“Ļaunais” EURIBOR. Vai tiešām Latvijas banku labā peļņa skaidrojama ar nepamatotu tā piemērošanu? 81
Vakar medijos plaši izskanēja ziņa, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Šādu atziņu pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka EURIBOR procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī EURIBOR likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī EURIBOR procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.
Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot EURIBOR piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz EURIBOR, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.
LA.LV ieinteresējās, kas par šo tēmu sakāms Latvijas Bankai un vai tās eksperti arī piekrīt Reira paustajām atziņām.
Latvijas Bankas viedokli “Twitter” paudis LB Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, kurš norāda, ka publiskajos izteikumos ir virkne puspatiesību.
Kārlis Vilerts saka: “Te ir virkne patiesību, piemēram, fakts, ka bankas Latvijā pelna uz EURIBOR kāpumu. Tomēr vainīgais nav jāmeklē kredītu sasaistē ar EURIBOR, bet nepietiekamā banku konkurencē.
EURIBOR ir viens no indikatoriem “naudas cenai”. Tas ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, citiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Labi funkcionējošā banku sektorā ar veselīgu konkurenci lielākā daļa procentu likmju ir cieši saistītas ar naudas cenu. Latvijas gadījumā teju visi kredīti ir ciešā sasaistē ar īstermiņa (3 vai 6 mēnešu) EURIBOR likmi, kā rezultātā pašreiz redzam strauju likmju kāpumu.
Vienlaikus arī banku izmaksām – Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem- būtu jāpieaug kopā ar EURIBOR, tomēr dzīvē vājas konkurences dēļ tas nenotiek. Tāpēc, kredītu likmēm augot proporcionāli EURIBOR, bet noguldījumu likmēm krietni lēnāk, pieaug banku peļņa.
Tomēr problēma ir nevis kredītu sasaistē ar EURIBOR, bet vājajā banku konkurencē. Pirmkārt, depozītu, kas sastāda pārliecinoši lielāko daļu no banku ārējā finansējuma, procentu likmes joprojām ir nepietiekami kāpušas. Kāpēc neizmantot arbitrāžu un nepārvilināt klientus?
Otrkārt, mums faktiski nepastāv iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu (garāka termiņa EURIBOR vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.”
Te ir virkne patiesību, piemēram, fakts, ka bankas Latvijā pelna uz EURIBOR kāpumu. Tomēr vainīgais nav jāmeklē kredītu sasaistē ar EURIBOR, bet nepietiekamā banku konkurencē (1/6) https://t.co/Ncms36gxXw
— Karlis Vilerts (@kvilerts) August 1, 2023
Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
