– Ko par jūsu laulību saka Jasa māte? 34
– Viņa ir ļoti sirsnīgs cilvēks, ļoti. Arī par to esmu runājusi, kā ir, ja dēls nav izvēlējies par sievu indieti. Viņa teica – galvenais, lai man dēls ir laimīgs. Ja tu spēj darīt manu dēlu laimīgu, esmu priecīga! Viņa mamma katru dienu aizlūdz arī par mani, par maniem bērniem. Visu laiku prasa, kad tad būs mazbērns, mēs – nu būs! Nu labi, bet kad?
– Tu esi pārgājusi islāmā?
– Jā, bet tā nebija spiesta lieta. Ja es to nebūtu gribējusi, nebūtu darījusi. Tas viņam kā vīrietim cēla pašapziņu, ka sieva ir viņa ticībā, tas ļoti, ļoti bija manāms. Pat draugi nāca un teica, ka nebija cerējuši, ka es to darīšu. Tas vīrietim rada drošības sajūtu.
– Vai biji kristiete?
– Luterāne.
– Vai tagad kā musulmanietei ir jālūdzas vairākas reizes dienā?
– Es mācos. Tas nav apgūstams vienā dienā. To viņiem audzina jau no agras bērnības. Mēs tagad abi plānojam kopīgu bērniņu, un vīrs jau prāto, ka tad, kad bērns būs drusku paaudzies, varēšot ņemt uz mošeju.
– Vai tu valkā tradicionālās musulmaņu drēbes?
– Kas vispār ir musulmaņu tradicionālās drēbes? Tagad jau viņas ļoti moderni ģērbjas. Vienīgais, kas ir, – šalle. Uz darbu es to nelieku, jo tur ir ļoti daudz krievu tautības cilvēku, viņi skatās ar tādu nicinājumu. Un es parasti saku Jasam – vienā dienā, kad būšu jau stiprāka, tad to šalli uzlikšu arī darbā. Vēl tam nevaru pārkāpt.
Kad kopā izejam ārā, tad gan lieku šalli. Viņam pilnīgi acis iemirdzas, jo ar to es parādu, ka esmu viņa sieviete un cits vīrietis uz mani nedrīkst skatīties. Saprotu, ka manam vīram tas ir ļoti svarīgi. Un patiešām cenšos, jo viņš man ir nopircis ļoti skaistus lakatus. Viņš nav greizsirdīgs, bet tas lakats jau nozīmē, ka šī sieviete nav pieejama, šī ir MANA sieva. Mājās sievietes var staigāt bez lakata, bet tā lakatiņš man vienmēr ir līdzi.
– Bet kā ar to musulmaņu… nu, virsvalku?
– Tā ir skaista ar roku izšūta kleita, tās mēdz būt ārkārtīgi krāšņas! Musulmaņu tērpi mēdz būt ļoti dārgi, tie nu nekad nemaksā mazāk par 50 mārciņām!
– Bet kā tad ar šausmu stāstiem par to, ka musulmaņi sit sievas?
– Es gribētu šiem cilvēkiem jautāt, vai viņi paši to ir redzējuši savām acīm vai arī tas ir nācis no kaut kurienes, kāds cits ir pateicis? Vai Latvijā trūkst vīriešu, kas sit savas sievas? Vai Latvijā maz vīriešu ir alkoholiķi, kuru sievas cieš? Mans vīrs savā 31 gada vecumā nav izdzēris nevienu gramu alkohola, nav izpīpējis nevienu cigareti, un tad, kad sanāk liela saime uz svētkiem, tur ne reizi nav bijis ne grams alkohola! Viņi arī ļoti daudz laika velta bērniem.
Es neesmu pati saskārusies ar to, ka sievietei nebūtu nekādas teikšanas, cik esmu bijusi ar viņa radiem, drīzāk teiktu, ka sievietes valda pār vīriem. Vīrieši strādā, nes mājās naudu, ģimene ir pirmajā vietā.
– Bet kā tad ar daudzajām sievām?
– Darbā man vienai kolēģei vīrs ir pakistānis. Kad tika noslēgtas šīs laulības, vīrs arī pakistāniešu sievu atveda uz šejieni. Pirmajā momentā, kad uzzināja, ka viņam ir vēl viena, kolēģe nebija priecīga. Viņas viena otru nav redzējušas, un kolēģe saka – nu un paldies Dievam, ka neesmu viņu redzējusi, tā es dzīvoju labāk, naida man pret viņu nav, taču arī negribu viņu redzēt. Vīrs ļoti daudz strādā, spēj abas sievas nodrošināt.
– Ko Jass saka par nesenajiem teroristu uzbrukumiem?
– Nevienā lūgšanu grāmatā nav rakstīts, ka drīksti nogalināt citus vai sevi. Tev ir dāvāta šī dzīve, lai to dzīvotu. Nevis, lai nogalinātu. Tie, kas to dara, tie nav musulmaņi! Tā viņam ir ļoti sāpīga tēma.
