Laulības līgums: kad šķirt mantu, kad – ne. Notāra skaidrojums 0
Lai gan laulības līgumus pāri mēdz noslēgt arī tad, kad kopdzīvē aizvadīti jau daudzi gadi, visbiežāk interese par tiem tiek izrādīta pirms kāzām, bet reāli noslēgti līgumi tiek īsi pēc tām. Kā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes statistika, jau augustā laulības līgumi pie zvērinātiem notāriem tiek slēgti vairāk nekā citos mēnešos līdz tam, un šis pieaugums izteikti turpinās septembrī un oktobrī.
“Līdz kāzām līgava un līgavainis visdrīzāk ir aizņemti darbos, kas saistīti ar gatavošanos laulību ceremonijai un svinībām. Savukārt pēc tām sakārto kopdzīves formālo pusi un to, kas saistīts ar dažādām formalitātēm – personas dokumentu maiņa, iestāžu un institūciju informēšana par uzvārda maiņu un jauno statusu, kā arī laulības līguma noslēgšana, ja tāds lēmums ir pieņemts. Iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc pie Latvijas zvērinātiem notāriem pāri laulības līguma noslēgšanai aktīvāk pievēršas vasaras noslēgumā. Jādomā – neilgi pēc kāzām,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, zvērināts notārs Jānis Skrastiņš.
Kopumā noslēgt laulības līgumu Latvijā izvēlas arvien vairāk pāru. “Tā ir iespēja parūpēties par savas ģimenes mantiskajām attiecībām, pašiem nosakot savstarpējo mantisko attiecību režīmu un noteikumus, nevis atstājot to likuma un tiesas ziņā, ja gadījumā līdz tam tiešām nonāk,” uzsver Jānis Skrastiņš. Piecu gadu laikā pie zvērinātiem notāriem noslēgto līgumu skaits ir audzis par 20%, un tagad jau tie ir vidēji ap 1200 gadā. Šogad pie notāriem laulības līgumu noslēguši jau vairāk nekā 600 pāru.
Laulības līgums par mantas šķirtību
Šis ir Latvijā populārākais laulības līguma veids. Tā ir laulāto vienošanās, ka visa – gan pirms laulības, gan tās laikā iegūtā – manta ir katram sava nevis kopīga. Līdz ar to laulātie katrs pats par sevi var pirkt, pārdot, ieķīlāt un dāvināt savu mantu, kad un kam vien vēlas. Ar otru laulāto sava rīcība nav jāsaskaņo, piemēram, pārdodot nekustamo īpašumu, kā tas ir tad, ja laulības līguma nav un mantiskās attiecības starp laulātajiem regulē likums.
Otrs laulātais nevar no tā neko prasīt, pat ja ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Nekustamā īpašuma gadījumā īpašums pieder tam laulātajam, uz kura vārda tas ierakstīts zemesgrāmatā. Tādēļ, ja laulātie, kuru manta ir šķirta, nekustamo īpašumu pērk par kopīgiem līdzekļiem, viņiem to būtu jāiegādājas kā kopīpašniekiem – tad zemesgrāmatā tiks ierakstīts, ka katram pieder ½ īpašuma domājamās daļas.
Arvien vairāk cilvēku vēršas pie notāriem, lai noslēgtu laulības līgumu par mantas šķirtību tāpēc, ka viens no pāra ir uzņēmies lielas kredītsaistības vai uzsācis biznesu. Tādējādi parādi, kas uzņemti vai var rasties nākotnē, nevar tikt attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu vai to, kas iegādāts pirms laulībām. Tiesu izpildītājs var vērst piedziņu tikai pret to mantu, kas reģistrēta kā parādnieka īpašums, bet otra laulātā īpašumi paliek neskarti. Tādējādi laulības līgums var būt vienīgā iespēja nodrošināties, lai viena laulātā problēmu dēļ neciestu visa ģimene gadījumā, ja šīs problēmas saistītas ar mantas konfiskāciju vai kredītsaistību segšanu, atņemot īpašumu.
Laulības līgums par mantas kopību
Laulības līgumi par mantas kopību tiek slēgti retāk. Līgums par visas mantas kopību nozīmē, ka visa abu laulāto manta – gan tā, kas iegūta pirms laulībām, gan tā, kas iegūta laulības laikā – ir vīra un sievas kopīgā manta. Ja viens no pāra vēlēsies kaut ko iesākt ar kopīgo nekustamo īpašumu, piemēram, pārdot, ieķīlāt vai dāvināt, vienmēr būs nepieciešama otra laulātā piekrišana.
Lai apliecinātu, ka viss, kas abiem pieder, ir kopīgs, pāris noslēdz laulības līgumu par mantas kopību. Tajā pašā laikā laulības līgumā par visas mantas kopību var paredzēt arī to, ka kāda manta katram laulātajam ir arī atsevišķa.
Šajā gadījumā gan ir jāņem vērā, ka problēmu situācijā attiecībā uz finansiālām saistībām tiesu izpildītājs gadījumā, ja ar vīra atsevišķo mantu nepietiek, var vērst piedziņu arī pret vīra daļu laulāto mantas kopībā.