Lauris Aleksejevs: “Pirmo ēdienu pagatavoju 12 gadu vecumā, un tas bija kēkss!” 0
Dienā, kad katra sieviete kāro pēc skaista ziedu pušķa, kopā ar Roberto Meloni RigaTV24 raidījumā “La Dolce Vita ar Roberto” pie plīts rosās restorāna 36.līnija “uzraugs” un reizēm arī pavārs (kā viņš sevi dēvē pats!) Lauris Aleksejevs un bārmenis Ernests Vaivods.
Ko viņi šodien pagatavos? Lasi šajā rakstā!
8 jautājumi pavāram Laurim Aleksejevam:
1. Kāds ir tavs mīļākais gadalaiks?
Ziema. Kad daba ir sastingusi arī cilvēki ir daudz mierīgāki. Vasarā, it īpaši, kad ilgstoši ir liels karstums, cilvēki ir “traki”, viņi visi kaut kur šausmīgi skrien.
2. Tavs mīļākais ēdiens?
Man ļoti garšo dārzenis baklažāns, kā arī koriandrs, kinza. Šīs garšas es iemīlēju attīstot savas kulinārās prasmes un iepazīstot pasaules valstu tradīcijas.
3. Kas ir latviešu virtuve?
Latviešu virtuve ir saknes, putraimi, medus, sāls, pipari, dilles. Un to visu var izmantot jebkurā ēdienā. Ļoti raksturīgas latviešu virtuvei ir putras, kā arī viss, kas uz uguns gatavots lēni no cūkgaļas un pīles. Un, protams, ja mēs runājam par piekrastes vietām, tad tās ir kūpinātas zivis, kurām sāli, starp citu, vienmēr pievieno tikai pēc kūpināšanas.
4. Ēdiens, ko tu neēd?
Aknas. Man lūdzu neko nepasniegt ar ceptām aknām. Pati akna pēc konsistences nav mans ēdiens. Vēl ir viena lieta, ko es varētu nosaukt šajā kategorijā, taču tas ir dīvaini, jo šo lietu neēdu tikai svaigā veidā un tā ir paprika. Ja to uzgrilē uz oglēm, pievieno olīveļļu, kādu ķiplociņu – es kādu kilogramu varu apēst! Ļoti garšo! Tiklīdz man kāds piedāvās svaigā veidā papriku, es atteikšos.
5. Cik tev bija gadu, kad tu pirmo reizi stāvēji pie plīts un pagatavoji ēdienu?
Man bija 12 gadi. Mēs ar draugu kaut kādā bērnu žurnālā izlasījām recepti un izcepām kēksu. Vairs īsti neatceros, vai bija maz ēdams.
6. Tu bieži esi pieminējis austrumu ēdienkarti, kas tajā ir tik īpašs?
Viņu ēdiens balstās uz daudz svaigiem dārzeņiem, bet vēl vairāk es izceltu vienkārši zaļumus – koriandru, pētersīli. Un sajaucot to visu ar labu olīveļļu un citronu sulu, iznāk tā raksturīgā, neatkārtojamā garša. Kāpēc ar citronu? Tuvajos austrumos nav laima – divās trešdaļās pasaulē ir laims, bet vienā trešdaļā – citrons, tuvie austrumi ir tie, kur ir citrons. Savukārt Taizemē un Meksikā atkal nav citrona, tur ir ļoti daudz laima. Lūk, un to visu sajaucot ar citrona sulu, mēs iegūstam to vienreizējo Vidusjūras kombināciju, kas var tikt izmantota gan kā piedeva gaļai, gan arī zivīm, gan citiem ēdieniem.
7. Kurā valstī viesojoties, tevi pārsteidza gardi ēdieni?
Taizemē ir ļoti garšīgi ēdieni. Taču manā uztverē nedaudz par asu un par sāļu. Es domāju, ka vistuvākā ārzemju virtuve, kas ir iemīļota daudziem vecākās paaudzes cilvēkiem, ir Kaukāza virtuve, jo arī padomju laikos mums te šādi ēdieni bija un daudziem joprojām tie ir iecienīti. Jaunajai paaudzei tā varētu būt Itālijas virtuve – tā ir salīdzinoši virtuve, bet vilinoša.
8. Kādām īpašībām jāpiemīt, lai tu varētu vadīt citus cilvēkus?
Kad tu strādā kopā ar cilvēkiem, kas ir tavi kolēģi, pirmkārt, pats svarīgākais un galvenais – tev viņi ir jāciena. Lai kādi viņi arī būtu, jo viņi ir ļoti dažādi. Izprotot katra cilvēka stiprās puses, tev jāmāk viņus novirzīt pareizajā virzienā. Man dzīvē bija paveicies, ka man apkārt bija labi cilvēki, kas man savulaik parādīja un iemācīja labas lietas. Balstoties uz tās pieredzes un liekot lietā šīs zināšanas, man ar saviem darbiniekiem izdodas strādāt vienā lieliskā komandā.
Uzkoda „Jēra mēle ar mārrutkiem”
Pagatavošana:
Garšaugu buljonā (burkāni, sīpoli, selerijas sakne, sāls) aptuveni 2 stundas vāra jēra mēli, līdz tā ir mīksta. Noņem mēlei apvalku un pasniedz ar seleriju un zaļo ābolu biezeni, un svaigi rīvētiem mārrutkiem. Seleriju sakni, zaļo ābolu un sīpolu vāra līdz mīksti. Visu sablendē viendabīgā masā, pievieno saldo krējumu, pikucīti sviesta, sāli un piparus pēc garšas.
Pasniedz ar rīvētiem mārrutkiem un zaļumiem, dārzeņiem izvēlas pēc gaumes.
Bārmenis Ernests Vaivods: “Es vispār ne no kā nebaidos!”
Restorāna “36.līnija” bārmenis Ernests saka, ka bārmeņa profesija ir tāds pats darbs, kā visi citi – galvenais ir, lai tas tev patiktu: “Man šī profesija patīk, jo ir iespēja diendienā satikt daudz interesantus cilvēkus, arī naudiņu var nopelnīt.” Jautāts, kas tajā ir sarežģīts un vai ir kādas biedējošas lietas, Ernests saka: “Es vispār ne no kā nebaidos, tajā skaitā no iespējamajām grūtībām, ar kurām es varētu sastapties šajā profesijā!”
Ernests zina stāstīt, ka, ja tu vēlies strādāt par bārmeni, pats galvenais – ir jāpatīk tam, ko tu dari. Tieši tāpat kā jebkurā citā darbā. “Pluss vēl jābūt kā psihoterapeitam, tikai vēl dzērienus jāprot pagatavot,” – viņš smejas.
Ernests atzīstas, ka strādājot “36.līnijā” visnoslogotākais darba laiks ir tieši vasara, tāpēc šajā gadalaikā viņam sanāk vismazāk brīvdienu. Taču brīvajā laikā viņam patīk atpūsties pie dabas – aizrauj slēpošana, bet tikpat labi priecājas, ja ir iespēja pazvilnēt pludmalē kādās siltajās zemēs. “No visa pa drusciņai!,” – viņš saka.
Kokteilis „Saruna ar jēru”
Pagatavošana:
Šeikerī sakrata 40 ml Akmeņlauzis – Mārrutku, 60 ml svaigi spiestu biešu sulu, 60 ml svaigi spiestu ķirbju sulu, 30 ml svaigi spiestu seleriju sulu, 10 ml svaigi spiestu citronu sulu, 10 grami dūmota tomātu salsa ar ķiplokiem un čili pipariem, 2 ml Vorčestras mērce, sāls, pipari, tobasco.
Pasniedz lielajā kokteiļa glāzē uz kājiņas bez ledus, bet kārtīgi atdzesētu. Dekorē ar seleriju redīsu ziedos, ķirstomātiņu un mājas gaumē marinētu gurķi.
