Laulāto mantas pārdošana iespējama vien ar abu kopīpašnieku piekrišanu 0
Gribu pārdot zemi, kas ir uz mana vārda, bet ko iegādājāmies kopā ar vīru, II grupas invalīdu (viņam ir garīgās veselības problēmas). Man ir ģenerālpilnvara, tostarp atļauts rīkoties arī ar vīram piederošo īpašumu. Zemei jau ir pircējs, kurš vēlas visu atrisināt maksimāli ātri, jo tā jāsāk apstrādāt (par pārdošanu esmu saņēmusi iepriekšēju iemaksu, bet, ja no darījuma atteikšos, nauda jāatdod divkāršā apmērā). Notāre, neraugoties uz manu ģenerālpilnvaru, prasa vēl vīra piekrišanu. Ko man darīt, ja vīram ir noliedzoša attieksme pret visu, ko daru, un ja pārdošanas līgumam viņš nepiekritīs? Vai arī māju, kuras puse ir dāvināta man, bet otra puse – vīram, bez viņa piekrišanas nekad nevarēšu pārdot? AIJA
Atbilstīgi Civillikumam īpašumtiesības uz zemi pieder jums un vīram kā laulāto kopīpašums, lai gan zemesgrāmatā tas ierakstīts uz jūsu vārda. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Civillikums paredz, ka īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesības. Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu gan kopumā, gan arī noteiktās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, šī rīcība ne tikai nav spēkā, bet arī uzliek šim īpašniekam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Neviens kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kā citādi mainīt. Tāpēc katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret citu kopīpašnieku rīcību, un šīs tiesības viņam nevar atņemt pat ar balsu vairākumu.
Civillikuma 94. pants gan paredz, ka viena laulātā nekustamo īpašumu otrs laulātais var iznomāt vai izīrēt uz laiku ne ilgāk par trim gadiem, neierakstot līgumu zemesgrāmatā. Lai laulātais ar viņa pārvaldībā esošajām otra laulātā mantiskajām vērtībām varētu rīkoties tā, ka viņa rīcība pārsniegtu parastās pārvaldības robežas (tostarp varētu pārdot, dāvināt, mainīt u.tml.), viņam jāizprasa otra laulātā atsevišķa rakstiska un notariāli apliecināta piekrišana. Tātad, ja zeme ir reģistrēta uz jūsu vārda, tās pārdošanai jāsaņem vīra piekrišana vai arī vīrs var parakstīt pārdevuma līgumu, tādējādi apliecinot savu piekrišanu. Ģenerālpilnvara jūs pilnvaro rīkoties tikai ar vīra mantu, un, ja tajā nav atsevišķas norādes, ka jums ir tiesības kā pilnvarotai personai vīra vārdā dot arī šādu piekrišanu, darījums diemžēl notikt nevarēs.
Cita lieta – dāvinātais īpašums. Civillikuma 91. pants paredz: katra laulātā atsevišķa manta ir tā, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā (piemēram, dāvinājums, mantojums). Tātad jūs varat pārdot savu mājas daļu bez vīra piekrišanas (tā ir jūsu atsevišķa manta – dāvinājums) un arī vīra daļu, jo jums izdotā pilnvara ļauj rīkoties ar vīra īpašumu. Taču uz laulāto kopīpašumu (zemi) pilnvara šajā gadījumā diemžēl neattiecas.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
