Lauku aptiekās pieaug pieprasījums pēc nervus nomierinošām zālēm 0
“Pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas pircēju plūsma aptiekā ir samazinājusies, dezinfekcijas līdzekļi mums ir beigušies jau pagājušajā nedēļā, uz vispārējā fona pieaudzis pieprasījums nervus nomierinošajām zālēm,” apkalpojot aiz aizsargstikla un drošā attālumā, savos vērojumos laipni dalījās “Staļģenes aptiekas” vadītāja Iveta Stundiņa.
Šo lauku aptieku apmeklēju 20. martā pirms pusdienlaika. Klientu praktiski nebija arī blakus esošajā doktorātā, jo iedzīvotāji jau savlaicīgi brīdināti, ka
klātienes apmeklējumi ir maksimāli ierobežoti, lai izslēgtu rindu veidošanu.
Iedzīvotājiem nepieciešamo recepšu izrakstīšana un konsultāciju veikšana iespēju robežās nodrošināta attālināti.
Aizsargāta kopš 1984.gada
Staļģenes aptieka nav liela. Apmeklētāji kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas aptiekā aicināti ienākt pa vienam. To ievērot un izpildīt nav grūti arī nelabvēlīgos laika apstākļos, jo aptieka atrodas Jaunsvirlaukas pagastmājas telpās, kur ir plaša halle un gaiteņi.
Pagasta pārvalde arī nodrošinājusi dezinfekcijas šķīdumu pudelīšu uzstādīšanu pirms visu ēkā esošo iestāžu durvīm, kur varētu būt apmeklētāji. Veikalos, pasta nodaļās un citur pārdevēju aizsardzībai šobrīd aktīvi notiek dažādu caurredzamu materiālu konstrukciju uzstādīšana. Staļģenes aptiekas vadītāja
no dažādām apmeklētāju infekcijām sargājas jau no 1984.gada – tik ilgi viņa līdz šim sekmīgi izmanto speciālas čehu gatavotās aptieku mēbeles ar aizsargstiklu.
Skapīšu un pircēju apkalpošanas letes virsmas esot no tādiem materiāliem, ka joprojām izskatoties kā jaunas. Arī aizsargstikls kalpojot nevainojami, ir viegli tīrāms, daudz noturīgāks pret dažādu abrazīvu priekšmetu švīkām salīdzinot, piemēram, ar organiskās ķīmijas izstrādājumiem.
Savā “ierakumu pusē” jūtoties samērā droši, aptiekas vadītāja nebaidās aprunāties arī ar iebraucējiem. Laukos cilvēki paniku neizrāda, taču nervi visiem tāpat esot “uzvilkti”. Visi cenšas sekot aktuālajai informācijai, ko sniedz valdība, taču cilvēku prātus jauc arī pretrunīgā informācija, kas tagad izplatās pa visiem iespējamiem attālinātas komunikācijas kanāliem.
Tautas atmiņā esot dzīva arī gadsimtu vecā pieredze un stāsti par “spāņu gripas” laikiem, kas arī ar līdzīgiem simptomiem plosījās visā pasaulē un paņēma vairāk dzīvību nekā I Pasaules karš.
No Rīgas ar infekciju?
Garāmbraucējam un jebkuram svešiniekam lauku apvidos tagad jārēķinās, ka uz viņu noteikti skatīsies kā uz potenciālu infekcijas perēkli.
Nevajag apvainoties, ja arī pazīstami cilvēki pagaidām it kā pa jokam pavaicās: no Rīgas, ar infekciju? Tieši laukos dzīvo ļoti daudz tālbraucēju šoferu, kuri arī tagad ir reisos ārzemēs. Lai arī viņi pelna iztiku ģimenei, ļoti daudziem sievas jau ir brīdinājušas, ka tagad mājās viņus nemaz negaida – un tie vairs nav nekādi joki!
Pēc masīvās pašizolācijas propogandas cilvēku pašsaglabāšanās instinkts jau ir ieslēdzies, un vislabāk to var novērot tieši laukos. Silti iesaku – labāk pa gabalu!
Infekcija, ko tagad atceras un apspriež
“Spāņu gripu” pavisam nesen, 2018.gadā aprakstījis vēstures doktors Jānis Šiliņš (portāls lsm.lv, 31.07.2018). Lūk, daži fragmenti.
Eiropā 1918. gada vasarā izplatījās nāvējošas slimības epidēmija, kas ieguva apzīmējumu “spāņu gripa”. Līdz 1920. gadam tā Amerikā, Eirāzijā, Āfrikā un Okeānijā nogalināja aptuveni 50-100 miljonus cilvēku. Upuru skaita ziņā gripa izrādījās nāvējošāka nekā 1. pasaules karš.
Noslēpumainā slimība
Mūsdienās vēl arvien nav skaidra “spāņu gripas” rašanās vieta un izplatības maršruti. Par bīstamiem gripas paveidiem tika ziņots jau 1917. gadā, un jaunās mutācijas izcelsmi lokalizē gan Āzijā, gan Francijā un Lielbritānijā, gan ASV. Pirmo šīs bīstamās slimības upuri oficiāli reģistrēja ASV Kanzasas štatā kādā armijas bāzē. Tūkstošiem amerikāņu karavīru dodoties karot uz Eiropu, 1918. gada vasarā gripa sāka strauji izplatīties Eiropā.
Neapturamā epidēmija
“Spāņu gripa”, visticamāk, savu nosaukumu ieguva tādēļ, ka pirmā par nāvējošo epidēmiju pavēstīja Spānijas prese. Spānija ieturēja neitralitāti 1. pasaules karā, un tās laikraksti nebija pakļauti kara cenzūrai. Rudenī slimība plosījās lielākajās Eiropas pilsētās, katru dienu nogalinot tūkstošiem cilvēku.
Cilvēki mira dažu dienu laikā no pašas gripas vai arī no plaušu karsoņa un citām slimībām, kas uzbruka slimnieka novājinātajam organismam.
Ārsti izrādījās bezspēcīgi slimības priekšā. Satraucošākais fakts bija tas, ka “spāņu gripa” galvenokārt nogalināja cilvēkus spēka gados (20-40 gadu vecumā). Jo cilvēkam bija spēcīgāka imūnsistēma, jo lielāka viņam bija iespēja iet bojā.
“Spāņu gripa” Latvijā
“Spāņu gripa” (to sauca arī par “influenci” un “spāņu iesnām”) Latviju sasniedza 1918. gada septembrī-oktobrī. Līdzīgi kā citur Eiropā, arī Latvijā gripas epidēmija kulmināciju sasniedza novembrī-decembrī.
Slimības izplatība lika mainīt teātra un koncertu programmas un slēgt skolas. Dažu mēnešu laikā Rīgā reģistrēja vairāk nekā trīs tūkstošus “spāņu gripas” slimnieku. Liepājā mēneša laikā no gripas mira 82 cilvēki.
Paniskas ziņas pienāca no laukiem, kur nebija pieejama kvalitatīva medicīniskā palīdzība un slimniekiem bija labāka imunitāte nekā pilsētniekiem. Rezultātā daudzviet laukos gripa iznīcināja veselas ģimenes.
