– Kur redzat izeju? 7
– Šobrīd diemžēl ir jāmeklē papildu valsts atbalsta iespējas. Runā, ka Lietuvas zemnieki panākuši atbalstu no Eiropas. Būtu ļoti bīstami, ja viena valsts kaut ko panāk, tas gremdēs kaimiņus. Turklāt viņiem ir spēcīga pārstrāde un piena imports uz Latviju jau šobrīd ir ievērojams, jācer, ka piena nozari nepiemeklēs cukurbiešu nozares liktenis, kas kādreiz bija vissakārtotākā nozare atbilstoši ES prasībām. Toreiz mums solīja, ka būs lētais cukurs, bet tā nav un mēs esam zaudējuši darba vietas un nodokļu maksājumus savā valstī. Šis ir brīdis, kad valstij jānāk palīgā saviem lauksaimniekiem, vajadzētu koordinētu rīcību visās Baltijas valstīs.
– Varbūt daļēji problēmu var risināt, samazinot PVN? Varbūt jāsāk ar piena produktiem?
– PVN samazināšana ir politisks lēmums. Kāpēc Apvienotajā Karalistē, Īrijā PVN likme pārtikai ir 0%? Luksemburgai, kur ir augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju, šī likme ir 3%? Arī Polijā PVN likme ir diferencēta – vidēji 5,8%. Tas liek padomāt, kā šīs valstis attīstās. Ja PVN ir mazāks, cenām vajadzētu būt zemākām un patēriņš pieaugtu. Situētākās valstis to dara, atbalstot mazturīgākos iedzīvotājus, un mums arī vajadzētu rīkoties līdzīgi, jo Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir mazturīgi. Tas veicinātu apgrozījumu, sildītu ekonomiku, veicinātu nodarbinātību, kā arī samazinātu ēnu ekonomiku. Piekrītu, ka PVN samazināšana šobrīd būtu jāsāk ar piena produktiem vai augļiem un dārzeņiem, kur ir tirgus kropļojumi sezonas laikā. Redzam, ka veikalos parādās ne tikai kaimiņvalstu, bet turīgāku ES valstu piena produkti, un, tos pērkot, mēs sponsorējam viņu pārstrādes uzņēmumus, darba vietas un viņu lauksaimniekus, nevis veicinām ražošanu savā valstī. Jo, neskatoties uz to, ka Vācijā joprojām lauksaimniekiem par pienu maksā 30 centus, tas piens atnāk līdz mums un izkonkurē mūsu produktu. Par to ir jādomā politiķiem.
– Ko dos Bulduru dārzkopības skolas nodošana LLU pārraudzībā?
– Redzam, ka šī skola ir LLU spogulis nr. 1. Esam sākuši koordinēt savu sadarbību, lai pilnveidotu profesionālās izglītības mācību programmas Bulduros, lai jaunietis, pabeidzot konkrētu programmu, iegūst zināšanas, kas viņam dotu iespēju praksē labi strādāt, dibināt savu uzņēmumu un vieglāk turpināt studijas LLU. Īpaši jāuzsver dārzkopība un stādaudzēšana, kas ir biznesa niša, lai nelielās platībās saimniecības attīstītos, un tur ir nepieciešami zinoši un spējīgi jaunieši, kuri var dibināt uzņēmumus un strādāt. Otra niša – dārzi un parki, kas ir pamats ainavu arhitektiem. Ja dzīves līmenis valstī aug, tad pieprasījums aug pēc sakārtotas vides un skaistas ainavas gan pilsētās, gan laukos. Trešā niša Bulduros ir ēdināšanas, tūrisma un viesnīcu pakalpojumi, kur arī ir pēctecība LLU realizētajās studiju programmās.
Bulduri ir centrs praktiskai apmācībai – tam, ko pieprasa praktiskā dzīve un nozares, kur var izmantot sadrumstaloto zemes struktūru Latvijā. Redzam, ka jāveido arī jaunas programmas, saistītas ar mājražošanu, bioloģisko lauksaimniecību un biškopību. Redzam, ka Bulduros ir ļoti labas iespējas realizēt profesionālās izglītības programmas un pēc speciālistiem, kas pabeigs šo skolu, būs labs pieprasījums darba tirgū un viņiem būs labas iespējas attīstīt savu biznesu. Šobrīd mums visiem ir viens mērķis – atjaunot Bulduru labo slavu. Skolai nepieciešamas investīcijas, un ceru, ka izdosies piesaistīt ES fondu līdzekļus.
Esam lielu izaicinājumu priekšā un ceram, ka mums izdosies tos īstenot un tādējādi attīstīsies tās bioekonomikas nozares, kam gatavojam speciālistus, – lauksaimniecība, pārtikas pārstrāde, mežsaimniecība, kokrūpniecība, arī zivsaimniecība – visām šīm nozarēm ir liels attīstības potenciāls, ņemot vērā labākas zemes izmantošanas iespējas un inovāciju ieviešanu, tas ļaus palielināt ražošanu, veidot jaunus produktus ar pievienoto vērtību un kļūt vēl eksportspējīgākām.
