Kailmodelis Viktors: Mazinās šķīrums starp grēcīgo ķermeni un garīgo prātu 0
Šogad pie mums izdoti jau trīs erotiskie romāni! Savu artavu kaislību varai deva arī ikgadējais festivāls Erots, kurā šogad iepazinos ar kailmodeli Viktoru no Ķengaraga. Viņš ar savu brīvo dzīvesveidu un uzskatiem lika noprast, ka sabiedrībā mazinās šķīrums starp grēcīgo, netiklo ķermeni un svēto, garīgo prātu. Ķermeņa būtības noliegšanu, aizliegšanu vai ignorēšanu nācies piedzīvot gan mākslā, gan sociālās un politiskās situācijās. Īpaši tabu bijušas tādas tēmas kā kailums, erotisms, seksuālas baudas, fiziskas īpatnības. Viktors bija ar mieru atklāt savu erotisko dzīves uztveri un pieredzi.
Kaila meitene ar vijoli
“Esmu austrumu filozofijas piekritējs un apzinos, ka vīrišķā un sievišķā būtība ir mūsos katrā. Ja kāda no tām sāk pārlieku dominēt, jūtam diskomfortu vai redzam, ka mūsu dzīves ceļš sāk šķobīties, bet tā īsti nesaprotam iemeslus. Tad nu ir laiks atjaunot savu iekšējo līdzsvaru un harmoniju, kas dotu brīvību un drosmi atkal vai beidzot būt sev pašam. To izdarīt ir ļoti grūti, jo sevi moki ar domu: ko par to teiks citi vai būšu saprasts.
Diemžēl liela daļa sabiedrības joprojām dzīvo postpadomju konservatīvajos uzskatos un nespēj pieņemt neordināru personību. Ja tu esi citāds, tātad – dīvains… Uzskatu, ka esmu brīvs un jūtu iekšēju līdzsvaru, harmoniju starp prātu un ķermeņa kaislībām. Esmu meditējis un centies izprast sapņus… Turklāt man arī nav no kā baidīties, jo esmu garīgi un fiziski rūdīts, katru dienu trenējos. Lai augums nezaudētu vingrumu, vienmēr jābūt formā – mani taču gaida publika, ne vien sievietes, bet arī vīrieši, to skaitā netradicionāli orientētie,” stāstot nosmīn Viktors. Viņa augums ir 1,83 metri, dzimšanas gadu gan viņš neatklāj, jo viņa garīgais Skolotājs to neļaujot darīt, turklāt arī numeroloģija spējot daudz ko pateikt.
Kā viņš nonācis pie šāda dzīvesveida? “Mani ietekmēja nejaušs gadījums jaunībā, kad pārgājienā biju Krimā, Lapsu līcī. Nokļuvu savvaļas valstībā, kur viss par brīvu: gaiss, vējš, ūdens, dabas veltes, vien tika maksāts par līdzpaņemto telti, guļammaisu un pārtiku. No rīta pamodies gāju peldēties, kad piepeši izdzirdēju vijoles skaņas. Atskatījos un ieraudzīju, ka to spēlē kaila meitene. Neaprakstāmas izjūtas! Varat iztēloties: kailums saplūst ar vijoles smalkajām skaņām… Gaiss tā bija ievibrēts, it kā kņudinātu manu ādu. Biju pārņemts ar kaisles alkām.
Pēcāk pamanīju vēl citus neapģērbtus cilvēkus un, iegājis jūrā peldēties, iepazinos ar trim kailām jaunavām. Sapratu, ka esmu nokļuvis nūdistu atpūtas zonā. Tā mani tik ļoti iedvesmoja, ka turpmāk pievērsos kailo dzīvesveidam. Naktīs guļu kails un ikdienā nevalkāju apakšveļu, man tā traucē komfortam: berzē, izraisa svīšanu. Patīkamāk justies kā nākušam no mātes miesām. Arī sauļojos kails, biežāk gan nūdistu pludmalēs, taču esmu to darījis arī parastajās. Nereti jau kāds aizrāda, taču neaizvainojoši izklāstu sava dzīvesveida būtību. Galvenais – nevajag citiem uzbāzties, sevi demonstrēt, tad tev uzmanību nepievērsīs. Esmu ievērojis, ka ir tādi kailsauļotāji, kas sevi izrāda. Tad, protams, šāda rīcība izraisa pretreakciju.”
No nāvītes nebaidās
“Man kailums ir ierasts, no tā nekautrējos, jo dzīvojam tikai reizi, un kailums cilvēkam piešķirts no Dieva. No Viņa taču neviens nekautrējas. Kāpēc neizbaudīt to, ko daba tev piešķīrusi!?
Piestrādāju par modeli festivālā Erots – nu jau kādu sesto gadu, un tas man sagādā prieku. Sievietes nāk pie manis fotografēties, teic, ka jūtot manu seksuālo enerģiju. Esmu laimīgs, ka ar savu kailumu spēju viņās raisīt seksuālu iztēli, arī tā ir vajadzīga normālai veselībai. Nav ko kautrēties, kauns ir tas, kas neļauj runāt par slēptajām vēlmēm, bet partneris dažkārt nevar iedomāties, ko otrs iecerējis. Bet, ja ir kauns no partnera, tātad īsti līdz galam šie cilvēki nav tuvi. Lai attiecības nesaietu šķērsām, ir vērts iemācīties atklāt arī savas erotiskās sajūtas un vilinājumus.
Dažreiz esmu modelis arī privātajās studijās zīmētājiem, gleznotājiem. Akti jau vienmēr fascinē skatītāju, raisa tādu kā erotisku kaifu. Starp citu, akts ir mākslinieka spēju rādītājs un mākslas augstākais sniegums, kas saskaņā ar apgaismības laikmeta un Kanta estētikas mantojumu vedina uz apceri, mieru, harmoniju un pilnību.
Esmu aicināts uzstāties arī meiteņu ballītēs, klubos… Mans ķermenis ne reizi vien kļuvis par audeklu body art mākslai.”
Jautāju Viktoram – ja ir iecienīts dalībnieks šādās izklaides vietās, vai neizjūt kādu tikumības uzraudzības iestāžu interesi. Varbūt pat ticis lūgts kļūt par trauksmes cēlāju?
“O, nē, esmu brīvs savos uzskatos un uzvedībā. Iespējams, kāds mani vēro, taču pats šīm iestādēm nebūtu izdevīgs, jo esmu pārāk izlaidīgs – neiekļaujos nekādos rāmjos, tveru dzīves baudas, un man nav bail nomirt. Protams, gribētos padzīvot ilgāk, bet savu likteni nezinām.
Nodarbojoties ar austrumu cīņas sporta veidiem, ne reizi vien esmu bijis savainots. Aizstāvoties svarīgi nevis pretoties vai izvairīties no sitieniem, bet gan cīņas laikā fokusēt enerģiju konkrētā ķermeņa vietā.
Esmu mācījies arī meditēt, koncentrēties tās laikā. Cilvēks cīnās, lai izdzīvotu, – tāda ir dabas patiesība, viņš pats atbild par savu rīcību. Žēloju vienīgi tos, kas nespēj sevi aizstāvēt, piemēram, dzīvniekus.
Vēl kāds notikums, kas ļoti iespaidoja manu dzīves uztveri un tieši domas par nāves neizbēgamību, reiz notika kalnos. Vienatnē nokļuvu situācijā, kas apdraudēja manu dzīvību, – no klints lejup kāpt nespēju, jo neredzēju, kur likt pēdu, bet uz augšu arī netiku – nebija, aiz kā pieķerties. Pilnīgs izmisums! Domās aizslīdēja vai visi dzīves būtiskākie brīži. Uzplaiksnīja atziņa, ka cilvēks dzimst un mirst vienatnē. Par laimi, tobrīd liktenis man pasniedza roku.”
Uzticas savai pašapziņai
“Sevi uzticu dzīvei, un tā uzticas man. Esmu datorspeciālists. Kādus gan darbus esmu veicis! Taču ilgāk par diviem gadiem neizturu, jo apnīk, visu laiku gribas izmēģināt ko jaunu, nebijušu. Pēdējos divdesmit gadus nestrādāju – tādā izpratnē kā vairākums cilvēku. Taču mani vada veiksme, jo uzticos saviem spēkiem, savai pašapziņai. Esmu pabijis daudzās valstīs, nesen atgriezos no Kanāriju salām. Nereti izpalīdz draugi, viņu nav daudz, vairāk gan ir paziņu, ceļabiedru.”
Viktors dzīvo patstāvīgi un pieticīgi – nav ne savas mājas, ne ģimenes, nebūšot arī bērnu, jo viņa dzīvesveids nevarot būt paraugs atvasēm. Mitis dažādās vietās, reiz pat dzīvojis viesnīcā, elektriskajā tējkannā vārījis pelmeņus un olas. Tiesa, viņam ir sava sieviete. Un nauda? Tās esot tik, lai iztiktu. Privātās ballītēs uzsaucot no 30 līdz 500 eiro, pats nekad cenu nenosakot, iespējams, tieši tāpēc viņam klientu netrūkstot.
“Protu gatavot ēst. Ja vēlies uztaisīt to, kas pašam garšo, tad izdosies. Ļoti garšo saldumi, piemēram, torti Cielaviņa, kas sver 700 gramu, varu notiesāt vienā reizē!
Nereti man uzdāvina smalkus dzērienus. Alkoholu tīrā veidā nelietoju, jaucu ar kolu. Tāpēc citi ir neizpratnē, kā tā var jaukt labu mantu. Taču man tā garšo! Vienīgais, ko nejaucu, ir šampanietis.”
Kundze, vēlos jums kalpot!
Kāda ir riska pakāpe, dodoties uz nezināmas vietas izsaukumu?
“Esmu pietiekami fiziski spēcīgs, spēju sevi aizstāvēt, tāpēc par to īpaši neuztraucos, lai gan ir bijuši arī negaidīti pavērsieni, bīstamas situācijas. Piemēram, sarakstoties internetā ar nepazīstamu sievieti, tu jau nezini, kāda ir viņas uzvedība. Reiz kāda dāma atrakstīja, ka vēloties būt kopā ar mani kā bargā kundze. Apmainījāmies ar fotogrāfijām, aizbraucu uz norādīto viesnīcas numuru. Man bija aizsietas acis, tupēju uz ceļiem ar muguru pret durvīm un gaidīju, kad ienāks kundze ar pātagu. Pārējais notika tikai pēc balss un komandām. Nervozēju – ja nu ienāk kāds maniaks ar cirvi un mani atskalda?! Par laimi, viss beidzās skaisti, tā, kā tam vajadzēja notikt.
Ir klienti, kam patīk lomu spēles, sievietēm tiešām ir svarīgas verbālās attiecības, tādēļ viņas novērtēs ne tikai komplimentus, bet arī pieklusinātā balsī izteiktu aicinājumu: kundze, vēlos jums kalpot!
Reiz dāmas kaisles uzbudinājumā esmu traumēts – kāda sieviete ar sarkanās kurpes spico papēdi aizķēra dzimumlocekļa galviņas pīrsingu Princi Albertu*. Esmu izspēlējis tik daudz dažādu mīlnieku rotaļu, ka vairs nezinu, ko gribētu vēl. Tā jau ir pārsātinātība.”
* Princis Alberts – viens no vīriešu pīrsinga veidiem, atrodas uz dzimumorgāna galviņas, bijis zināms jau viktoriānismā. 1970. gadā to popularizēja Holivudas uzņēmējs Ričards Saimontons (pseidonīms Doug Malloy).
