgs!”
Akadēmiķi pret popkultūru
Pastāv viedoklis, ka “crossover” mūzika nozīmē kompromisu starp akadēmisko un populāro, šajā savienībā zaudētāja lomā paliekot tieši akadēmiskajai mūzikai, jo pazūdot tai raksturīgās elitārās nianses, kļūstot par plašām masām sagremojamu produktu. “Manuprāt, kompromiss notiek jebkurā koncertā, tostarp akadēmiskā, tikai tas ir dialogs starp mākslinieku un skatītāju – vai nu viņiem sanāk sinerģija vai ne. Arī mēs, kad veidojam skaņdarbus, līdz brīdim, kad esam tos nospēlējuši publikas priekšā, nezinām, kāds būs to liktenis. Esam pat mainījuši aranžējumus, lai skaņdarbs labāk aizietu, bet citreiz to ar nolūku nedarām,” spriež V. Pūce.
Šobrīd ikvienam mūzikas skolas audzēknim, kurš mājās ieskaņo sev iemīļotu populāro gabalu, ir iespēja to izvietot sociālajos tīklos – kaut minimālu rezonansi garantēs jau populārā skaņdarba pieminēšana. Šim fenomenam ir arī pozitīvās blaknes – tas ļāvis pamanīt patiešām talantīgus un izdomas bagātus mūziķus, kas citādi neizlauztos caur mūzikas producentu smalkajiem filtriem. Impresārijiem atliek tikai filtrēt internetu un zvejot jau gatavas zvaigznes, un “crossover” žanrs te tiek uzskatīts par komerciāli izdevīgu. “Protams, mūziķa darbam ir arī finansiālais aspekts, ko tur slēpt – ja darbu dara labi, atnāk arī naudiņa,” saka “Dagambas” mūziķis, kliedējot mītu, ka Latvijā ar mūziku nopelnīt nevar. “Arī šeit lēni veidojas mūzikas industrija, notiek virzība uz augšu. Galvenais, nav jābaidās iet pašam savu ceļu, un tas ne vienmēr būs tas, ko iepriekš iezīmējuši skolotāji.”
V. Pūce teic: “Mans uzskats, ka klasiskā mūzika domāta visiem, lai gan ir priekšstats, ka akadēmiskā, simfoniskā vai opermūzika paredzēta tikai kaut kādam elitāram slānim. Mūsuprāt, mūzika ir emocijas, un gūt baudu no tās var jebkurš. Ir lieliska sajūta, ja pēc koncerta, kur mūsu aranžējumos esam nospēlējuši kādu Baha skaņdarbu, pienāk cilvēks un jautā – kas tas bija, gribu dzirdēt oriģinālu.”
Atšķirībā no, piemēram, alta čells šobrīd ir starp jauno censoņu pieprasītākajiem instrumentiem arī Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur instrumenta spēli apgūst 13 audzēkņi. Pēdējos gados šajā specialitātē ikreiz ir vērā ņemams konkurss, apliecina Mūzikas akadēmijā.
“Rammstein” dod zaļo gaismu
Ar ko “Dagamba” atšķiras pamatīgajā pasaules čella popgrupu birumā? “Mēs esam savādāki jau sastāva ziņā, jo neesam gluži čellu grupa – ir divi čelli, bet ir arī irāņu perkusija, bungas un klavieres,” skaidro V. Pūce. Jaunajā programmā “#LudwigVanRammstein”, kas tūlīt, tūlīt iznāks arī albuma formā un skanēs koncertos, “Dagamba” gājuši vēl nebijušu ceļu, apvienojot Ludviga van Bēthovena un vācu smagā metāla grupas “Rammstein” muzikālos motīvus. “Lielākais “Rammstein” fans grupā ir čellists Antons Trocjuks, kurš bērnībā no galvas laida viņu tekstus skaidrā vācu valodā, savukārt es un Dainis Tenis pārstāvam Bēthovena fanu klubu,” atklāj V. Pūce. “Mums vienmēr ir bijis svarīgs koncepts – tas, ko vēlamies pateikt tieši mēs. Kaut kādā mirklī sapratām, ka Bēthovens patiesībā ir ļoti tuvs “Rammstein”, lai gan pirmajā brīdī varētu šķist, ka Bēthovens ir kaut kas balts, bet “Rammstein” – melns un smags. Gribam pierādīt, ka gluži tā nav – melnais un baltais var mainīties lomām. Bēthovens var būt rokstārs, bet vācu metāls spēj skanēt kā akadēmiska simfonija.”
Zaļo gaismu jaunajam albumam devuši arī grupas “Rammstein” pārstāvji, vēl vairāk – albuma ieraksta pēcapstrādi veidojis Somijas studijas “Chartmakers” skaņu inženieris Svante Forsbeks, kurš strādājis arī “Rammstein” ieraksta apstrādē. “Svante pats piedāvāja nosūtīt mūsu ierakstu “Rammstein”, jo tā ir nebijusi ideja – savienot šos divus šķietami nesavienojamos māksliniekus. Tagad gaidām atsauksmes no pašas grupas.”
“Dagamba”: Latvijas koncerttūre
* Sastāvs: Valters Pūce (čells), Antons Trocjuks (čells), Dainis Tenis (taustiņinstrumenti), Hamidreza Rahbaralam (perkusijas), Artūrs Jermaks (sitaminstrumenti).
* Uzstāšanās: 3. novembrī koncertzālē “Palladium” (Rīga), 10. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors” (Rēzekne), 30. novembrī Vidzemes koncertzālē (Cēsis), 17. decembrī koncertzālē “Lielais dzintars” (Liepāja), kā arī Ventspilī un Jelgavā.
