Laulību rituāls – ko tas maina pāra attiecībās? Skaidro geštaltterapeite un vēdiskā astroloģe 4
Ar viedokli dalās geštaltterapeite AGNESE SPURIŅA un vēdiskā astroloģe INESE DĀVIDSONE (www.astrologika.lv)
Solis pretī pārmaiņām
Bija laiki, kad daiļais dzimums gandrīz vai nespēja izdzīvot ārpus ģimenes sistēmas. Sieviešu tiesības bija ierobežotas, un laulības visbiežāk tika slēgtas sociāli-ekonomisku apsvērumu dēļ. Mūsdienu sievietes ir vairāk vai mazāk līdzvērtīgas un ekonomiski neatkarīgas, tādējādi par prioritāti pavisam droši var izvirzīt abpusēju mīlestību. Tomēr – lai arī sievietes kļuvušas daudz patstāvīgākas, pārliecība, ka dzīve laulībā ir drošāka, joprojām viņās mīt. Tam, visticamāk, ir bioloģisks skaidrojums, pamato geštaltterapeite – sievišķie instinkti paredz ne tikai izvēlēties spēcīgāko kandidātu savu bērnu tēva lomai, bet arī rūpēties par drošiem un labvēlīgiem bērna piedzimšanas un augšanas apstākļiem.
Lemjot par labu laulībām, katrs no partneriem ir veicis izvēli un pieņēmis lēmumu, ko atklāj mīļotajam cilvēkam arī publiski – „jā, es tevi mīlu”, „tu man esi nozīmīgs”, „tieši ar tevi vēlos būt kopā (un ne tikai šobrīd, bet arī nākotnē)” – , skaidro Agnese Spuriņa. Tādējādi indivīds gan sev, gan apkārtējai pasaulei pauž savu apņēmību uzņemties atbildību. Laulību rituāls ietver sevī ne tikai atvadīšanos no iepriekšējā sociālā statusa (piemēram – vecpuisis, vecmeita) un no tā izrietošā dzīvesveida, bet arī gatavību jauniem pienākumiem un lomām. Nereti tieši ierastā tradīcija – abu pušu dzimtu sanākšana kopā pie viena galda – visai veiksmīgi veicina svešā vai citādā pieņemšanu, tā savstarpēji paužot akceptu jaunā pāra savienībai, pieņemot jauno sievu vīra dzimtā, bet jauno vīru – sievas dzimtā. Jāatzīst gan, ka viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc laulātie pāri šķiras pirmo piecu gadu laikā pēc precībām, ir nekas cits kā grūtības adaptēties ģimenes sistēmai un pieņemt jaunās lomas.
Karma strādā jebkurā gadījumā
Laulība ir sakrāla apņemšanās – Dieva un cilvēku priekšā – atgādina vēdiskā astroloģe Inese Dāvidsone. Tā paredz cienīt otru cilvēku un būt viņam līdzās – gan priekos, gan bēdās. Taču karmiski Dieva savienība cilvēku starpā veidojas arī bez dokumentācijas – tos, kurus Dievs ir savedis kopā, pašu cilvēku spējās nebūs šķirt. Tādējādi partneri savus individuālos un kopīgos karmiskos uzdevumus risina arī tad, ja dzīvo ilgstoši kopā – bez laulību apliecības. Lielākā karmas daļa realizējas tieši attiecībās, tāpēc neizbēgami – attiecības ir tā dzīves joma, kur ikkatram no mums jāpieredz ne tikai priecīgie brīži, bet arī dažādi uzdevumi, problēmas, neskaidrības, pārdzīvojumi, vilšanās un ilūzijas.
Laulības ir arī institūcija, kuras ietvaros likumiski diviem cilvēkiem dzimst bērni. Un bērnu radīšana ir otrs galvenais iemesls, kāpēc Dievs cilvēkus saved kopā, skaidro Inese: „Novērtējot primāro mērķi – seksuāli ģenerēt kosmisko enerģiju seksuālo kontaktu laikā – pāra karmas situācija un attiecību vide noteiks arī pēcnācēju kvalitāti. Jo pilnvērtīgāki, līdzsvarotāki un individuāli vairāk spējuši realizēties būs vecāki katrs par sevi un abi kopā, jo labvēlīgāk tas ietekmēs bērnus. Tāpēc partneru svarīgākais uzdevums ir būt saskaņā ar sevi un harmonijā vienam ar otru”.
Runājot par laulību ceremoniju kā rituālu, vēdiskā astroloģe uzsver, ka svarīga ir arī pareiza kāzu datuma izvēle, jo nepareizi izvēlēts precību laiks kopdzīvi var veidot visai sarežģītu. Katra procesa sākuma laiks nosaka tā rezultātu, tāpēc – kā jebkura svarīga dzīves notikuma – arī laulību diena un laiks ir jāizvēlas, izrietoši no abu partneru astroloģiskajām dzimšanas kartēm, lai paredzētu visveiksmīgāko karmas uzdevumu risinājumu veidu, tādējādi nodrošinoties pret liekiem apgrūtinājumiem un problēmām laulību laikā.
