“LGBT pārstāvji vienīgie gudrie, kamēr pārējie – visi dumji, ” raksta Egīls Līcītis feļetonā. 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atkal publikā sacelta nacionāla mēroga viļņošanās par “konstitucionālo krīzi” un ka Valsts prezidentam jānolaižas no Rīgas pils augstumiem, lai nokārtotu, ka Saeima izpilda Satversmes tiesas lēmumu un pieņem Civilās savienības likumprojektu. Patiesībā tā ir kustības “Par” paranoja par nespēju izpildīt vēlētājiem doto galveno solījumu, lai arī Latvijā tuvinātu vai radītu iespēju slēgt viendzimuma pāru laulības.
Bet nevar būt tā, ka LGBT minoritātes pārstāvji vienīgie gudrie, kamēr pārējie, sabiedrības vairākums, visi dumji.
Viņdien Latvijas radiofona raidījumā “Krustpunktā” to populāri izskaidroja studijā sapulcētais mūsu jurisprudences zieds – Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un eksdeputāts Gunārs Kūtris, adv. Jānis Lapsa, Saeimas Juridiskās komisijas galva Jānis Butāns un viņa vietnieks Jānis Iesalnieks.
Augsti mācītie kungi, romiešu tiesību doktori tā kā vienojās, ka Satversmes tiesa ar savu vēsturiskā sprieduma tvēriena spēku pārcirtusi pār šņori, iekāpusi maķenīt likumdevēja teritorijā. Juridiskie spīdekļi atzinās, ka nesaprotot rajona tiesas konstatējumu, ka starp divām viendzimuma personām ar vienādiem laulības dzīves piederumiem, vairošanās orgāniem, pastāvošās attiecības pēc šo personu vēlmes vērtējamas kā ģimeniskas, un piekrita, ka Civilās savienības likumprojekts ir neizstrādāts, kaut tā veidošanā piedalījušies eksperti, speciālisti, “Mozaīkas” pārstāvji un tradicionālās ģimenes piekritēji. Tas esot kā grūti panākts kompromiss, pūloties nepretnostatīt un nepadarīt vienu vai otru grupu pārāku pār citām, tomēr jārēķinās, ka esot darīšana ar cilvēku uzskatu sadursmi vērtību jautājumos, turklāt šie uzskati ir galējos pretpolos.
Valstij jāizlemj, kādu ģimeni aizstāvēt. Vai to – starp vīrieti, sievieti un asinsradiniekiem vai adoptētiem bērniem, kuru kā ģimeni uztver maksimāls sabiedrības vairākums, vai sarakstam pievienot arī laulības surogātattiecības, erzaclaulību, piemēram, uzskatot par ģimeni arī vecmeitu ar mopsi vai jautru jauniešu kopienu īres dzīvoklī. Kūtris tā arī svārstījās minēt – “kvazilaulība (šķietama, neīsta laulība. – E. L.), nemaz nezinu, kā nosaukt”.
Eksdeputāts piedāvāja aizmaldīties pa neapgaismotu ceļu – kāpēc valstij neatzīt poligāmiju, cienot muhamedāņu tradīciju, kurā viens vīrs dzīvo ar četrām sievām, kāpēc valstij neuzņemties saistību aizstāvēt arī trīs dažāda dzimuma kopā dzīvojošos (piemēram, mīlas trijstūrī viņš + viņa + mīļākā).
Kas attiecas uz parlamenta vilcināšanos pildīt ST nolemto, klātesošie apstiprināja, ka nekas nav pārkāpts, grozījumi Darba likumā par tēva pēcdzemdību atvaļinājuma piešķiršanu tiks pieņemti tuvākajā laikā, savukārt tiesas vīzijas par ģimenes jēdziena paplašināšanu un ka Eiropas Savienībā viendzimuma pāriem piešķirtas vienādas tiesības ar “parastiem” laulātajiem var tikt debatētas gadiem. Tie esot tādi kā Satversmes tiesnešu metodiskie norādījumi, ne obligāti pieņemami uz karstām pēdām noliktā termiņā.
Konservatīvi noskaņotiem latviešiem vēl nepieciešams garš izglītošanas un apmācības process, lai uztvertu modernās vēsmas. Saprotama ir ultra liberālpolitiķu vēlēšanās piesist jaunus dēļus, pārkrāsot novecojošos sabiedrības uzskatus un līst vai no ādas laukā, lai panāktu savu, bet tas nemainīs tradicionālo sapratni par pārošanos un kopošanos. It sevišķi vasarā, pirmsjāņu atmosfērā, kad zem katra Latvijas jasmīnkrūma, siena gubās un papardulājos kustas tautieši ar meičām, grūti saprast homoseksa darbinieku argumentus un pārmetumus par latviešu vēlēšanos ieskābt provincē.
Veltīga ir arī kritika par kvoruma noraušanu, balsojot par Civilās savienības likumu.
Šausmas, pat Saeimas priekšsēdētāja baltā Ināra izturējusies neparlamentāriski, nereģistrējoties balsojumam!
Taču notikušais incidents Juridiskajā komisijā, kad radās šaubas, vai tik dep. Geidāna balss nav nopirkta, iekvēlināja KNAB ziņkāri. Līdz ar to nav pamata apgalvojumiem par darba dezorganizāciju. KNAB izmeklētāji noslaucīs brillei stiklus, pārbaudīs, vai viss bijis štokos.
Diez vai valstij jāsargā tāda kopdzīve, kurā nerada pēcnācējus, tautas ataudzi. Jau pašlaik gejiem ir iespēja noregulēt partnerattiecības pie notāra, slēdzot līgumu par mantas sadalīšanu līdz naktslampiņai, līdz pēdējam sīkumam. Lai nu LGBT aktīvisti vēl laiciņu paciešas, kamēr Latvijā sabiedrība izaug līdz attīstības līmenim, kurā nenoraida, ka kungs var vest kungu uz zagsu vai pie altāra.
