“Ļaunākajā murgā to nevarēju iedomāties!” Daina pārsteigta, ka viņai nepieder zeme, uz kuras atrodas viņas ģimenes māja 13
Tālajā 1983. gadā Daina ar vīru iegādājās īpašumu – māju – Līvānos, kur mierīgi dzīvoja daudzus gadus, kopa mājai piegulošo teritoriju un iekārtoja namu pēc saviem ieskatiem. Pēc daudziem gadiem uzrodas zemes, uz kuras atrodas māja, saimniece, sagādājot Dainai ļoti nepatīkamu pārsteigumu – pieprasa maksāt krietnu naudas summu par zemes nomu par vairākiem gadiem pagātnē un turpinās uzstāt nomāt zemi nākotnē, vēsta raidījums “Bez tabu”.
Daina ar vīru māju Līvānos, Meža ielā 2, iegādājās vēl padomju laikos. Tā kā zeme tolaik piederēja valstij, 1300 kvadrātmetru mājai piegulošā teritorija ģimenei bija nodota lietošanā.
Daina skaidro: “Tajā laikā es sapratu, ka iegādājos gan māju, gan zemi. Pat ļaunākajā murgā nevarēju iedomāties, ka pēc daudziem gadiem pateiks, ka zeme man nepieder. Tolaik, pārdodot zemi, iepriekšējie saimnieki notaksēja māju par pieciem tūkstošiem, bet mēs samaksājām 10 tūkstošus. Toreiz sākotnēji mums tas šķita pārāk dārgi, bet iepriekšējā saimniece teica: “Redzi, cik liela zeme!” Tāpēc sapratām, ka, iegādājoties zemi, tā pilnībā pienākas mums.”
Iegādājusies māju un zemei esot lietošanā (zeme piederēja valstij), pāris iekārtoja ģimenes ligzdu, tai skaitā visus gadus kopa mājai piegulošo teritoriju.
Latvijai atgūstot neatkarību, aizvadītā gadsimta 90. gados īpašumu denacionalizācija paredzēja, ka reiz padomju varas atņemtajiem īpašumiem var pieteikties kādreizējie īpašnieki, kuriem īpašumus atņēma, vai viņu mantinieki.
Tā kā māju vēl pie padomju iekārtas iegādājās Daina un tā viņai pieder, zemei ap namu pieteicās sieviete, kuras senčiem, okupējot Latviju, padomju vara atņēma.
“Mums paziņoja, ka viņa nu ir saimniece zemei. Tolaik viņa piedāvāja mums iegādāties zemi par 500 latiem. Mums tādas naudas nebija, bērni bija jālaiž skolā, es tolaik zaudēju darbu, vīrs invalīds,” stāsta Daina.
Par laimi mājas saimniecei Dainai zemes mantiniece likās mierā un ļāva ģimenei brīvi lietot zemi, bez maksāšanas par zemes nomu. 2014. gadā zemes īpašniece zemi uzdāvināja savai meitai.
Mājas īpašniece Daina pārmet zemes īpašniecei, kura mantoja zemesgabalu no mātes, nu, 2020. gadā, esot attapusies pēc nepilniem pieciem gadiem, izrakstot rēķinu par zemes nomu par iepriekšējiem pieciem gadiem (562 eiro) un šajā periodā samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN; 140 eiro).
Nu Daina bez zemes mantinieces atļaujas pat kāroto sētu ap māju nevar uzcelt.
“Bez Tabu” sazinājās ar zemes īpašnieci Inesi.
“Bez tabu” sižets:
Zemes īpašniece Inese: “Es taču neprasu to, kas nepienākas. Prasu to, kas ir pēc likuma. Viņa grib, lai es uzdāvinu to zemi. To viņa grib.”
Zemes īpašniece Inese stāsta, ka mājas īpašniece Daina vēlējusies zemi no viņas atpirkt par kadastrālo vērtību, bet zemes īpašniece, ņemot vērā zemo kadastrālo vērtību, salīdzinot ar tirgus vērtību, no šāda piedāvājuma atteicās.
Zemes īpašniece arī uzsver, ka kopš brīža, kad denacionalizācijas procedūrā atguva zemi, tuvinieki maksājuši NĪN par teritoriju, ko lietojusi Daina. Inese Dainai pieprasa samaksāt par pieciem gadiem, kopš Inese ierakstīta zemesgrāmatā kā zemes īpašniece.
Tāpat Inese stāsta, ka jau 2015. gadā, iegūstot zemi īpašumā, viņa sūtījusi vēstuli uz Meža ielu 2 Līvānos par nepieciešamību noslēgt zemes nomas līgumu, tāpēc noraida Dainas pārmetumu, ka it kā viņa attapusies vien tagad. Tomēr tolaik vēstule esot ignorēta.
Inese: “Es pa labam centos pēdējos gadus sazvanīties, sazināties. Ir liecinieki, kuri var apstiprināt, ka es tiku nogānīta. Mani vecāki, mana ģimene. Neko tādu mēs neesam izdarījuši. Tas, kas man pienākas, kāpēc man kādam svešam cilvēkam tas būtu jādāvina? Advokāte gatavojas tiesai, ja labprātīgi nemaksās.”
