Lauku zemes īpašniekiem jāsāk latvāņu miglošana 0
Ja plānojat latvāņu ierobežošanā izmantot integrēto metodi, jāķeras pie darba, informē Integrētās Audzēšanas skolas speciāliste Adrija Dorbe. Šobrīd jāuzsāk miglošanas darbi, lai sāktu latvāņu apkarošanu, kā arī mehānisku ziemojošo latvāņu rozešu (15-20 cm) izrakšanu vietās, kur miglot nedrīkst, piemēram, upju krastos.
Integrētās audzēšanas skolas speciālisti latvāņu ierobežošanai iesaka izmantot selektīvos herbicīdus, ko augi uzņem caur lapām un nedaudz arī arī caur saknēm Smidzinājums jāveic pavasarī, atsākoties veģetācijai, kad lielāko pārziemojošo latvāņu rozešu diametrs ir 20 cm vai arī latvāņa ziedēšanas laikā, kamēr nav izveidojušās sēklas.
Līdz šim par efektīvāko ķīmisko metodi latvāņu ierobežošanai tika uzskatīti glifosātus saturoši herbicīd, taču tie nav izrādījušies pietiekami efektīvi. Latvāņi, kuri uz glifosātu miglošanas brīdi nav izveidojuši zaļo masu, spēj netraucēti turpināt savu attīstību. Pētījumi pierāda, ka arī tikai appļaujot, latvāņi nav iznīcināmi. Pļaušana tikai veicina labāku jauno latvāņu sadīgšanu.
Intergrētās audzēšanas skolas speciālisti izstrādājuši jaunu pieeju latvāņu ierobežošanā, kuru izmanto arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā, Čehijā. Lai latvāņu iznīcināšana būtu sekmīga, jāveicina konkrētās vietas bioloģiskā daudzveidība, proti, jāveicina ar latvāni konkurējošo sugu augšana, piemēram, stiebrzāles.
Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā šobrīd iekļauti trīs preparāti, kuru lietojums papildināts ar latvāņa ierobežošanu ceļa malās, mežmalās, lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs, zemēs zem elektrolīniju pārvadiem – “Accurate 200 WG”, “Nuance 75 WG” un “Zypar”. Tiesa, mazdārziņu īpašniekiem šos herbicīdus nepārdos, jo tie ir otrās klases augu aizsardzības līdzekļi, pirms kuru lietošanas nepieciešams veikt apmācību.
Precīzs ar latvāņiem aizaugušo platību skaits šobrīd Latvijā nav zināms. Tiek pieļauts, ka ar latvāņiem piesārņoti apmēram 10 000 hektāru. Taču pēdējos gados daudzas pašvaldības uzsākušas aktīvus latvāņu ierobežošanas pasākumus. Piemēram, Siguldas novada pašvaldībā no 2018.gada līdz 2022.gadam tiks ierobežoti latvāņi 117,45 hektāru lielā teritorijā, tostarp šogad 66,51 ha platībā.
Zemes īpašniekam ir noteikts pienākums iznīcināt Sosnovska latvāni savā teritorijā un sniegt informāciju par to izplatību Valsts augu aizsardzības dienestam. Neveicot latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus, īpašnieks var tikt brīdināts vai viņam var tikt uzlikts naudas sods. Fiziskai personai sods var būt no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas pārkāpums atkārtojas, fiziskajām personām var uzlikt sodu no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 570 līdz 2900 eiro.
