– Vai tādā gadījumā lauksaimniecības dzīvotspēja nozīmē arī lauku dzīvotspēju? 7
– Principā jā. Vēl citā pētījumā esam secinājuši, ka lauku teritorijās galvenie nodarbinātības veidi ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Ja ir lauksaimniecība, produkcijas ražošana tirgum, darba vietas ir ne tikai saimniekam, bet arī apkārtējiem iedzīvotājiem, tad šī lauku teritorija būs apdzīvota un cilvēki nemuks prom uz ārzemēm vai lielajām pilsētām labākas dzīves meklējumos.
– Lauki tomēr iztukšojas, to rāda gan statistika, gan realitāte…
– Lauksaimnieciskās ražošanas koncentrēšanās noved pie augstākas konkurētspējas saimniecībās, kas ražo tikpat efektīvi kā citās Eiropas valstīs, produkcija tiek eksportēta, tomēr tas samazina nodarbinātību, un, ja citās nozarēs nerodas jaunas darba vietas, tad cilvēki laukus atstāj un tas ir skumji.
– Vai var secināt pēc šī pētījuma, ka lielražošana nav vienīgais ceļš, pa kuru turpmāk virzīties Latvijas lauksaimniecībai?
– Mums jāņem vērā Latvijas vēsturiskā attīstība un kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši tikai 25 gadi, tas nav pārāk ilgs laiks, lai zemes un saimniekošanas veida strukturālās reformas dotu augļus. Daudzi īpašnieki, kas atguva zemi 1991. gadā, šobrīd vairs nestrādā lauksaimniecībā, līdz ar to saimniecību skaits ir sarucis. Bet Latvijā lauksaimnieki ir apbrīnojami cilvēki, jo viņi izdomā un atrod jaunas saimniekošanas iespējas, papildina un diversificē ražošanu, nopelna iztiku un izskolo bērnus. Par to sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem ir tapusi grāmata “Latvijas mazo saimniecību dzīvotspēja”.
Protams, konkurētspējīgās lauku saimniecības specializēsies tradicionālo lauksaimniecisko produktu ražošanā, bet tie, kam zemes mazāk, var labi attīstīties un gūt ienākumus, ja viņi izvēlas pareizo specializācijas virzienu, kur ar samērā nelielu zemes platību var gūt pietiekamus ienākumus.
Latvijas lauksaimniecībā vēl pilnībā netiek izmantotas iespējas attīstīt saimniecības augļkopībā un dārzeņkopībā. Tur platības vajag mazākas, bet palīdzēt varētu kooperācija. Šajās nozarēs ir raksturīga izteikta sezonalitāte, arī importa produkcija konkurē ar pašmāju produkciju. Arī aitkopība un kazkopība varētu attīstīties, tā ir niša. Varam būt lepni, ka mūsu zeme vēl ir nepiesārņota un ka pārtika, ko ražojam, noteikti ir daudz veselīgāka nekā vecajās ES dalībvalstīs. Arī bioloģiskā lauksaimniecība, ekotūrisms ir zināma niša, kur jāstrādā vairāk.
Daudzas saimniecības sāk mājražošanu un atrod jaunus, garšīgus un veselīgus produktus. LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātē un Dārzkopības institūtā ir uzkrāta pieredze jauno, inovatīvo produktu radīšanā un zinātnieki pēc uzņēmēju pieprasījuma ir gatavi strādāt vēl aktīvāk. LLU un Dārzkopības institūtā ir pieredze inovatīvu graudaugu pārslu, ekoloģiskas bērnu pārtikas un citu produktu izstrādē, kurus uzņēmēji jau ražo un eksportē. Potenciāls jaunu produktu radīšanā ir zivsaimniecībā. Ceru, ka pēc jaunā LAP pasākuma “Sadarbība” atvēršanas un kompetenču centru darbības uzsākšanas uzņēmējiem būs lielākas iespējas meklēt sadarbības iespējas ar zinātniekiem.
