Lauvas pilsēta – Singapūra. Ne tikai caurbraucot! 0
Mazā Dienvidaustrumāzijas pilsētvalsts Singapūra parasti nav ceļotāju vienīgais galamērķis. Visbiežāk tajā ieskrien pa ceļam uz teiksmaino Bali salu Indonēzijā, Austrāliju vai pievieno Taizemes un Malaizijas apskatei. Vai vērts tērēt laiku Singapūrai? Protams! Vai pietiek ar pāris dienām? Jā!
Uzraudzīt un sodīt!
Pirms brauciena neko daudz par Singapūru nezināju. Ja nu vienīgi divas lietas – tur viss esot iekārtots pēc fenšui un spēkā lērums visādu aizliegumu. Par šā fakta patiesumu pārliecinājos jau lidostas tuvumā, kur rindiņā vien ceļa malās saliktas dažādas ar sarkanu trekni pārsvītrotas zīmes, kas nepārprotami liek saprast: nometīsi zemē kādu gruzi, nospļausies, ēdīsi, dzersi uz ielas, košļāsi gumiju, šķērsosi ielu vai smēķēsi neatļautā vietā – saņemsi sodu. Turklāt ne jau kaut kādu piečuku vai desmitnieku, bet gan vairākus simtus eiro! Piemēram, par košļenes košļāšanu vien var nākties šķirties no vairākiem simtiem eiro, bet par košļājamo gumiju ievešanu valstī var nokļūt pat cietumā!
Līdzīga apmēra naudassods ir arī par pārējiem minētajiem pārkāpumiem. Bet par smēķēšanu neatļautā vietā sods var sasniegt pat pāris tūkstošus eiro! Ja kādam iešausies prātā uzsmēķēt, piemēram, liftā, tas tūdaļ pat apstāsies un no tā nevarēs izkļūt, līdz ieradīsies policija un, protams, liks samaksāt iespaidīgu soda naudu. Lieki piebilst, ka narkotiku lietošanā un – nedod Dievs! – izplatīšanā pieķerto sagaida reāls nāvessods…
Minētie ir jau tradicionāli aizliegumi. Dažu pēdējo gadu laikā aizliegumu saraksts papildināts ar jauniem – sods paredzēts par sabiedriskajā tualetē nenolaistu ūdeni, par mēģinājumu kaut kur ielīst bez rindas, par staigāšanu kailam pa māju u. c.
Cik liela ir iespēja uzrauties? Diezgan liela, jo Singapūrā burtiski uz katra stūra saliktas novērošanas kameras, kas vērstas uz visām pusēm. Gadās, ka svešinieku pabrīdina kāds vietējais, pamanīdams, ka viņš uz ielas aktīvi žļembā košļeni vai no turziņas velk laukā cepumus un vēl grasās tos noskalot ar ūdeni. Sak, vecīt vai vecenīt, ja negribi nepatikšanas, labāk ātri vien noslēp visu somā. Nekāda tirgošanās ar policistiem nav iespējama.
Visticamāk, vietējie pie šīs uzraudzības ir pieraduši, bet iebraucējam, kuram, jau sperot pirmos soļus uz šīs tropiskās valsts zemes, kur slapjās pirts karstuma efekts teju uzreiz liek sniegties pēc ūdenspudeles, šķiet absurds.
Šo neērtību pilnībā izbaudīju, tirdziņā nopērkot eksotisko, bet ar spēcīgu nepatīkamu aromātu apveltīto augli – duriānu. Nopirkts ir, bet – kur to apēst? Jo attiecībā uz šo augli pastāv īpaši aizliegumi. Uz ielas nedrīkst. Uz viesnīcu nest nedrīkst. Ienest kādā ēstuvē – arī nedrīkst. Nācās meklēt iespējami necivilizēta paskata vārtrūmi, pirms tam gan pārliecinoties, ka nesēžu zem videokameras. Jāteic, duriāna cienītājiem ir visplašākās iespējas tā specifisko smakas un garšas buķeti izbaudīt arī dažādos izstrādājumos – konfektēs, šokolādēs, cepumos, saldējumā utt.
Viss pēc fenšui
Neesmu nekāda fenšui speciāliste, tāpēc novērtēt, vai kāds mājoklis un kur nu vēl vesela pilsēta ir vai nav izveidota pēc ķīniešu vērtību sistēmas, nudien, nespēju. Tomēr, zinot, ka vārdu salikums feng un shui nozīmē – vējš un ūdens, attiecīgus atribūtus, protams, manīju.
Pavisam primitīvi trijos vārdos par fenšui. Ķīniešu kultūrā lēns vējš un mierīga ūdens plūsma nozīmē labu ražu (arī naudas izteiksmē) un labu veselību, turpretim stiprs vējš un sastāvējies ūdens – badu un slimības. Fenšui mācības pamatā ir jēdziens – Ci, ar ko jāsaprot kosmosa enerģija. Tad, lūk, fenšui uzdevums ir nosargāt Ci, lai tas netiktu izklīdināts ar vēju, un lietot ūdeni tā, lai noturētu šo mistisko Ci. Un tā aizplūšanu var nosargāt fiziska barjera – siena, žogs, koki…
Singapūrā tā nav tikai kaut kāda teorija. Viss tiešām būvēts saskaņā ar minētajiem principiem, katrai mājas formai un izvietojuma leņķim ir pamatojums. Nopietni domāts arī par barjerām, kas neļauj vitāli svarīgajai enerģijai tā vieglprātīgi un bezmērķīgi vazāties apkārt. Pilsēta ir ļoti zaļa, gar ceļa malām visā garumā stiepjas koku rindas ar iespaidīgiem un neparastiem vainagiem, daudzas augstceltnes apaudzētas augiem un rada varena futūristiska vertikālā dārza iespaidu.
Augi patiesībā pilda mitruma piesaistīšanas funkciju. Māju, tirdzniecības centru un īpaši finanšu iestāžu iekšējais un ārējais interjers bagātīgi rotāts ar dažādu formu un lieluma strūklakām, kuru uzdevums ar mierīgo ūdens čalu vairot finansiālo labklājību, piesaistot aizvien vairāk naudas…
Var jau par to visu pavīpsnāt, taču fakts, ka šodien Singapūra no ļoti nabadzīgas valsts, kurai vēl pagājušā gadsimta vidū bija jāimportē dzeramais ūdens un smiltis celtniecībai, nieka 40 gadu laikā kļuvusi par vienu no bagātākajām, drošākajām un labklājīgākajām valstīm pasaulē, nav apstrīdams.
Pēc neatkarības atgūšanas jaunās valdības ekonomiskās attīstības stratēģija bija ļoti mērķtiecīgi virzīta uz to, lai Singapūra kļūtu par ietekmīgāko Dienvidaustrumāzijas finanšu un tirdzniecības centru. Lai piesaistītu ārvalstu investorus, valdība esot līdusi vai no ādas ārā. Bet par vislielāko sasniegumu Singapūrā tiek uzskatīta korupcijas izskaušana.
Jau šodien te var izbaudīt nākotnes tehnoloģijas – autonomās mašīnas, kokus robotus, kas darbojas kā biodatori, laivas ar elektrodzinējiem utt. Starp citu, ieteiktu apmeklēt Singapūras Mākslas un zinātnes muzeju, kas izvietots balta lotosa zieda formā izveidotajā ēkā – tā spilgti izceļas futūristiskās pilsētas panorāmā, kur to nav iespējams nepamanīt.
Bērnus no tā varētu būt grūti izdabūt laukā, jo tas nav muzejs klasiskajā izpratnē, kur visi rātni un bijīgi, ievērojot kustības virzienu, staigā gar eksponātiem. Tur cilvēks pats ir daļa no ekspozīcijas, var to pārveidot, organiski iekļauties tajā, burtiski izbaudīt uz savas ādas, piemēram, kļūstot par vienu no molekulām mirdzošā Visuma telpā… Starp citu, muzeja ēka pieder pie viesnīcas “Marina Bay Sands” projekta, konstruēta tā, lai uztvertu lietusūdeni, kas tiek pārstrādāts un izmantots viesnīcas vannasistabās.
Šķiet, vispopulārākā tūristu pulcēšanās vieta ir Merlion Park skatu laukums, kur centrālais objekts ir Merlion (lauvas) strūklaka. Sākotnēji tā tika izveidota mārketinga nolūkiem, un šis triks bija tik veiksmīgs, ka ar laiku ūdeni spļaujošais lauva kļuva par Singapūras simbolu, kas redzams uz pastkartēm, magnētiņiem un citiem suvenīriem. Šodien Singapūru tā arī dēvē – lauvas pilsēta.
Noteikti ir vērts uzbraukt jau minētās viesnīcas “Marina Bay Sands” skatu laukumā, no kura paveras brīnišķīga pilsētas un ostas panorāma. Tuvplānā te var ieraudzīt arī šīs viesnīcas slaveno jumta baseinu, kas optiski rada iespaidu, ka ūdens no tā gāžas tieši virsū majestātiskajiem debesskrāpjiem. Tas ir pasaulē lielākais jumta baseins, atrodas 200 metru virs zemes. Tiesa, lai tajā varētu nopeldēties, vismaz uz vienu nakti jānopērk viesnīcas numuriņš. Cik dzirdēts, lētākais no tiem maksājot virs 200 eiro.
Viesnīca ir viens no sarežģītākajiem un dārgākajiem objektiem, kas jebkad uzcelts, jo katrs no trim torņveida korpusiem ir izliekts dažādos leņķos, kas beigās iztaisnojas, lai noturētu uz tiem uzstutēto laivas formas jumta platformu.
Raugoties uz šo ēku, inženieriem droši vien ir ko pārdomāt, bet cilvēks vienkāršais var vien secināt – fenšui ceļ spārnos!
Lai baudītu fascinējošos Singapūras skatus, par nelielu samaksu var izmantot arī tā saukto Sky bridge – gājēju tiltiņu, kas savā starpā savieno astoņus debesskrāpjus.
Bet gluži par velti vakaru var pavadīt parkā starp mirdzošajiem avatarkokiem turpat “Marina Bay Sands” pakājē – ik vakaru ar noteiktu laika intervālu te skatāms iespaidīgs muzikāls gaismas šovs, kura laikā jau tā milzīgie robotkoki, uz kuriem varētu pavērtu muti blenzt ilgi jo ilgi, mirdz un viz visādās gaismās. Sajūta nudien sirreāla!
Savukārt, lai pirms došanās pie miera iespaidu gūzma pavisam nogāztu no kājām, vēl var kādu pusstundiņu pasēdēt krastmalā pie tās pašas “Marina Bay” viesnīcas, kur katru vakaru skatāms vēl kāds šovs – to rada strūklaku dejas lāzergaismas un mūzikas pavadībā, ko papildina dažādu attēlu projekcijas uz ūdens tvaika.
Un tas arī nav viss. Ja prāts uz gulēšanu galīgi nenesas, var doties nakts safari. Tur, braucot vaļējā vilciena vagoniņā, var diezgan tuvu aplūkot dažādus dzīvniekus. Bīstamākie no tiem atrodas aiz stikla sienas, taču īpašais nakts apgaismojums rada optisku pārliecību, ka nekādas sienas starp dzīvnieku un tevi nav.
Kolorītie etniskie kvartāli
Kad acis ir pamielotas ar moderno arhitektūru un visādiem gaismas šoviem, noteikti ir vērts ienirt etnisko kvartālu burvībā. Ja gadās nokļūt vietā, kur pārredzama Little India, čainataunas vai arābu kvartāla panorāma, šķiet, fenšui plūdeni pāriet kaut kādā mistiskā šunfei – tik eklektisks un juceklīgs pirmajā acu uzmetienā izskatās tempļu, veikaliņu, dzīvojamo māju, tirdziņu un ielu dekorāciju mistrojums. Taču enerģijas plūsma šajos kvartālos burtiski rauj līdzi. Un nav svarīgi, vai to sauc par Ci vai Mi, vai vēl kaut kā…
Viesnīca, kur dzīvoju, atradās līdzās tā sauktās Mazās Indijas jeb Little India kvartālam, kas patiesībā nav nekāds mazais. Tieši kādā no etniskajiem rajoniem var atrast vislētākās naktsmājas un iespēju kārtīgi paēst īstu indiešu, ķīniešu, tajiešu vai malajiešu maltīti par niecīgu samaksu. Vakaros te šķērsielas pārvēršas par atklātām ielu vai tirgus paviljonu virtuvēm, kur tiek cepts, vārīts, šmorēts un sutināts tā, ka uguns dzirksteles sprakšķ uz visām pusēm. Un šajā izrādē arī var ilgi raudzīties. Tiesa, ne visu kārojas nogaršot.
Mazā Indija savu nosaukumu ieguvusi ne tikai tāpēc, ka te dzīvo indieši, bet arī tāpēc, ka šis kvartāls ir dzīvs Indijas iemiesojums miniatūrā. Tā iedzīvotāji staigā indiešu drānās – sievietes tērptas krāsainos sari, rotājušās ar krellēm un daudzām rokassprādzēm, vīrieši — plandošos garos kreklos. Visapkārt aromātisko svecīšu un garšvielu blīvais smārds. Teju uz katra otrā ielu stūra pa mazam hinduistu templītim. Daudzajās ēstuvītēs pasniedz asos indiešu ēdienus.
Savukārt ķīniešu apdzīvotā vieta jeb čainatauna ir nebeidzamu ēstuvju un veikalu labirints, ko vainago kārtīgs budistu templis.
Kopš 19. gadsimta divdesmitajiem gadiem, kad Singapūrā parādījās pirmais britu tirdzniecības centrs, tā kļuva par īstu magnētu imigrantiem un tirgoņiem no Ķīnas, Indonēzijas, Indijas, Pakistānas, Ceilonas un Tuvo Austrumu dienvidu provincēm. Šodien Singapūru pārsvarā apdzīvo tieši ieceļotāji no Ķīnas – tie sastāda 78% jeb 4,6 miljonus.
Otra lielākā ieceļotāju grupa ir malajieši – 14%, uz pusi mazāk – 7% – ir indiešu. Lai gan gadsimtu gaitā tika slēgtas internacionālas laulības, tik un tā katra etniskā grupa ir saglabājusi savas īpatnības.
Singapūrā ir četras oficiālās valodas: malajiešu, mandarīnu, tamilu un angļu, turklāt Singapūra ir vienīgā valsts Āzijā, kur angļu valoda ir pirmā valsts oficiālā valoda.
Tā kā iedzīvotāju etniskais sastāvs ir visai raibs, pilsētvalstī pārstāvētas arī dažādas reliģijas: budisms, kristietība, hinduisms, sikhisms, islāms, jūdaisms, zoroastrisms.
Ir Singapūrā arī nepareizais rajoniņš, kur īsti nedarbojas nedz bargā aizliegumu, nedz sodu sistēma. To sauc – Geylang. Te atrodas sarkano lukturu iela ar priekanamiem, te var nopirkt dažādas lietiņas, par kurām pilsētas centrā varētu nākties smagi maksāt. Piemēram, viltotu viagru, cigaretes, jā, arī narkotikas…
Dārzu pasaule
Bez saviem parkiem un dārziem Singapūra nebūtu nekāda Singapūra. To apskatei noteikti vērts atvēlēt veselu dienu. Bez maksas var izstaigāt Līča dārzus jeb Gardens by the Bay jau minētās viesnīcas “Marina Bay Sands” pakājē, ko izveidojuši britu uzņēmuma “Grant Associates” inženieri.
Kopumā Singapūras Līča dārzu bioprojekts, kas aizņem 101 hektāru, sastāv no trim dārziem – Dienvidu, Austrumu un Centrālā dārza. Austrumu dārzā izvietots jūras rezervāts un parks ar tropu augiem. Savukārt Centrālais dārzs veic Dienvidu un Austrumu dārza savienotājfunkciju.
Saistošākais un atraktīvākais, protams, ir Dienvidu dārzs, kur izvietoti 18 brīnumkoki – 25 līdz 50 metrus augstās koku konstrukcijas veidotas no metāla karkasiem, kur sastādīti dažādi augi. Kokos iemontētas saules baterijas, kas nodrošina parka apgaismojumu vakarā un naktī. To uzdevums ir arī uzkrāt lietusūdeni, kas vēlāk tiek izmantots strūklakās un parka apstādījumu laistīšanai.
Lai apskatītu dārzu no augšas, var doties pastaigā pa tiltiņu, kas savieno kokus 22 metru augstumā. Gan superkoku galotnēs, gan visā parkā atrodami restorāni un veikaliņi.
Vērojot pilsētas panorāmu no augšas, tajā nav iespējams nepamanīt divus iespaidīga lieluma kupolveida paviljonus, kas atrodas Līča dārzos. Tie ir tā sauktie ziemas dārzi (izklausās mazliet smieklīgi, ja runa ir par valsti, kur ziemas nekad nav) – Flower Dome (Ziedu kupols) un Cloud Forest (Lietusmežs). Tajos par maksu var aplūkot visdažādākos augus, kas atvesti no citām pasaules daļām.
Ziedu kupolā izvietoti augi no sausās klimata joslas – Austrālijas, Āfrikas u. c., bet Lietusmežā aplūkojami mitro, kalnaino lietusmežu biosfēras pārstāvji un milzīga mākslīga klints, no kuras lejā gāžas pasaulē augstākais mākslīgais ūdenskritums – kā no augstceltnes 12. stāva. Kopumā paviljonos skatāmi vairāk nekā 220 tūkstoši augu no visas plašās pasaules, kas pasniegti aplūkošanai no neparastiem rakursiem, interesantās instalācijās utt.
Tāpat Līča Dienvidu dārza 54 hektāru lielajā teritorijā atrodas ezers un četri kultūras mantojuma parki, kuros atspoguļota Singapūras etnisko grupu kultūra un vēsture.
Protams, jāapmeklē arī Singapūras botāniskais dārzs, kas atrodas pilsētas centrā un kalpo kā britu koloniālo tropisko botānisko dārzu attīstības paraugs. Tas izveidots 1859. gadā. Šodien tas kļuvis par pasaules līmeņa zinātnisko centru, ko izmanto gan augu saglabāšanai, gan cilvēku izglītošanai. Te ir veselas alejas ar orhidejām un citām eksotiskām puķēm, kuru uzskaitījums šķiet lieks. Dārzs īpaši lepojas ar savām gumijkoku plantācijām, kas dārzā aug kopš 1875. gada.
Singapūra diemžēl nevar lepoties ar pludmalēm. Bet dienvidos atrodas Singapūrai piederošā Sentosa Island. Sala ir tikai piecus kvadrātkilometrus liela, turklāt 70% no tās aizņem savvaļas lietusmeži, kur izveidotas dažādas pastaigu takas. Bet piejūras zonā atrodama gan smilšu pludmale, gan bāri un restorāni, gan viesnīcas un atrakciju parks, tostarp Universal Studios Singapore. Uz salu var aizbraukt ar speciāla maršruta metro. Biļete turp un atpakaļ maksā nieka četrus Singapūras dolārus. Aiziet!
ZINĀŠANAI
- Naudas vienība – Singapūras dolārs (1 € = 1,622 SGD).
- Singapūra atrodas vien 137 km uz ziemeļiem no ekvatora, kas nozīmē, ka tur nav gadalaiku maiņas. Vidējā gada temperatūra Singapūrā 26,6 °C. Gaisa mitrums svārstās no 64 līdz 96%. Musoni pūš no decembra līdz martam un no jūnija līdz septembrim, bet starp musoniem – aprīlī, maijā un oktobrī, novembrī – vairākas reizes dienā iespējamas iespaidīgas tropiskas lietusgāzes.
- Ierodoties Singapūrā, pirms pases kontroles ir jāaizpilda imigrācijas dokuments. Vīza Latvijas pilsoņiem nav vajadzīga.
- Vienkāršākais un ērtākais transporta veids ir metro (MRT). Biļete tiek kontrolēta, dodoties prom no metro stacijas. Viens brauciens maksā aptuveni vienu eiro, bet cena atkarīga no galastacijas.
- Var izmantot velosipēdu īri. Visur ir veloceliņi, distances nav lielas.
- Lai nokļūtu Malaizijā, ar metro jābrauc līdz Woodlands stacijai, kur jāpārkāpj autobusā, un pēc pāris minūtēm var nokļūt Johor Bahru – Malaizijas robežpilsētā ar Singapūru. Arī Malaizijā Latvijas pilsoņiem vīza nav nepieciešama.
- Numuriņš vienkāršā viesnīcā atrodams par 35 – 45 eiro, bet hostelis – par 10 – 20 eiro. Lētākās naktsmītnes jāmeklē etniskajos rajonos.
- Lēti ieturēt maltīti var indiešu, ķīniešu vai arābu kvartālā – pat par trim un mazāk eiro. Pilsētas centrā pusdienas izmaksās vismaz 10 – 20 eiro. Alus kauss pludmales bārā – ap sešiem eiro.
- Un, protams, prātā jāpatur spēkā esošie aizliegumi, par kuriem pienākas visai bargi sodi!
