Lauku tūrismā “kā pa amerikāņu kalniņiem”. Kāda bijusi aizvadītā sezona? 0
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 46,7% aptaujāto lauku tūrisma uzņēmumu pieredzējuši viesu skaita kritumu, un gandrīz ceturtdaļai šis kritums ir 50% vai vairāk, liecina asociācijas “Lauku ceļotājs” veiktā uzņēmēju aptauja.
Visasāk šo kritumu izjutuši gidi, grupu vadītāji, pasākumu organizatori, jo aizliegumu dēļ bija ierobežota pasākumu organizēšana, kā arī valsti neapmeklēja ārvalstu tūristu grupas.
Vismazāk tūristu skaita kritumu izjutušas “lauku labumu”/apskates saimniecības.
Savukārt par viesu skaita pieaugumu robežās no 3,4% līdz 13% ziņoja 40,7% aptaujas atbildētāju, bet 12,6% respondentu viesu skaits bijis bez izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
“Nozarē šogad redzam lielu dažādību – ir uzņēmēji, kuriem šī sezona bijusi veiksmīga, ir tādi, kas pārstrukturē savu darbību, un ir tādi, kam, diemžēl, nākas savu darbību pārtraukt vai slēgt,” skaidroja asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele.
Šogad pamata klients ir bijis vietējais tūrists – ģimenes, pāri un nelielas (divu-četru) cilvēku kompānijas. Viesi lauku tūrisma uzņēmumos vidēji uzturas vienu vai divas dienas, nakšņojot vienu nakti.
“Vislielākais klientu skaita kritums ir bijis maijā un jūnijā, un tikai jūnija beigās tūrisms Latvijā sāka “atdzīvoties”, kam sekoja liels apmeklētāju skaita kāpums, tomēr tas daudziem lielākiem uzņēmējiem nav spējis atsvērt iepriekšējo mēnešu tūristu skaita kritumu,” norādīja Ziemele.
Pieprasītākie pakalpojumi šajā sezonā bijuši naktsmītnes un ēdināšana, mierīga atpūta dabā – pastaigas, pirts un SPA pakalpojumi.
Attiecībā uz cenu pieaugumu uzņēmēji ir nogaidoši, jo pašreizējos apstākļos neiespējami kaut ko prognozēt un plānot. Tiek apsvērta individuālāka pieeja, piemēram, atlaides ģimenēm un viesiem, kas uzturas ilgāk, liecina aptaujas dati.
“Šobrīd rēķināmies ar vietējo tūristu, labākā gadījumā – ar tuvāko kaimiņvalstu viesiem, tādēļ uzņēmējiem jāspēj pārorientēties un pielāgoties pieprasījumam, pārstrukturējot gan biznesa apjomus, gan izmaksas. Vienlaikus jāsaglabā spēja reaģēt uz situāciju, ja ierobežojumi nākamajā pavasarī samazinātos,” pavēstīja Ziemele.
Sagaidāms, ka pieprasīts būs viss autentiskais, “īstais”, kas saistās ar veselīgu dzīves veidu, nošķirtību, dabu un privātām ērtībām, informēja Ziemele. Šāda veida piedāvājums tiks veidots un veicināts projektā “Lauku dzīvesveids” (“Rural Lifestyle”) kopā ar Igaunijas, Somijas, Zviedrijas partneriem.
Aktivitātes brīvā dabā “Lauku ceļotājs” mudina ar Mežtakas un Jūrtakas garo distanču pārgājienu maršrutu paplašināšanu visā Baltijā.
Savukārt projekts “Militārais mantojums” dod jaunu dvesmu tūrisma piedāvājumam, meklējot stāstus, objektus un atmiņas, kas glabā valsts militāro mantojumu pēdējo 100 gadu laikā. Savukārt “Sidra ceļš” un “Rudzu ceļš” piedāvājumā asociācija saredz Latvijas garšas un izcilības lepnumu.
Kā katru gadu, arī šogad “Lauku ceļotājs” vērsās pie lauku tūrisma uzņēmējiem ar aptauju par to, kāda bijusi aizvadītā sezona.
Aptaujai atsaucās 262 respondenti – naktsmītnes, Lauku labumu saimniecības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, aktīvā tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tūrisma informācijas centri, muzeji, izstāžu zāles, kolekcijas, tūrisma jomas nevalstiskās organizācijas.
