Esot grūti izrēķināt, kāda bijusi ietekme uz piena kvalitatīvo sastāvu un apjomu sākot izmantot pupas lopbarībā, jo sakrituši vairāki apstākļi. “Pirmkārt, govis iegāja jaunā kūtī. Un grūti pateikt, vai piena kāpums bija no pupām vai jaunajiem apstākļiem. Es vairāk sliecos domāt, ka tieši jaunā kūts deva apjoma pieaugumu. Rādītāji tagad ir stipri vien labāki: tauku sastāvs – ap 4,6 – 4,7% un olbaltums – 3,6%,” stāsta saimnieks. Esot veiktas arī analīzes, kas liecināja par lauku pupu vērtīgumu. 0
Taču jāņem vērā – ja šī kultūra vienu gadu ir iesēta, tad būtu vēlams aptuveni četrus gadus to vairs tajā pašā laukā nesēt tieši kaitēkļu izplatības dēļ. Pēc pupām gan var sēt labību, kas ļoti labi aug, jo pupas piesaista slāpekli, un tas zemei jādod stipri mazāk. Pupām ir garas saknes, kas labi uzirdina zemi. “Tā ka, audzējot pupas, ir savi plusi un arī savi mīnusi,” uzsver saimnieks, atgādinot, ka svarīgi tās iesēt laikus. “Ja pupas nespēj nogatavoties, tās ļoti ilgi jākaltē. Lai nākamgad sētu pašu sēklu, pupām jābūt veselām, taču, kaltējot augstākā temperatūrā, tās sadalās un sēklai vairs neder. Tās ir nianses, kas jāzina un jāievēro,” skaidro Artis Fetlers. “Ābolkalnos” ir pašiem sava kalte, kas būvēta, piesaistot SAPARD līdzekļus, un tas ļauj kaltēt pašiem.
