Latvija lauku attīstībai piešķirs vēl 22 miljonus eiro Eiropas naudas 1
Saistībā ar nepieciešamību palielināt pārtikas produktu ražošanu, vienlaikus samazinot ražošanas negatīvo ietekmi uz dabu un klimata izmaiņām, Eiropas Komisija devusi dalībvalstīm instrumentu inovācijas ieviešanai lauksaimniecībai. Proti, 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pirmo reizi ir izveidots inovācijas partnerības (sadarbības) instruments (“EIP Agri”). Latvija visam nākamo septiņu gadu periodam inovācijai ir iezīmējusi 22 miljonus eiro trīs virzieniem – lauksaimniekiem svarīgu samezglojumu risināšanai 90% apmērā, zinātniskās pētniecības institūtu atbalstam (atbalsta intensitāte 100%) un tūrisma aktivitāšu popularizēšanai (atbalsta intensitāte 100%).
Jādarbojas kopā
Lauksaimniecībā svarīgu samezglojumu, piemēram, cīņai pret slimībām, risināšanai nevarēs vienkārši uzrakstīt projektu un saņemt naudu. Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji teic, ka pašu lauksaimnieku ieteikto problēmu risinājumam iecerēts piešķirt piecus miljonus eiro, tostarp vienam projektam maksimālais atbalsts būs līdz 500 000 eiro. Atbalsta saņemšanai būs jāveido jauna juridiskā persona, kur jādarbojas 5 – 10 cilvēku darba grupai, tostarp vismaz vienam lauksaimniekam, meža īpašniekam vai pārtikas rūpniecības nevalstiskās organizācijas pārstāvim. Darba grupā arī jāiekļauj vismaz viens pētnieks un viņa studenti, konsultants, kā arī inovācijas rezultātā ieinteresētā uzņēmuma pārstāvis.
ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš uzsver – projekta apstiprināšanai atšķirībā no citiem ES projektiem veidos ekspertu komisiju, kurā būs arī ZM pārstāvis. Īsi izklāstītam inovācijas, jauninājuma pieteikumam atbalsts vai noraidījums būs jādod šai komisijai. Ja būs saņemts atbalsts, tad varēs rakstīt projektu ES atbalsta saņemšanai. Projektā izveidotajai inovācijai būs jākļūst pieejamai arī citiem ražotājiem. Paredzēts, ka ar programmas naudu uz Latviju varēs pārnest citā valstī izveidotu inovāciju. Piemēram, Igaunijā ir izveidots meteostaciju tīkls, kas signalizē par vajadzīgo brīdi miglošanai pret lakstu puvi.
Būs jāpiepūlas
Edgars Linde, Valsts Lauku tīkla sekretariāta vadītājs, teic, ka Latvijā tomēr ir ierobežots neatkarīgu ekspertu daudzums, tāpēc var veidoties situācija, kad specifisku jautājumu ekspertīzei darba grupā un vērtēšanas komisijā jādarbojas vienam un tam pašam cilvēkam. Viņš arī uzsver – piešķirtā nauda tiek plānota aptuveni desmit darba grupu darbībai, kas ir maz salīdzinājumā ar mežsaimnieku, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju vajadzībām.
Jūnija sākumā iecerēta lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un Zemkopības ministrijas pārstāvju tikšanās par naudas nosacījumiem naudas izmantošanā. Ministru kabineta noteikumus lauksaimniecības inovācijas projektu apstiprināšanai varētu apstiprināt šā gada beigās, bet projektu pieteikšanu sākt nākamā gada sākumā. A. Lapiņš jau patlaban aicina lauksaimniekus un pārtikas produktu ražotājus apzināt savas vissvarīgākās vajadzības, uzlikt tās uz papīra un iesniegt ZM, lai tās varētu redzēt “spēles laukumu”.
Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas patlaban ļoti atturīgi komentē jaunās iespējas. Iemesls – pagaidām vēl neskaidrie atbalsta saņemšanas nosacījumi. Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore Edīte Kaufmane priecājas, ka šajā plānošanas periodā pētniecībai, inovācijai un selekcijas darbam ir daudz lielāks atbalsts nekā iepriekšējos septiņos gados. “Ļoti labi, ka diskutējam ar Zemkopības ministriju par vislabāko inovācijai paredzētās izmantošanas modeli. Mēs uzskatām, ka inovācijas attīstīšanai pietiktu ar vienošanos un līguma attiecībām, juridiskās personas dibināšanu nevajadzētu. Vajadzētu arī dot iespēju pretendēt uz atbalstu labiem projektiem, inovācijai jebkurā, nevis vienā vai divās lauksaimniecības apakšnozarēs,” tā E. Kaufmane.
