Sildīs vietējo ekonomiku? 1
Pērn gada sākumā ar grants un šķembu segumu Latvijā bija klāti 29 388 km pašvaldību ceļu. Aptaujātie speciālisti izvairās nosaukt prognozes, cik lielu daļu no šiem ceļiem varēs pārbūvēt par 126 miljoniem eiro. “Viss būs atkarīgs no veiktajiem iepirkumiem. Kad pirmie iepirkumi būs notikuši, tad varēsim rēķināt,” skaidro S. Sproģe. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters teic, ka viņa vadītajā novadā pārbūvējamie grants ceļi ir apzināti un pavisam drīz izsludinās sabiedrisko apspriešanu. Madonas novadā pašvaldībai pavisam pieder aptuveni 1000 km ceļu. “Ceram, ka ar piešķirto naudu varēsim pārbūvēt aptuveni desmito daļu šo ceļu. Aicināsim iepirkumu konkursos piedalīties vietējos uzņēmējus. Darbi sāksies ne agrāk kā nākamajā vasarā, būs liela konkurence, tāpēc vietējiem uzņēmējiem būs labas izredzes uzvarēt iepirkumu konkursos. Darbu cena gan varētu kāpt,” tā A. Ceļapīters.
Nerisina ceļu problēmu
Tomēr piešķirtie 126 miljoni eiro ceļu problēmu Latvijā nerisina, uzskata LPS padomnieks Aino Salmiņš. Viņš atgādina jau daudzkārt pausto, ka valstī nav vienotas ceļu politikas. Proti, Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dala ceļu naudu uzņēmējdarbības atbalstam, bet Satiksmes ministrija galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Latvijas Pašvaldību savienība aicina uz vienotu ceļu nozares pārraudzību. Līdz 2020. gadam 7000 km valsts galveno un reģionālo ceļu kopā ar ES atbalstu ir piešķirti vairāk nekā 1,1 miljards eiro, bet 33 000 km pašvaldību ceļu – vien 126 miljoni eiro, kas tikai daļēji risina pašvaldību autoceļu problēmu. “Tas ir vien nosacīts pienesums ceļu nozarei. Nevaram sakārtot lielās artērijas – valsts galvenos ceļus un reģionos, ja nav savesti kārtībā kapilāri – vietējie ceļi un pašvaldību ceļi,” tā A. Salmiņš.
