Lauku bibliotēkas – “medījamo sugu” sarakstā 7
“Jau tā pēdējos 25 gados laukos esam tik daudz pazaudējuši, ka šī nu tiešām ir tā sarkanā līnija, kuru nedrīkst pārkāpt. Bibliotēkas nepieder ierēdņiem, bibliotēkas pieder lasītājiem. Un tās ir mūsu – dažādu laiku un paaudžu – latviešu rakstnieku grāmatas, ko cilvēki joprojām tur meklē, atrod, lasa un lasīs arī turpmāk,” tā, sabiedrības uzmanību pievēršot iespējamai bibliotēku likvidācijas sākšanai Limbažu novadā, rakstnieks Aivars Kļavis rakstīja sociālajos tīklos. Ziņa, ka tiek saīsināts vairāku pagastu bibliotēku darba laiks, tādējādi samazinot darbinieku slodzi un taupot līdzekļus, izraisīja daudzu lasītāju un arī žurnālistu uzmanību. Jāteic, līdzīgi procesi notiek ne tikai Limbažu novadā, bet arī citviet Latvijā, kaut arī tas nav izskanējis tik plaši. Tāpēc rodas pamatots jautājums: vai rūpīgi būvētais Gaismas tīkls, kura uzdevums bija nodrošināt vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām pieeju gan literatūrai un plašsaziņas līdzekļiem, gan arī internetam un tiešsaistes resursiem, nesāk dzist?
Par bibliotēku attīstību atbildīgā Kultūras ministrija (KM) paudusi satraukumu par notikušo un norāda – bibliotēkām ir svarīga loma pagasta iedzīvotāju ikdienā, bet pagastu aktīvie iedzīvotāji, kuri iestājās pret bibliotēku optimizēšanu, ir Latvijas lauku teritoriju balsts. KM plānojot sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kā arī rosinājusi situāciju apspriest Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, – kā noskaidroja “LA”, komisija šo jautājumu gan varētu skatīt ne agrāk kā pēc Lieldienām.
Apšaubāms ietaupījums
Lēmumu par Limbažu novada pagastu bibliotēku vadītāju slodžu samazināšanu novada dome pieņēma pagājušā gada 21. decembrī. Limbažu Galvenās bibliotēkas (LGB) direktore Dzintra Dzene “LA'” pastāstīja, ka pēc aktīvāko lasītāju un LGB rosinātajām sarunām, kurās piedalījās arī Kultūras ministrija, Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers piekritis bibliotekāru darba slodzes pagastu centru bibliotēkās Skultē un Pociemā, kā arī Vitrupē atjaunot simtprocentīgā apjomā. Bet pēc tam ar domes lēmumu tās tomēr samazinātas uz 0,7 slodzēm. Kopumā Limbažu novadā darba laiks samazināts astoņām no 14 pagastu bibliotēkām (sk. uzziņu), no tām trim – uz pusi. Par to, cik lielus līdzekļus pašvaldība šādi ietaupīs, viedoklis atšķiras. Sākotnēji minēti aptuveni 8000 eiro gadā, vēlāk Limbažu novada domes izpilddirektors Ainārs Liniņš norādīja, ka tie ir 25 000 līdz 30 000 eiro gadā.
2017. gadā Limbažu novadā finansējums visu pagastu bibliotēku darbinieku algām bija 104 886 eiro, LGB – 170 076 eiro, savukārt krājuma papildināšanai novada dome pagasta bibliotēkām piešķīrusi 29 095 eiro, bet LGB – 11 818 eiro. 2018. gadā visiem bibliotekārajiem darbiniekiem novadā ir palielinātas algas, piemēram, no marta par pilnu slodzi pagasta bibliotēkas vadītājam tā ir 624 eiro mēnesī bruto.
Jāatzīst, ka vairākām bibliotēkām ir samērā maz lasītāju, kas izskaidrojams ar iedzīvotāju aizplūšanu no novadiem. Tā, piemēram, Ārciema bibliotēkā reģistrēti 69, Bīriņu bibliotēkā vēl mazāk – tikai 59 lasītāji. Taču Skultes bibliotēkā, kas ir pagasta centrālā bibliotēka, reģistrēti 207 lasītāji, kas pagasta bibliotēkai ir diezgan liels skaitlis, un gada apmeklējums – 2715. Ar 184 lasītājiem daudz neatpaliek arī Pociema bibliotēka, kas tāpat ir pagasta centrālā gaismas pils.
Gan iedzīvotājus, gan bibliotēku darbiniekus sarūgtinājis un aizvainojis ne tikai pats fakts, ka bibliotēku darba laiks saīsināts, bet arī veids, kā tas noticis, neveicot ne iedzīvotāju aptauju, ne arī aprunājoties ar darbiniekiem. Velga Millere, kura visu mūžu dzīvo Straumes pagastā un bibliotēkā ne tikai lasa grāmatas un preses izdevumus, bet arī izmanto internetu, lai samaksātu rēķinus, gan teic, ka patlaban ir daudz neērtāk: “Pat kolhoza laikos, kad par izstrādes normu maksāja kapeikas, darbojās klubs un bibliotēka. Mūsu valdība lepojas, ka valstī ir ekonomiskā izaugsme, bet pašvaldība ņem un optimizē. Tagad jārēķinās ar laiku, kad bibliotēka ir vaļā, un bail arī, ka paslepus bibliotēku neizdomā slēgt pavisam, jo uz pagasta centru jābrauc ar diviem autobusiem – tas ir gan laiks, gan arī izdevumi.”
LPS komunikāciju speciāliste Jana Bunkus norāda – Pašvaldību savienībai esot informācija, ka bibliotēku apmeklējums Limbažu novadā ilgāku laiku monitorēts un pašreizējais darba laiks piemērots apmeklētāju vajadzībām. Taču to, ka šāda darbība notikusi, nav pamanījuši ne paši bibliotēku darbinieki, ne arī LGS direktore Dzintra Dzene.
Būdama ekonomiste, Velga Millere arī apšauba pašvaldības ietaupījumu, jo līdz šim Straumes bibliotēka, kas atrodas otrajā stāvā, apkurināta ar malku. Trīs krāsnis kurinājusi pati bibliotēkas vadītāja, nesaņemot par to papildu apmaksu, kaut arī kurinātāja pienākumi viņas darba aprakstā neesot paredzēti. Patlaban četrās nedēļas dienās, kad bibliotēka nestrādā, tā tiekot apkurināta ar elektrību. “Kāda tad tur būs ekonomija?” nesaprot ilggadējā lasītāja.
Notiek bibliotēku centralizācija
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis, kurš ir arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs, apgalvo, ka bibliotēku darba laika samazināšana nav saucama par tendenci novados kopumā, tomēr atzīst, ka pērn novembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Valsts pārvaldes reformu plāns 2020” paģēr pašvaldībām samazināt nodarbināto skaitu par sešiem procentiem. Tādējādi nevar arī noliegt, ka pagasta bibliotēku slodzes varētu būt “medījamo sugu” sarakstā.
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone apgalvo – par plašu pagasta bibliotēku tīkla optimizāciju patlaban runāt nevarot, tomēr nevar arī apgalvot, ka Limbažu novads būtu vienīgais, kur šādas tendences novērotas. Atsevišķās Latvijas vietās notiek bibliotēku centralizācija, proti, pagastu bibliotēkas tiek pārveidotas par pilsētas vai novada centrālās bibliotēkas filiālēm. Šādam procesam esot gan pozitīvās, gan arī negatīvās iezīmes; par daudz bīstamāku procesu būtu uzskatāma bibliotēku pārveidošana par grāmatu izsniegšanas punktu, ar kuru pašvaldība var manipulēt pilnīgi pēc saviem ieskatiem.
Daudzie un atšķirīgie pienākumi
Tāpat atsevišķos pagastos bibliotēkas vadītājam tiek piešķirti arī citi pienākumi. Piemēram, Rūjienas novada Vilpulkas pagastā bibliotēkas vadītāja veic arī pagasta pārvaldnieces pienākumus. Šāda optimizācija īstenota pērn, stāsta Inga Straumīte, kura apvieno abus pienākumus, piebilstot – Ipiķu bibliotēkas vadītājas darbs jau agrāk papildināts gan ar pagasta pārvaldnieces, gan Lauku atbalsta dienesta konsultantes pienākumiem. Citām novada bibliotēkām šogad arī samazināti darba laiki.
Vilpulkas bibliotēkā ir 80 – 90 reģistrēto lasītāju gadā, bet slodze kā bibliotēkas vadītājai Ingai Straumītei šogad ir tikai 0,3, pārējais – kā kasierei un pagasta pārvaldniecei. Viņa gan atzīst – lasītāji to, par laimi, neizjūt, jo pagasta pārvalde un bibliotēka ir vienā ēkas blokā, tādējādi abus pienākumus var pildīt paralēli, piemēram, lūdzot lasītājiem brīdi pagaidīt, pašķirstīt kādu žurnālu vai arī izvēlēties grāmatas, kamēr jāpieņem maksājumi vai jāveic citi pienākumi. Turpretī Ipiķos pārvalde un bibliotēka ir dažādās ēkas daļās, kuras tad ikreiz jāslēdz, lai varētu apkalpot otru. “Laukos jau bibliotēka ir vienīgais kultūras centrs, cilvēki grib ne tikai apmainīt grāmatas, bet arī parunāties, pašķirstīt laikrakstus,” novērojusi Inga Straumīte.
Turpat netālu Alojas novadā vērojama gluži pretēja tendence. Tur 2016. gada nogalē tika uzcelts Uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēka “Sala”, kam patlaban ir 240 lasītāji un kas nesūdzas arī par cita veida apmeklētāju interesi. Bibliotēkas vadītāja Ieva Prauliņa uzskata – patlaban tā skaidrojama ar faktu, ka ēka ir jauna, turklāt piedāvā kultūras sarīkojumus, kādi agrāk bijuši pieejami tikai novada centrā. “Ungurpilī 30 gadus nebija rādīts kino, tagad piedāvāsim visas simtgades filmas.” Arī vietējais amatierteātris piedāvā izrādes, notiek dažādas radošās darbnīcas, programmas senioriem, ģimenēm ar bērniem.
Alojas novada izpilddirektors Ivars Ķiksis sarunā ar “LA” norāda, ka arī Alojas novadā tiek domāts par bibliotēku darbu, taču nevis darba laika samazināšanas, bet gan funkciju paplašināšanas virzienā – bibliotēkām būtu jāpiedāvā arī tūrisma un kultūrvēsturiska informācija par novadu, iespējams, gidu pakalpojumi un dažādas kultūras norises.
Aiz skaitļiem neredz cilvēkus
Satraukumu par pagastu bibliotēku optimizāciju paudusi Latvijas Rakstnieku savienība, norādot, ka “bibliotēku ietekmi uz laukos dzīvojošās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti nav iespējams izmērīt konkrētos skaitļos, tāpat kā nav iespējams izteikt aritmētiski šīs pašas sabiedrības intelektuālo un pilsonisko atdevi savam novadam”. Arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības federācijas ieskatā reģionālo bibliotēku slēgšana vai to darba laika saīsināšana norāda uz to, ka pašvaldības aiz skaitļiem neredz cilvēkus.
Izmaiņas Limbažu novada pagastu bibliotēku darbā
* Ārciema bibliotēka – 0,5 slodzes (bija 0,8 slodzes).
* Vitrupes bibliotēka – 0,7 slodzes (bija pilna slodze).
* Lādes bibliotēka – 0,5 slodzes (bija pilna slodze).
* Skultes bibliotēka – 0,7 slodzes (bija pilna slodze) – pagasta centrālā bibliotēka.
* Stienes bibliotēka – 0,5 slodzes (bija pilna slodze).
* Straumes bibliotēka – 0,5 slodzes (bija pilna slodze).
* Pociema bibliotēka – 0,7 slodzes (bija pilna slodze) – pagasta centrālā bibliotēka.
* Bīriņu bibliotēka – bibliotekārais darbs paliek uz 0,5 slodzēm tāpat kā iepriekš, bibliotekārei uz pusi samazināta slodze kā Sabiedriskā centra vadītājai, kas atrodas vienā ēkā ar bibliotēku, tāpēc pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami uz pusi īsāku laiku.
