Lauku skolām par sliktu nākot arī nemitīgā ažiotāža par iespējamo skolu slēgšanu, nepārtrauktā minēšana, kura tad būs tā skola, kuru slēgs vai reorganizēs nākamo. Ja vecākiem ir bažas, ka skolu vai daļu klašu drīz slēgs, viņi savu bērnu tādā skolā, iespējams, nelaidīs.

Pilsrundāles novadā pirms vairākiem gadiem jau notikusi skolu reorganizācija. Toreiz Pilsrundāles vidusskolai kā filiāles pievienoja Bērsteles un Svitenes pamatskolas (katra apmēram 8 kilometru attālumā no Pilsrundāles), kur nu varēja mācīties tikai līdz 6. klasei. Tagad tās faktiski pilda tikai bērnudārza funkcijas, Svitenē gan palikusi arī viena apvienotā klase. A. Liškauska secinājusi: filiālēs skolu likvidējuši paši vecāki, nolemjot laist bērnus tālākās skolās. Skolu reorganizācija novadā naidu neesot radījusi. “Centāmies vidusskolā pārņemt visus skolotājus, kas palika bez darba reorganizācijas dēļ,” saka A. Liškauska.

Lauku skolu skolēni biežāk ir no mazturīgām ģimenēm nekā pilsētnieki. Vai Pilsrundālē var novērot, ka skolēnu sekmes iespaido ģimenes materiālie apstākļi? “Bērna sekmes nevar būt atkarīgas tikai no tā, kāda ir viņa ģimene. Protams, ir ģimenes, kas dzīvo no pabalstiem, ir alkoholiķi. Tas atstāj iespaidu uz bērniem, ar viņiem strādāt ir grūtāk. Taču arī laukos ir gana daudz inteliģentu vecāku un mācībās ļoti ieinteresētu bērnu,” atbild direktore.

Pilsrundāles vidusskolā darbojas arī Mūzikas un mākslas skola, jo pēc šādām nodarbībām bijis gana liels pieprasījums. Skolā strādā pedagogi, kuri uzaicināti no Rīgas un Bauskas. Tepat var apgūt gan klavierspēli, gan ģitārspēli. “Attīstības iespējas ir arī bērniem no lauku skolām,” ir pārliecināta A. Liškauska. Skolā ir interaktīvās tāfeles, dabaszinātņu kabineti ir gana moderni aprīkoti. Darbojas pieci deju kolektīvi, darbojas jaunsardze, dambretes un vieglatlētikas pulciņi, kā arī koris. Skola sadarbojas ar citām skolām ārvalstīs, dodas pieredzes apmaiņas braucienos, ko apmaksā pašvaldība.

Kā Pilsrundāles skolu ietekmēs jaunais pedagogu algošanas modelis? Aprēķini liecina, ka skola algām saņems par 60 eiro mēnesī vairāk, taču no valsts finansējuma vairs nevarēs nodrošināt pilnu slodzi ne logopēdam, ne arī psihologam. Patlaban skolā šie speciālisti strādā pilnu slodzi. Jaunais modelis pilnu slodzi logopēdam un psihologam paredz katriem 500 bērniem. Pilsrundāles vidusskolā, ieskaitot arī pirmsskolēnus un skolēnus filiālēs, ir vien 320 bērnu. “Bet bez logopēda mēs nevarēsim iztikt. Mums taču ir piecas pirmsskolas grupas!” saka A. Liškauska.

Kāda Pilsrundāles vidusskolā ir pēdējā laikā daudz piesauktā skolēnu un skolotāju proporcija? Direktore atbild, ka parasti tā tiek nekorekti rēķināta: izdalot skolēnu skaitu ar visu skolā nodarbināto skolotāju skaitu, taču daļa no pedagogiem vada tikai dažas stundas nedēļā. Piemēram, tagadējā 11. un 12. klase izvēlējusies nevis vispārizglītojošo, bet profesionāli orientēto izglītības programmu un divreiz nedēļā mācās projektu vadību. Pedagogs, kas māca šo priekšmetu, skolā strādā tikai četras stundas nedēļā, bet tāpat tiek ieskaitīts kopīgajā skolotāju skaitā. Kopumā skolā ir ap 50 skolotāju.