Lauku dienās izrāda sasniegumus 0
Jūlijā zemnieki brauc uz zinātniskajiem institūtiem savām acīm izvērtēt, kā uz lauka aug jaunās šķirnes, kā arī jautā un diskutē par aktuālo augkopībā ar agronomiem un selekcionāriem. Šeit var klātienē redzēt audzēšanas tehnoloģiju jaunākos izmēģinājumus.
Top jaunas vietējās graudaugu šķirnes
Stendes zinātnieki izvērtēšanai Latvijā un Igaunijā iesnieguši divas jaunas ziemas kviešu šķirnes ‘Edvins’ un ‘Talsis’. Abas šķirnes ir ziemcietīgas un piemērotas audzēšanai Baltijā. Zemnieki lielas cerības saista ar ‘Edvinu’, jo tā tāpat kā ‘Fredis’ (kas pērn tika atzīta par vienu no Latvijas izcilākajiem zinātnes sasniegumiem) ir agrīna un ar izcilu ziemcietību. Veldres izturīgo ‘Talsi’ var kult piecas dienas vēlāk nekā ‘Fredi’, taču šīs šķirnes vārpām nav akotu.
“Man svarīgākais šķirņu izvēlē ir proteīna daudzums un agrīnums,” teic Saldus novada Zaņas pagasta cūkaudzētājs z/s “Rubuļi” pārvaldnieks Sergejs Virts. Viņa saimniecībā ražošanas apstākļos jau tiek pārbaudīta jaunā Stendes kviešu šķirne ‘Edvins’, taču, tā kā saimniecībā tiek audzētas cūkas, saimnieks izmēģinājumam iesēs arī miežu šķirni ‘Kornēlija’, gan arī vēl divus perspektīvos hibrīdus. Jaunā vasaras miežu šķirne ‘Kornēlija’ ir ar ļoti augstu proteīna saturu (pat līdz 19%).
Savukārt Priekuļos zemnieki varēja novērtēt jaunas rudzu un tritikāles šķirnes. Potenciālajai rudzu šķirnei vēl nav dots vārds, taču zināms, ka tai būs salīdzinoši augsts krišanas skaitlis, kas ir būtiski maizes cepējiem.
Savukārt jaunā tritikāle ‘Inarta’ varētu būt pievilcīga bioetanola ražotājiem un lopkopjiem, jo ir ar augstu cietes saturu. Izmēģinājuma lauciņos nokultas pat līdz 12 tonnām no hektāra, taču ražošanas laukos ‘Inarta’ varētu dot 6 – 8 tonnas graudu no hektāra.
Jaunajām šķirnēm šogad vēl izvērtēs saimnieciskās īpašības, pēc tam tās varēs reģistrēt Eiropas un Latvijas šķirņu katalogos, pavairot un dot zemniekiem graudu ražošanai.
Starp lapu kokiem sēj zālītes
Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveros, kas tradicionāli pazīstams ar saviem daudzgadīgo zālaugu pētījumiem, sadarbībā ar mežzinātnes institūta “Silava” speciālistiem ierīkoti liepas, saldā ķirša un hibrīdās apses stādījumi ar lupīnu, galegu, miežabrāli un niedru auzeni pasējā, līdz ar to vienlaikus zemi var izmantot arī lauksaimniecībai. Šis projekts uzskatāmi parādīs, ko salīdzinoši neilgā laikā var iegūt no lauka, vienkopus audzējot zālaugus un kokaugus. Pasaulē to pazīst ar nosaukumu “lauku mežsaimniecība”. Tā kā ķirsis un liepa ir labi medusaugi, te varētu būt vieta arī bišu stropiem. Šāds pētījums pirmo reizi tiek veikts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas reģionā. Demonstrējums ierīkots 16 ha platībā.
Tiek testēti arī jauni kārklu kloni, atlasīts vietējās izcelsmes kārklu stādmateriāls. Uzsākta arī papeļu piemērotības pārbaude audzēšanai īscirtmeta atvasāju saimniecībās Latvijas apstākļos. Šos izmēģinājumus var apskatīt ne tikai lauku dienās, bet arī braucot garām Skrīveriem pie autoceļa P32 “Augšlīgatne–Skrīveri” 66. km.
Arī skrīverieši zemniekiem izrādīja divas jaunas vietējās šķirnes – miežabrāli ‘Brigena’ un lupīnu ‘Valfrīds’. Miežabrālis jau tiek izmantots kurināmo granulu ražošanai, savukārt daudzgadīgā lupīna ir interesanta ne tikai lopkopjiem (vasarā var pļaut divas reizes), bet arī biškopjiem, jo ir labs nektāraugs un nodrošina bites ar ziedputekšņiem. ‘Valfrīds’ jau maija beigās var sasniegt viena metra augstumu.
