Lauku uzņēmēju atlabšanai pēc Covid-19 vēlas novirzīt 613 miljonus eiro 0
Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi pasākumu plānu 613 miljonu eiro apjomā, lai palīdzētu uzņēmējiem lauku apvidos atgūties pēc Covid-19 krīzes radītajām sekām, aģentūru LETA informēja ZM.
Trešdien, 6.maijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) ar ZM priekšlikumiem Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai iepazīstināja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadīto attīstības grupu tautsaimniecības stimulēšanai.
ZM norāda, ka tostarp paredzēts atbalstīt lauku saimniecības un pārstrādes uzņēmumus, novirzot finansējumu 20 miljonu eiro mazo saimniecību atbalstam virzībai uz tirgus orientētu produktu ražošanu, jo lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi un saglabā nodarbinātību tieši lauku teritorijās.
Tāpat plānots novirzīt 125 miljonus eiro pašvaldību grants ceļu atjaunošanai un lauksaimnieku pievadceļu un laukumu būvniecībai, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību, nodarbinātību arī būvniecības nozarē.
Pasākumā “Teritorijas ar dabas un citiem specifiskiem ierobežojumiem” plānots rast iespēju izmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem 2020. un 2021.gadā, tam novirzot 100 miljonus eiro lauksaimnieku finanšu līdzekļu pieejamības sekmēšanai un saimnieciskās darbības ierobežojumu teritorijās ar dabas ierobežojumiem klimatisko apstākļu dēļ kompensēšanai.
ZM atgādināja, ka Latvijas lauku attīstībai pieejamais finansējums ir izmantots jau 96% apmērā, samazinot iespējas īstenot dažādus atbalsta pasākumus 2021.gadā. Tāpēc no valsts budžeta līdzekļiem 274 miljonus eiro plānots piešķirt līdzfinansējuma palielinājumam Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai 2021.gadā.
Tādējādi būs iespēja turpināt atbalsta pasākumus lauku teritorijās, nodrošinot ekonomiskās darbības turpināšanu, uzņēmējdarbības stiprināšanu un nodarbinātības saglabāšanu.
Tāpat ZM norāda, ka 2021.gadā nepieciešams papildu finansējums 29 miljonu eiro apmērā investīciju veicināšanai – kredītprocentu daļējai dzēšanai (10 miljoni eiro), finansējumam zinātnei lauksaimniecības nozarē (3 miljoni eiro) un finansējumam ciltsdarba maksājumiem (16 miljoni eiro) Covid-19 negatīvās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību novēršanai un ekonomikas stiprināšanai lauksaimniecības nozarē, sekmējot lauku saimniecību, pārtikas ražotāju un zinātnisko institūciju konkurētspēju, saglabājot nodarbinātību lauku teritorijās.
ZM informēja, ka jau patlaban pārtikas nozarē bremzējas eksporta plūsma, un pārtikas uzņēmumos veidojas gatavās produkcijas krājumi. Situācijai turpinot attīstīties šādā virzienā, var zust eksporta iespējas, radot finansiālas problēmas un ražošanas apmēru kritumu pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Tas var negatīvi ietekmēt arī primāro lauksaimniecības produktu ražotājus.
ZM uzsver, ka ilgtermiņā divi miljoni eiro gadā nepieciešami virknei pasākumu, lai atjaunotu un stiprinātu pārtikas produktu eksportu, atbalstot uzņēmumu dalību izstādēs, tirgus veicināšanas un mārketinga pasākumus starptautiskajos tirgos, ražotņu un produktu sertificēšanai, tirdzniecības misija, pārtikas zīmola izstrādi un veicināšanu.
Ministrijā uzsvēra, ka, vietējam patēriņam un eksporta tirgum krītoties, nepieciešamais 500 000 eiro finansējums gadā pasākumiem, lai sekmētu Latvijā ražoto pārtikas produktu iekšējā patēriņu, veicinātu patērētāju izvēli par labu vietējiem produktiem un kaut daļēji kompensētu radušos zaudējumus. Īpašs uzsvars jāliek uz nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas un bioloģiskās pārtikas kvalitātes shēmas produktu veicināšanu. Tas ilgtermiņā sekmēs vietējo pārtikas produktu realizācijas pieaugumu, radīs papildus darba vietas.
Visbeidzot saskaņā ar ZM priekšlikumiem jaunaudžu kopšanai ir jāparedz papildus finansējums astoņu miljonu eiro apmērā.
