Vai jūs apmierina vieta, kur dzīvojat? 0
Inese Kaktiņa, strādā valsts pārvaldē, dzīvo Rīgā: “Gan jā, gan nē. Nekas nav tikai balts vai melns. Ir lietas, kas man savā dzīvesvietā patīk, bet ir – kas ne tik ļoti. Man ir svarīgi, kādā rajonā miteklis atrodas. Šobrīd mans mājoklis ir man patīkamā vidē, bet agrāk esmu dzīvojusi arī ne visai labā rajonā. Ar to gribu teikt, ka dzīvošana Rīgā ne vienmēr nozīmē dzīvot daudzstāvu mājā centrālajā ielā vai krimināla rajona vidū. Man ir ļoti svarīgi dzīvot tīrībā un drošībā. Viennozīmīgi apgalvot, ka vēlos dzīvot ārpus Rīgas, nevaru, jo arī tas atkarīgs no katras konkrētās vietas. Man ir vieta ārpus pilsētas, kurp doties brīvdienās un vasarā, tāpēc neizjūtu vēlmi pilnībā pamest Rīgu. Turklāt šeit dzīvot ir ērtāk, jo tepat atrodas arī mana darbavieta. Principā esmu par to, ka nevajag iesēsties vienā dzīvesvietā. To periodiski vajag pamainīt, vadoties pēc savām izjūtām.”
Kristiāns Kalvišķis, strādā IT jomā, dzīvo Ikšķilē: “Īsti neredzu iemeslus, kas man varētu likt būt neapmierinātam. Dzīvoju ļoti skaistā, sakoptā pilsētā, kurā pieejamas primāri nepieciešamās lietas. Jā, šeit varbūt nav tādu ērtību vai infrastruktūras kā Rīgā, taču nav jau grūti aizbraukt līdz galvaspilsētai. Man ir svarīgi, ka Rīga nav tālu no dzīvesvietas, jo tur ir darbs. Diemžēl citviet Latvijā darba iespējas ir nesamērīgi mazas, tāpēc jau Pierīga ir tik apdzīvota. Manuprāt, tā ir utopija vēlēties visiem strādāt blakus dzīvesvietai. Nedaudz, protams, nogurdina ikdienas ceļš uz darbu un mājup, taču šai laikā varu padomāt par dzīvi. Esmu savulaik ilgi dzīvojis arī Rīgā, un man tas ļoti nepatika. Pirmkārt, jau tāpēc, ka dzīvoju dzīvoklī. Tur ir ļoti maza privātmāju pieejamība. Man ir mazi bērni, tāpēc ir arī ļoti svarīgi, lai varu droši un neraizējoties izlaist viņus rotaļāties pagalmā, zinot, ka gar slieksni netraucas automašīnas. Rīgā to nodrošināt ir visai pagrūti. Es labprāt dzīvotu laukos, un nav pat īsti būtiski kur – ģeogrāfiskā izpratnē. Es domāju, ka vienīgā problēma Latvijā ir degvielas cena. Ja tā būtu divreiz lētāka – visi lauku reģioni būtu apdzīvoti. Tā vide cilvēkus pievelk, taču apstākļi piespiež dzīvot citur.”
Inga Feldmane, biznesa konsultante, dzīvo Rīgā: “Iespējams, ja man būtu izvēles iespējas, es labprātāk dzīvotu Kuldīgā. Man šī pilsēta šķiet labdabīga, ērta un visādā ziņā ļoti jauka. Dabas tuvums, upe, tur dzīvojošie cilvēki un viņu attieksme ir lietas, kas patiesi mani šai vietai piesaista. Rīgā dzīvoju, jo šeit man ir darbs, te dzīvo arī lielākā daļa draugu. Dzīve vienkārši šeit iekārtojās jau kopš studiju laikiem.”
Reinis Rozītis, sporta treneris, dzīvo Liepājā: “Lai gan esmu dzimis Valmierā, lielāko daļu sava apzinātā mūža esmu pavadījis šeit. Mani dzīve Liepājā absolūti apmierina. Pēc pilngadības sasniegšanas aptuveni septiņus gadus sanāca dzīvot gan Rīgā, gan Jelgavā, gan citur plašajā pasaulē, taču vienā brīdī sapratu, ka Liepāja ir vieta, kurā vēlos atgriezties. Pirmkārt, atpakaļ sauca te palikušie cilvēki. Draugi, paziņas, tuvinieki, kuriem piemīt ļoti īpašs vietējais liepājnieku faktors – viņi ir skarbi, ar savu humoru, vietas piederību, savu dzīves uztveri. Otrkārt, šeit tīri praktiski iespējams dienas laikā paspēt daudz vairāk izdarīt, jo attālumi mazāki, nav lielu sastrēgumu, ceļā uz darbu jāpavada, augstākais, piecpadsmit minūtes, nevis stunda un vairāk, kā tas bija Rīgā. Vēl ārkārtīgi svarīgs aspekts ir pludmale un jūra visas pilsētas garumā – tā ir milzīga priekšrocība, ko, iespējams, pat līdz galam nenovērtēju. Dzīvot dziļi laukos ilgstoši nevarētu. Mana nodarbošanās saistīta ar cilvēkiem, un man patīk atrasties sabiedrībā, tāpēc man ir svarīga pilsētvide. Dzīve ārpus pilsētas nebūtu slikta ar nosacījumu, ka pilsēta ir pavisam tuvu un sasniedzama. Man ir nepieciešams teātris, kino, sporta centri un sabiedriskā dzīve.”
Uzziņa
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos dzīvot ārpus lielajām pilsētām, steigu un sastrēgumus mainot pret mieru un zaļāku vidi, noskaidrots nekustamo īpašumu uzņēmuma “Ektornet” un pētījumu aģentūras TNS aptaujā.
Pētījums veikts no š. g. 19. līdz 24. martam, un tajā piedalījās 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 59 gadiem.
