Laulība – nevajadzīga formalitāte vai drošības spilvens? Skaidro notāre 0
Kad divi cilvēki satiekas, iemīlas un sāk dzīvot kopā, par dažādiem sarežģījumiem ne domāt negribas. Mūsdienās daudzi pāri uzskata, ka var taču padzīvot kopā arī kādu laiku tāpat, vai tad uzreiz jāprecas.
Bet, tiklīdz sākas kādas likstas, kopā dzīvošana vien, izrādās, neko vēl nenozīmē. Laulāties vai nelaulāties – tāds ir pamatjautājums, ko mēģināsim noskaidrot kopā ar Zvērinātu notāru padomes locekli, zvērinātu notāri Ilutu Saulieti.
Par un pret
“Ja divi cilvēki veido nopietnas attiecības un sāk dzīvot kopā, labākais variants tomēr ir reģistrēt laulību, kas sakārto daudzus juridiskus jautājumus. Laulība nav tikai solījumi, mīlestības apliecinājumi, krāšņa kleita, šampanietis… No juridiskā viedokļa vērtējot, tā ir divu personu vienošanās, ar kuru viņi apņemas dzīvot kopā, atbalstīt, rūpēties un gādāt viens par otru gan dienās, gan nedienās,” skaidro zvērināta notāre Iluta Sauliete.
Jā, laulību var šķirt, taču, to noslēdzot, cilvēki būs vienojušies – tātad juridiski, nevis tikai faktiski izveidojuši ģimeni un kopīgu saimniecību.
Laulība tomēr ir kā drošības spilvens, jo dod juridisku aizsardzību gan ikdienas sadzīviskās situācijās, gan nelaimes gadījumos. Piemēram, ja cilvēks pēkšņi nonāk ārstniecības iestādē, laulātajam ir tiesības saņemt visu informāciju, bet draugam gan ne.
Ja cilvēki izlemj neslēgt laulību, jāzina, ka pastāv dažādas iespējas, kā parūpēties par abu partneru interešu aizsardzību, dzīvojot kopā.
Piemēram, tas var būt nākotnes vai cita veida pilnvarojums, kad pilnvarojat savu partneri parūpēties par sevi un savu īpašumu, ja pašam pēkšņi nav rīcībspējas vai gadās kādi citi sarežģīti apstākļi. Diemžēl var būt par vēlu domāt, kad šāds brīdis ir pienācis.
“Ja pieņemts lēmums neslēgt laulību, būtu ieteicams parūpēties par to, lai kopā dzīvošana nenestu zaudējumus gadījumā, ja attiecības izjūk vai, piemēram, cilvēks aiziet mūžībā. Tā vienkārši būtu godīga un disciplinēta attieksme vienam pret otru,” secina Iluta Sauliete.
It kā kopīgs, bet tomēr katram savs
Zvērināta notāre atceras gadījumu, kad kādam kungam nomirusi sieva un viņš atnācis, lai pieteiktos uz mantojumu, bet atklājies, ka laulība jau sen (padomju laikā) ir noslēgta tikai baznīcā, kas tolaik neskaitījās oficiāla laulības reģistrācijas vieta.
Tāpēc šādi noslēgta laulība nemaz neeksistē, un kungam no īpašumiem, kas bija reģistrēti uz sievas vārda, nekas nepienācās. Tagad šāda situācija vairs nebūtu iespējama, ja vien laulības apliecību izsniedzis garīdznieks, kuram dota tāda atļauja.
Ja divi cilvēki neslēdz laulību, taču kopīgi iegādājas kādu īpašumu, tad jāatceras, ka to var reģistrēt arī kā abu kopīpašumu, kur katram ir sava daļa.
Turklāt šis īpašums ne vienmēr jāreģistrē precīzi uz pusēm – vienam, piemēram, var piederēt ¼, bet otram ¾ daļas no īpašuma, kas atbilst katra faktiskā ieguldījuma apjomam.
Tad juristiem retāk būs jāsaskaras ar situācijām, kurās, piemēram, sieviete ir dzīvojusi mājās, rūpējusies par kopīgajiem bērniem un saimniecību, bet vīrietis strādājis algotu darbu un viss īpašums reģistrēts uz vīrieša vārda.
Paiet dzīves skaistākie gadi, vīrietis ieskatās vai viņā ieskatās kāda cita dāma, un sieviete pēkšņi paliek bez nekā.
Jā, šādās nereģistrētās attiecībās partnerei nereti ir neērti teikt, ka arī viņa vēlētos būt ierakstīta zemesgrāmatā kā kopīpašniece, lai viņai kaut kas no kopdzīves laikā kopīgiem spēkiem sakrātā un sagādātā piederētu, bet tas tomēr būtu jādara.
Laulības līgums
“Priecājos, ja pie manis ierodas pāri, kuri nolēmuši slēgt laulību, bet pirms tam vēlas izrunāt visu, kas saistīts ar mantiskajiem jautājumiem un laulības līgumu. Tas nozīmē, ka viņi nopietni domā viens par otru, par savstarpējām attiecībām gan pirms, gan pēc laulības noslēgšanas un savu juridisko drošību,” stāsta Iluta Sauliete.
“Jā, arī laulība dod zināmu drošību, bet, ja laulātie ir noslēguši laulības līgumu, tā vēl ir papildu drošība un noteiktība savstarpējās mantiskajās attiecībās. Laulības līgumā tiek precizēts, kas katram pieder un kas ir katra atsevišķa manta, kā arī tas, kas notiks ar kopīgo mantu.”
Laulības līgumu var noslēgt, vai nu paredzot visas mantas šķirtību, vai arī visas mantas kopību. Ja izvēlēta mantas kopība, iespējams vienoties arī par to, kāds īpašums paliek katram laulātajam kā atsevišķa manta.
Ja laulības līguma nav, starp laulātajiem pastāv likumiskās mantiskās attiecības.
Manta, kuru katrs ieguvis pirms laulībām, ir atsevišķa manta, bet manta, kuru laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta.
Prakse rāda, ka vislielākie strīdi parasti rodas par šo kopīgi iegūto mantu. Laulības līguma savlaicīga noslēgšana šādus strīdus novērsīs.
“Ļoti bieži laulātie domā – laulību šķirot, visa manta tiks sadalīta uz pusēm, bet tā nu gan nav. Arī, ja runājam par mantošanu un nav sastādīts testaments, laulātajam ir tiesības mantot visu īpašumu tikai tad, ja mantojuma atstājējam nav ne bērnu, ne vecāku, ne brāļu vai māsu (vai arī viņi mantot nevēlas). Piemēram, ja mantojuma atstājējam ir divi bērni, laulātais mantos tādu pašu daļu, kādu saņems bērni. Laulātais var izprasīt savu pārdzīvojušā laulātā daļu no tā īpašuma, kas ietilpst laulāto kopīgajā mantā. Tad šī daļa tiks nodalīta un mantojuma sastāvā netiks iekļauta. Atlikusī daļa tiks sadalīta starp mantiniekiem (arī laulāto). Savu pārdzīvojušā laulātā daļu var izprasīt tikai no tās mantas, kas laulātajiem bijusi kopīga, bet ne no atsevišķās,” precizē notāre.
Problēmas, ja dokumenti nav sakārtoti
Daudzos likumos ietverti nosacījumi par labu tieši reģistrētām attiecībām – laulībai, nevis divu likuma priekšā svešu cilvēku kopdzīvei.
Ja dokumenti, kas skar divu cilvēku kopdzīvi, tomēr nav sakārtoti, tad:
• nav tiesību bez otra vecāka reģistrēt jaundzimušo
Nereģistrētās attiecībās jaundzimušais jāreģistrē abiem vecākiem kopā, tēvam aizpildot paternitātes pieteikumu. Ja tas nav izdarīts, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par māti.
• nav adopcijas tiesību
Personas, kuras nav laulātas, nevar kopīgi adoptēt vienu un to pašu bērnu.
• sveša cilvēka statuss, uzņemoties kopīgas finanšu saistības
Slēdzot darījumus un uzņemoties finansiālas saistības, abi partneri juridiski uzskatāmi par svešiem cilvēkiem. Ja kredīts ņemts, piemēram, mājas iegādei un īpašums reģistrēts uz viena cilvēka vārda, tad, kopdzīvei izjūkot, nelaulātais partneris paliek bez īpašuma, turklāt iespējams pat ar kredītsaistībām pret banku.
• nav juridisku tiesību uz kopīgu mantu
Ja īpašums reģistrēts uz viena partnera vārda, otram nav tiesību uz savu kopīgās mantas daļu īpašumā, pat ja tas iegādāts par kopīgiem līdzekļiem un tiek lietots abu partneru un viņu kopīgo bērnu vajadzībām.
• nav tiesību uz nodokļu atmaksu un dažādiem atvieglojumiem
Nodokļu atmaksu var saņemt par izdevumiem laulātā izglītībai vai ārstniecībai, nodokļa atvieglojums pienākas par nestrādājošu laulāto un citos gadījumos.
• nav tiesību iegūt trūcīgās ģimenes statusu
• nav tiesību saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli un iesaistīties ārstēšanas procesā
Par nelaimes gadījumu, kā arī par veselības stāvokli vispirms tiek informēts laulātais. Ja tāda nav – tuvākie radinieki.
• nav tiesību uz pabalstu partnera nāves gadījumā
• nav mantojuma tiesību
Mantot pēc likuma ir tiesības tikai laulātajam, bērniem un radiniekiem.
Kas ir mantotāja atteikšanās līgums?
“Mantotāja atteikšanās līgums ir nepelnīti piemirsts. Piemēram, cilvēki stājas atkārtotā laulībā, katram ir savi bērni un savi īpašumi, tāpēc laulātie nolemj, ka neko no otra laulātā nevēlēsies mantot. Tādos gadījumos, lai neradītu veltīgu spriedzi bērniem, iespējams noslēgt mantotāja atteikšanās līgumu. Šo līgumu var noslēgt ne tikai laulātie, bet, piemēram, arī ar bērniem. Tas paredz iespēju, jau līgumu slēdzot, izmaksāt kompensāciju par atteikšanos, piemēram, samaksāt dēla vai meitas izdevumus par studijām, bet viņš vai viņa atsakās no sava nākotnes mantojuma. Tad īpašnieks šo mantojumu var atdot vai uzdāvināt kādam citam. Arī tā var risināt mantojuma dalīšanas lietas, izvairoties no iespējamiem konfliktiem, kas starp radiniekiem nākotnē varētu rasties,” komentē notāre Iluta Sauliete.
SVARĪGI
Laulības līgumu sastādīs notārs, bet konkrētie līguma nosacījumi atkarīgi no katra pāra un viņu vēlmēm. Ja laulības līgumā vēlas vienoties arī par mantošanas jautājumiem, tas iepriekš būtu jāpārrunā ar notāru.
• Ja nav laulības un nekāda cita līguma, tad divi cilvēki, kuri dzīvo kopā, juridiski viens otram skaitās svešinieki.
• Ja laulība vai attiecības izbeidzas, bet ir spēkā kādi uz uzticības attiecībām balstīti dokumenti, piemēram, izdota pilnvara, tad noteikti vajadzētu doties pie notāra, lai tos atsauktu vai atceltu.
UZZIŅA
Latvijas Zvērinātu notāru padomes statistikas dati liecina, ka kopumā noslēgt laulības līgumu Latvijā izvēlas arvien vairāk pāru. Piecu gadu laikā pie zvērinātiem notāriem noslēgto laulības līgumu skaits ir audzis par 20%, un tagad jau tie ir vidēji ap 1200 gadā. Šogad pie notāriem šādus līgumus noslēguši jau vairāk nekā 600 pāru.
