“Tet” vadītājs Tatarčuks: “Tet+” būs viena no pirmajām platformām pasaulē, kurā būs iespējams katram klientam veidot savu kanālu izlasi 4
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc vairāk nekā 12 gadu pārtraukuma pagājušā gada decembrī akcionāri no amata atcēla “Tet” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, kuru amatā nomainījis Uldis Tatarčuks. Ko jaunais uzņēmuma vadītājs domā par situāciju uzņēmumā, krievu kanāliem, optiskā tīkla izbūvi un attiecībām ar “LMT”?
Pēdējā laikā uzņēmuma vārds locīts dažādos kriminālprocesos, tiesvedībās, mainījies uzņēmuma vadītājs, tagad atcelts padomes priekšsēdētājs. Kāda ir esošā noskaņa uzņēmumā, cik būtiski šādi notikumi ietekmē iekšējo mikroklimatu?
U. Tatarčuks: Uzņēmumā viss ir labi, mēs esam enerģijas pilni un turpinām īstenot savu stratēģiju gan kopumā, gan atsevišķu projektu izskatā. Cerams, ka visi ir pamanījuši mūsu jauno “Tet+” televīzijas platformu, turpinām arī investīcijas, lai noturētu Latvijā vadošās pozīcijas platjoslas pieejamības jomā.
Tikko pabeidzām pirmo kārtu 10 Gbit/s interneta ātruma testiem, ko pirmajiem klientiem plānojam piedāvāt jau pavisam drīz. Pērn par 41% audzējām eksportu, un tagad jau 18% no kopējā apgrozījuma veido eksports, lielākoties Ukrainā un Vācijā. Ir ļoti aizņemts laiks, un strādājam kā nekad.
Bet vai Gata Kokina atsaukšana, jūsuprāt, bija pareizs solis? Kā kopumā vērtējat līdzšinējo sadarbību ar padomi, tieši Gati Kokinu?
Tas būtu jāuzdod uzņēmuma akcionāriem, jo viņi pieņēma šādu lēmumu. Mēs esam pārliecināti, ka spēsim efektīvi sadarboties arī ar jauno padomes priekšsēdētāju, ar kuru jau esam tikušies un pārrunājuši svarīgākos jautājumus.
Kopumā šo procesu vērtējam kā normālu un esam gandarīti, ka abi mūsu akcionāri darbam uzņēmuma padomē ir nominējuši spēcīgus profesionāļus. Esam pārliecināti, ka sadarbība starp padomi un valdi nākotnē būs vēl veiksmīgāka.
“Tet” esat pavadījis jau desmit gadus – lielāko daļu kā galvenais tehnoloģiju direktors, bet tagad esat kļuvis par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Kādu nospiedumu gribat atstāt kā uzņēmuma vadītājs, kāda ir jūsu vīzija?
Uzņēmumu nevada viens cilvēks, bet profesionāļu komanda, kura mums ir ļoti spēcīga. Esmu pārliecināts, ka izdosies audzēt mūsu līderpozīcijas modernu nākotnes risinājumu piegādēs mūsu klientiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Turpināsim arvien vairāk izmantot gan robotus, gan mākslīgo intelektu, gan datu analīzi, kurā esam ļoti progresējuši.
Plānoti vai neplānoti, bet nesen notika pirmā nopietnā vairāku krievu kanālu izņemšana no “Tet” TV pakām. Vai saprotu, ka šie kanāli būtu palikuši, ja viss būtu kārtībā ar kanālu pārstāvības tiesībām?
Jautājumu par retranslācijas tiesībām gan satura, gan pārstāvniecības tiesību izpratnē un atbilstību Latvijas starptautisko sankciju regulējumam nodrošina NEPLP, un šie jautājumi par kanālu pieejamību ir šīs institūcijas pilnīgā pārziņā.
Mēs savu lēmumu pieņēmām, balstoties uz informāciju par kanālu satura tiesību pārstāvniecību un uzņēmumu pārstāvniecību. Tas bija vairāk juridisks jautājums, kā dēļ bijām spiesti pieņemt lēmumu par kanālu retranslācijas neturpināšanu.
Gribu uzsvērt, ka sagaidu, ka valsts institūcijas nodrošinās to, lai visiem tirgus dalībniekiem būtu vienots regulējums un visi to vienoti ievērotu.
Esam pārsteigti, ka spējām secināt, ka kaut kas ar šīm pārstāvniecības tiesībām nav kārtībā un lēmuma pareizību vēlāk apliecināja arī NEPLP, kas pārtrauca retranslāciju atļauju šā iemesla dēļ vēl veselai virknei kanālu.
Ceram, ka šo jautājumu uzdos arī visiem pārējiem operatoriem un mēs darbosimies vienotā regulētā tirgū pēc vienādiem spēles noteikumiem.
Būtībā tad skatāties uz kanāliem tīri no biznesa viedokļa, neņemot vērā daļas sabiedrības viedokli, kas ilgstoši prasījusi atteikšanos no kanāliem, kuros ik pa laikam izskan klaji naidīgs saturs (1. aprīlī, jau pēc intervijas, “Tet” atsāka retranslēt “Pirmo Baltijas kanālu”. – Aut.)?
Vēlos uzsvērt, ka ir ļoti precīzi noteikts, ka satura uzraudzība un atbilstība likumam ir NEPLP kompetence un mēs precīzi ievērojam viņu lēmumus. Šie ir jautājumi, kurus valsts deleģējusi pārvaldīt viņiem.
Mūsu uzdevums ir nodrošināt TV kanālu piedāvājumu atbilstoši pieprasījumam.
Tas, ko mēs redzam pēc saviem datiem, ka klienti skatās vairāk izklaidējošu saturu un kanāli, kurus slēdzām, nemaz nav tik pieprasīti.
Nedomāju, ka uzņēmumiem pēc būtības būtu jābūt tiem, kas izvērtē kanālu saturu – tam ir efektīvs risinājums, kas šobrīd jau strādā.
Esat minējis, ka šī kanālu izņemšana jūs nostāda neizdevīgākā pozīcijā pret konkurentiem, jo viņi turpina šo kanālu retranslāciju. Bet vai tiešām ir tā, ka dažu krievu kanālu netranslēšana tik ļoti ietekmē “Tet” ienākumus? Klienti lauž līgumus, pieprasa kanālus atpakaļ?
Protams, sajutām, ka neliels klientu loks šo kanālu iztrūkumu novērtēja negatīvi, bet tāpēc koncentrējāmies uz šo kanālu ātrāku aizvietošanu ar kanāliem, kas, mūsuprāt, spēj labi aizvietot zaudēto saturu.
Mūsuprāt, jaunie kanāli nostrādāja labi, jo redzējām, ka pieprasījums pēc šiem un līdzīgiem kanāliem pieauga.
Minat, ka izpildāt NEPLP lēmumus. Vai jūs uzskatāt, ka retranslēšanas aizliegums ir veids, kādā cīnīties ar austrumu kaimiņa propagandu un daļas sabiedrības dezinformētību? Varbūt jums prātā ir kāds labāks risinājums?
Šis jautājums būtu jāadresē NEPLP, un viņiem būtu jāizvēlas Latvijas informācijas telpas efektīvākie aizsardzības mehānismi.
Mēs saprotam, ka daudz satura ir pieejams “Youtube”, interneta kanālos, dažādās lietotnēs u. c. kanālos, tāpēc esam gan aicinājuši, gan turpināsim sadarboties ar institūcijām, lai Latvijā tiktu efektīvi apkarota kanālu nelikumīga izplatīšana.
Ir jau zināmi panākumi šajā jomā, tāpēc turpināsim darīt visu, lai process turpinātos un visiem tirgus dalībniekiem spēles noteikumi būtu vienādi.
Vai tiešām pirātisms vēl ir tik liela problēma? Īpaši TV jomā. Ir sajūta, ka cilvēki arī Latvijā sāk saprast, ka par saturu ir jāmaksā.
Situācija uzlabojas, bet progress nav tik labs, kā gribētos. Turklāt to saka visi operatori un satura veidotāji. Redzam, ka nelegālā satura straumēšana turpinās, tāpēc ceram, ka problēma tiks pareizi identificēta un tiks ieguldīts pietiekams resurss, lai ar to cīnītos.
Jāuzsver, ka zaudētāja ir gan valsts, negūstot nodokļu ieņēmumus, gan satura radītāji – žurnālisti, aktieri, mūziķi u. c.
Esat jau sākuši piedāvāt jauno “Tet+” izklaides platformu. Kur slēpsies tās unikalitāte? Kā “Tet+” atšķirsies no “Helio” vai “Shortcut”?
“Tet+” būs viena no pirmajām platformām pasaulē, kurā būs iespējams katram klientam veidot savu kanālu izlasi. Piemēram, no esošā bērnu kanālu satura varēs izvēlēties sev vēlamos kanālus.
Tas pats attieksies uz cita veida saturu. Šī platforma pakāpeniski visās vidēs aizstās “Shortcut”.
Kā tas ietekmēs pakalpojuma cenu? Ja es, piemēram, gribu 10 kanālus no dažādām šā brīža maksas pakām, piemēram, filmu un sporta?
Realitātē būs īpaša punktu sistēma. Klienti varēs izvēlēties starp mazo abonementu, kurā būs 80 punkti (9,99 eiro) un lielo abonementu ar 120 punktiem (14,99 eiro).
Papildus vēl būs pieejams “Filmas+seriāli” straumēšanas abonements par 7,99 eiro mēnesī. Katram no kanāliem būs piešķirta noteikta punktu vērtība – no 1 līdz 5 punktiem, ko veido kanāla izmaksas.
Un attiecīgi abonementa punktu skaita robežās katrs skatītājs varēs izvēlēties savu TV kanālu izlasi no vairāk nekā 70 kanālu plašā piedāvājuma.
Abonementa īpašnieks kanālu izvēli varēs mainīt neierobežoti daudz reižu. Tāpat paliks populārākās kanālu izlases tiem, kuri nevēlas veidot savu kanālu sarakstu.
Mūsuprāt, tas ir vienkāršs un saprotams piedāvājums, kurā katrs varēs izvēlētie savu kanālu skaitu. Gribu uzsvērt, ka šī pagaidām ir t. s. MVP (minimāli dzīvotspējīgs produkts) jeb beta versija, ko strauji attīstīsim.
Kad izziņojāt “Tet+”, minējāt, ka ir plānota saderība arī ar citiem straumēšanas servisiem. Vai jaunajā platformā integrēsiet arī “Netflix”, “Amazon Prime”, “Disney+” u. c. straumēšanas servisus?
Esam ieinteresēti to darīt, bet vēl to nepiedāvājam. Tā vietā kopš 25. marta visiem klientiem divus mēnešus bez maksas piedāvājam “Viaplay” platformu. Sadarbība ar “Viaplay” radīja diezgan plašu starptautisku rezonansi.
Latvijā telekomunikāciju un TV izklaides tirgus ir diezgan piesātināts. Ja ASV uzzinātu, kas mums ir pieejams par mūsu cenām, viņi droši vien nosirmotu. Kā Latvija izskatās uz Eiropas fona?
Izskatāmies ļoti labi gan tīkla parametros, gan citos jautājumos. Tie, kas bijuši ārzemēs pirms pandēmijas, novērtēs mūsu interneta tīklu un tehnoloģisko risinājumu kvalitāti un stabilitāti.
Turklāt nekonkurējam vairs tikai Latvijas robežās, tagad sacenšamies arī ar “Netflix”, “Viaplay” u. c. Tas piespiež domāt par jauniem risinājumiem, jaunu satura pakošanas pieeju utt.
Esat izsludinājuši t. s. nākotnes internetu, kura ātrums sasniegs 10 Gbit/s. Kas būs lielākie ieguvēji no tāda interneta? Vai tiešām mājsaimniecībām vajag tādu ātrumu?
Ieguvēji būs gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji. Jāņem vērā, ka datu patēriņš nepārtraukti aug, tehnoloģijas attīstās, attēlu kvalitāte uzlabojas. 2020. gadā kopējā datu plūsma “Tet” tīklā pieauga par 13%, un redzam, ka šāda izaugsme saglabāsies arī nākamajos gados.
Tāpēc jābūt gana tālredzīgiem, lai laikus veiktu investīcijas, tādā veidā sagatavojoties izaicinājumiem, kas mūs sasniegs pēc 2–3 gadiem.
Šobrīd mājsaimniecībām vēl varbūt nevajag 10 Gbit/s ātrumu, bet brīdī, kad visa ģimene vienlaikus mācīsies vai strādās tiešsaistē, čatos, skatīsies video un darīs citas lietas, šis jautājums kļūs arvien aktuālāks.
Ja mēs apbraukātu ciematus Latvijā, runājot par 10 Gbit/s ātrumu, kas, visticamāk, būs pieejams Rīgā un lielajās pilsētās, mūs droši vien ar rungu izdzīs no mājām. Viņus interesē, kad viņiem būs tie paši 100 Mbit/s, kad viņiem beidzot būs optiskais tīkls. LVRTC kabeļus ir savilkuši, bet telekomunikāciju kompānijas pārāk neraujas izbūvēt t. s. pēdējo jūdzi līdz gala patērētājiem, jo tas gana ātri neatmaksājoties.
Latvijā bijis milzīgs izrāviens, un optiskais tīkls pieejams vairāk nekā 60% mājsaimniecību. Tas ir viens no labākajiem rezultātiem Eiropā. Protams, ir vēl iespēja izaugsmei.
Arī 2020. gadā mēs katru dienu turpinājām optikas izbūvi, un vidēji dienā optiku piedāvājām 18 jaunām mājsaimniecībām. Piemēram, Vācijā tikai 5% mājsaimniecību ir pieejams optiskais tīkls, bet mēs tikmēr esam neapmierināti ar 60%…
Šobrīd aktīvi diskutējam ar Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamentu, Finanšu ministriju (FM), VARAM un Ekonomikas ministriju par valsts atbalsta nepieciešamību “pēdējās jūdzes” izbūvē.
Jā, reģionos, kur uz vienu km2 ir salīdzinoši neliels mājsaimniecību skaits, investīciju atmaksāšanās periods ir ilgāks.
Bet tāpēc visā Eiropā valsts un pašvaldības nodrošina atbalstu optikas izbūvei, jo saprot, ka, lai reģions attīstītos, jābūt labiem ne tikai ceļiem, sakariem un medicīnai, bet arī labam tīklam.
Ceram, ka izdosies pierādīt šo investīciju nozīmi ne tikai sakaru nozarē, bet arī visas valsts ekonomikas kontekstā, kas liks rast lielāku finansējumu “pēdējās jūdzes” attīstībai.
Ceru, ka LVRTC un SM amatpersonas nav man iepriekšējās sarunās melojušas, norādot, ka platjoslas projekta sākumā, kad bija jāizšķiras par to, kā notiks tīkla izbūve, komersanti norādījuši, ka “pēdējo jūdzi” izbūvēs pašas – lai valsts šajā lauciņā nelien. Bet tagad tomēr jūs prasāt valsts atbalstu…
Vēlreiz – mēs turpinām investēt optikas attīstībā, bet kā komercuzņēmums, protams, skatāmies uz katru projektu, tostarp, cik ātri katra no investīcijām sevi atpelnīs.
Viena optikas kilometra izbūve līdz 100 mājsaimniecībām mums izmaksās tikpat, cik viena kilometra izbūve līdz vienai mājsaimniecībai.
Cik tālu varas gaiteņos šobrīd ir ticis valsts atbalsta jautājums?
Šobrīd notiek aktīvas diskusijas. Esam savu viedokli izteikuši gan LTRK, kuri atbalsta mūsu pozīciju, gan LDDK, gan esam runājuši ar LIKTA, esam konsultējušies ar FM.
Aktīvi piedalāmies sarunās, lai šis ekonomikas atveseļošanās finansējums būtu pieejams arī mūsu nozarē.
Kopumā gribu uzsvērt, ka, lai saglabātu mūsu labo pozīciju, ir jābūt adekvātiem atbalsta mehānismiem.
Varam, protams, diskutēt, vai lielāks labums ir no 14 miljoniem basketbola hallē vai par to summu jaudīgs optiskais tīkls visās Latvijas skolās. Šobrīd, runājot par investīcijām, valstiski pietrūkst sapratnes par to, ko investīciju rezultātā iegūs kopējā tautsaimniecība.
Mēs esam gatavi pamatot savu nostāju.
Gadiem runāja par “Tet” un “LMT” apvienošanos, par ko visvairāk iestājās “Telia”, arī bijušais “Tet” vadītājs Juris Gulbis bija par apvienošanos. Tagad runas par to noklusušas. Kāda šobrīd ir “Tet” nostāja šajā jautājumā?
Tas būtu jājautā “Telia” un Latvijas pārstāvjiem, bet mēs redzam, ka varam ļoti labi un efektīvi strādāt arī esošajā situācijā.
Mūsuprāt, ir iespējama laba sadarbība gan lietu interneta risinājumos, gan citās tehnoloģiskajās jomās gan ar “LMT”, gan citiem konkurentiem. Šajā ziņā ir jau labs progress, bet, kad nonāksim pie gala risinājuma, par to sīkāk paziņos abas puses.
Ja pareizi saprotu, vietās, kur nav optiskā tīkla, sadarbojaties ar “Tele2”, lai klientiem nodrošinātu 4G tīklu. Kāpēc neizmantojat “LMT” 4G tīklu?
Strādājam pie tā, lai sadarbību restartētu un atjaunotu jau daudz jaudīgākā versijā jau pārskatāmā nākotnē. Mums ir labs dialogs gan ar “LMT”, gan “Tele2”, ceram uz veiksmīgu sadarbību arī ar jauno apvienoto “Tele2” un “Bites” kopuzņēmumu.
Protams, ceram uz visjaudīgāko sadarbību ar “LMT”. Nesen arī tikāmies ar uzņēmuma pārstāvjiem un tuvāko mēnešu laikā par šo sadarbību dzirdēsiet.
