Lauž kaklu, lai tiktu pie lētajām zālēm 0
Pagājuši trīs mēneši, kopš stājušās spēkā izmaiņas zāļu kompensācijas sistēmā, un visu šo laiku ir trūcis kāds no lētākajiem medikamentiem. Veselības inspekcija (VI) līdz šim saņēmusi 64 iesniegumus no aptiekām, reģistrācijas apliecības īpašniekiem un privātpersonām par kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto 127 kompensējamo zāļu un divu kompensējamo medicīnas ierīču neesamību zāļu lieltirgotavās.
Kā informē VI komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Vīksna, inspekcija pārliecinājusies, ka 29 medikamenti patiešām pacientiem nav pieejami. Par to informēts Nacionālais veselības dienests, kas 15 nepieejamos medikamentus izslēdzis no kompensējamo zāļu saraksta, dodot vietu citiem.
“Arī tad, kad vēl darbojās iepriekšējā kārtība, trūka lēto zāļu, bet farmaceitam aptiekā bija tiesības klientam piedāvāt līdzvērtīgu citu, bet nedaudz dārgāku medikamentu. Tagad tas ir liegts, un, pēc pašreizējiem noteikumiem, ja aptiekā nav attiecīgā vislētākā medikamenta, slimniekam ir jāgaida, kad to atvedīs un viņš laikus nevar uzsākt ārstēšanos,” stāsta Tukuma aptiekas vadītāja, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, kā arī Farmācijas jomas konsultatīvās padomes vadītāja Agnese Ritene.
Valkas ģimenes ārsts Māris Nātra apstiprina, ka no jaunās valsts apmaksāto zāļu iegādes kārtības ir vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, jo tā esot neskaidra un pārpratumiem pilna. “Man nav grūti izrakstīt zāļu starptautisko ķīmisko nosaukumu, bet es nezinu, tieši kurš medikaments manam slimniekam tiks iedots.
Tad viņi nes tās zāļu paciņas, rāda man un nereti ir neizpratnē, kāpēc atkal izsniegts citāds iepakojums. Zāles jau ir vienas un tās pašas, bet ražotāji atšķirīgi, līdz ar to arī iepakojumi. Jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība nevajadzīgi sarežģī dzīvi ne tikai pacientiem, bet arī ārstiem, jo tiek apgrūtināta slimnieku uzraudzība,” atzīst ģimenes ārsts Nātra.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents un arī praktizējošs ģimenes ārsts Pauls Princis secina, ka pacienti nesaprot, kāpēc valsts par katru cenu uzspiež tikai vienu vienīgu medikamentu un par katru cenu – vislētāko.
A. Ritene: “Nav normāli, ka pacients ir spiests apstaigāt vairākas aptiekas vai atgriezties pie ārsta pēc citas receptes, vai arī pats iegādāties medikamentu par pilnu cenu. Ministru kabineta noteikumi pacientus sadala “vecajos” un “jaunajos”, kuriem kompensējamās zāles tiek izrakstītas pirmo reizi, un viņiem valsts kompensē tikai vienas zāles un ārsts drīkst izrakstīt zāļu vispārīgo nosaukumu, bet farmaceits izsniegt tikai vislētāko medikamentu.”
Farmācijas jomas konsultatīvās padomes 26. aprīļa sēdē tika konstatēts, ka pašreizējā situācijā ķīlnieki ir pilnīgi visi: pacienti, kuru tiesības ir diskriminētas, sadalot tos “vecajos” un ” jaunajos” pacientos; ārsti, kuriem noteikumu izmaiņas netika pienācīgi izskaidrotas un nav līdz galam skaidra zāļu izrakstīšanas sistēma; farmaceiti, kas ir spiesti aptiekā pacientam atteikt nepieejamās zāles. Liela daļa ārstu izraksta lētāko references medikamentu arī tiem pacientiem, kuri kompensējamās zāles nesaņem pirmo reizi, jeb tā sauktajiem “vecajiem” pacientiem. Līdz ar to aptiekās pietrūkst zāļu, bet pacientiem rodas sarežģījumi ar pēkšņu terapijas maiņu, secina konsultatīvā padome.
A. Ritene informē, ka konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir gan farmaceitu, gan pacientu, gan arī zāļu ražotāju nevalstisko organizāciju pārstāvji, līdz 24. maijam izstrādās Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai likvidētu radušās nejēdzības un iesniegtu šos priekšlikumus ministrijai.
Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders skaidro, ka ministrija negrasās kapitulēt pastāvošās kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības priekšā, taču patlaban diskutējot ar ražotājiem par atsevišķiem precizējumiem. Galvenais jautājums esot, kā pacientiem atvieglot situāciju, ja attiecīgais lētākais medikaments aptiekā nav pieejams. Iespējams, ka varēs izsniegt nākamo lētāko. Taču, kā sacīja O. Šneiders, nav gan skaidrs, kas tādā gadījumā segs radušos zaudējumus. Iespējams, to vajadzēs darīt ražotājam, kas nav spējis izpildīt līgumu un piegādāt aptiekām zāles nepieciešamā daudzumā. Ministrija gatavojas pastiprināt zāļu ražotāju atbildību, lai medikamenti būtu laikus piegādāti un nerastos tādas situācijas, kad pacients paliek bez zālēm.
