Tuvākie mēneši, visticamāk, radīs problēmas lauksaimniecības un pārtikas sistēmai 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Izprotu jūs un nepieļaušu, ka salīdzinoši zaļākas valstis tiktu apdalītas un saņemtu tikpat stingrus mērķus kā industriālās valstis Eiropas rietumos. Tas ir mans personīgais uzdevums,” tā Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis, šonedēļ tiekoties ar Latvijas lauksaimniekiem.
Strikts un beidzot taisnīgs solījums, ko iepriekš nav gadījies dzirdēt no komisāra amata priekšgājējiem. Atšķirībā no daža laba Briseles ierēdņa poļu izcelsmes komisārs labi “pazīst drēbi” – dzimis lauku ciematiņā, no mazotnes palīdzējis vecākiem lauku darbos, zina zemnieka ikdienu un, domājams, solījumus pa vējam nebārsta. Tik augstas amatpersonas sapratne patlaban ir īpaši svarīga, lai iespējami atvieglotu visdažādāko problēmu jūkli, kas pēc karadarbības Ukrainā sākšanās pārņēmis teju visas nozares, tostarp vienu no būtiskākajām – pārtikas ražošanu.
Jāražo vairāk
“Tuvākie mēneši, visticamāk, radīs problēmas lauksaimniecības un pārtikas sistēmai,” arī “Latvijas Avīzei” atzīst komisārs, akcentējot, ka pārtikas ES pilsoņiem pietiks, jo attiecībā uz daudziem lauksaimniecības produktiem Eiropa ne no viena nav atkarīga. No otras puses – lai apgādi noturētu līdzšinējā līmenī, pārtiku nāksies ražot stipri vien vairāk.
Uz jautājumu, kā lai zemnieks saražo vairāk graudu, gaļas vai piena apstākļos, kad kara un sankciju rezultātā aug visas pašizmaksu pozīcijas, komisārs norāda, ka Brisele lauksaimnieku atbalstīs, cik varēs, taču arī dalībvalstīm jāpiedomā pie sociālā nodrošinājuma sistēmas.
“Komisija ļoti rūpīgi seko līdzi situācijai, jo Krievija ir nozīmīgs piegādātājs pasaules tirgos, īpaši labības un augu eļļu jomā. Šajā sakarā 23. martā paziņojām par virkni īstermiņa un vidēja termiņa pasākumu, lai uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un atbalstītu lauksaimniekus un patērētājus. Šajā nolūkā pieņēmām izņēmuma pagaidu atkāpi, lai atļautu jebkādu kultūraugu audzēšanu pārtikas vajadzībām papuvē, vienlaikus saglabājot lauksaimniekiem izmaksājamo zaļināšanas atbalstu pilnā apmērā. Tas palielinās ražošanas jaudu, neraugoties uz auglīgās zemes ierobežoto pieejamību. Atkāpe būs spēkā tikai šogad un attiecas tikai uz noteiktiem ekoloģiski nozīmīgu platību veidiem. Pārējās zaļināšanas prasības joprojām ir spēkā.
Mēs uzraudzīsim, kā dalībvalstis izmanto un īsteno šo atkāpi. Tāpat sniedzam atbalstu ES lauksaimniekiem 500 miljonu eiro apmērā, izmantojot arī krīzes rezervi, lai atbalstītu ražotājus, kurus visvairāk skārušas smagās kara sekas Ukrainā. Piedāvājam vairākus pasākumus, ieskaitot pārtikas palīdzības palielināšanu vistrūcīgākajām personām. Bet dalībvalstīm šajā procesā arī ir svarīga loma, kas īstenojama, izmantojot sociālā nodrošinājuma sistēmas,” tā komisārs.
Satraucas par zaļajiem mērķiem
Ko saka paši lauksaimnieki? Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas speciālists Valters Zelčs atzīst, ka sarunā ar komisāru atkārtoti akcentēta Zaļa kursa mērķu, dažādu jaunu direktīvu un regulu negodīgā attieksme pret Baltijas valstīm.
Latvija joprojām ir viena no zaļākajām valstīm ES – te ir trīskārt zemāks vidējais augu aizsardzības līdzekļu lietojums, mazāk antibiotiku mājlopiem, bet krietni augstāks bioloģisko platību apmērs.
“Uzsvērām, ka nedrīkst pieļaut Zaļā kursa mērķu piemērošanu visām valstīm vienādi, kamēr Latvijas lauksaimniekus aizvien apdala tiešmaksājumos, atvēlot vien 75–80% no ES vidējā rādītāja. Komisārs teica, ka vēl dažu procentu apmērā ir iespējas pārdalīt finansējumu no lauku attīstības programmas, bet papildu atbalstu krīzes pārvarēšanai no EK puses nesolīja,” tā V. Zelčs.
Kas attiecas uz jau apstiprināto 4,2 miljonu atbalstu krīzes pārvarēšanai, tas esot augstu vērtējams, bet – atbalsts ir aptuveni 2,21 eiro uz hektāru, turpretī izmaksu pieaugums uz hektāru šobrīd sasniedz 300–500 eiro. Tāpēc komisārs atkārtoti tika mudināts rast nopietnāku atbalstu lauksaimniekiem krīzes pārvarēšanai, kā arī lūgts jau laikus ziņot, vai atsevišķas vides prasības tiks atvieglotas arī nākamgad.
“Runājot par vides prasībām, komisārs solīja, ka tuvākajā laikā pieņems lēmumu, kādas prasības atvieglot uz nākamo gadu, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību un pieņemamu cenu patērētājam. Aicinājām komisāru izvērtēt iespēju Eiropas līmenī veidot stratēģiskos graudaugu iepirkumus. Jo šobrīd jau var novērot, ka graudaugu pirmapstrādes kompleksiem būs nepieciešama krietni lielāka kredītlīnija, lai norēķinātos ar zemniekiem, līdz ar to viņi būs spiesti krietni ātrāk pārdot visu iepirkto labību, kas rezultātā novestu pie riska, ka pašiem nepietiks labības. Uzsvērām, ka stratēģiski pareizāk būtu, ja EK varētu rast veidu, kā centralizēti iepirkt un pēc tam tirgot šīs rezerves, tomēr komisārs norādīja, ka šis jautājums ir jārisina nacionālā līmenī,” rezumē biedrības pārstāvis.
Meklē naudu atbalstam
Tikmēr zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, jautāts par iespējamo valsts atbalstu pārtikas ražotājiem, uzskaita virkni ieceru. Viņš arī apstiprina, ka novārtā neesot atstāta pēdējos mēnešos samilzusī lielākā problēma – minerālmēslu deficīts, kas pēc sankciju noteikšanas vairs neienāk no Krievijas un Baltkrievijas, tā radot neskaidrības par lauku sagatavošanu ziemāju sējai. Kamēr valsts līmenī tiek meklēti piegādātāji citās valstīs, zemnieki redz izeju modernākas tehnikas iegādei, kas ļauj ļoti precīzi dozēt graudiem nepieciešamās barības vielas, samazinot to lietojumu, bet vienlaikus neriskējot ar ražas kritumu. “Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc atbalsta, apzinām iespēju piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem 64 miljonu eiro apmērā, kas ļautu apstiprināt lielāku projektu iesniegumu skaitu pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” lauku saimniecībās, kooperatīvām sabiedrībām, putnkopības un cūkkopības nozarē.”
Savukārt sarunās ar ES komisāru ministrs norādījis – neskatoties uz augošajām izmaksām un loģistikas problēmām, kopumā pārtikas ražošana Latvijā turas līdzšinējā apmērā. Zināmā mērā to stutē arī dažādi atbalsta pasākumi – jau īstenoti un vēl tikai plānoti. Piemēram, zemnieki jau no marta vidus var saņemt bezprocentu īstermiņa aizdevumu, kas rudenī tiks dzēsts no lauksaimniekam piešķirtā vienotā platības maksājuma. Tādā veidā izmaksāti jau vairāk nekā astoņi miljoni eiro.
Tāpat Zemkopības ministrija gatavo programmu apgrozāmo līdzekļu pieejamībai subsidētu aizdevumu veidā lielajiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem virs 1,5 miljoniem eiro. Kopējais finansējums apgrozāmo līdzekļu kreditēšanai ir plānots 110 miljonu eiro apmērā.
Papildus tam ministrijā gatavo likviditātes atbalstu garantiju veidā, kur plānotas garantijas banku aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Krievijas kara Ukrainā radītās sekas. Šos subsidētos aizdevumus un garantijas varētu izsniegt uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un produktu pārstrādi. Tāpat plānots novirzīt īpašu 6,9 miljonus eiro atbalstu zivsaimniecības nozarei.
“Lai risinātu tirgus nestabilitāti pieaugošo resursu cenu dēļ un ieguldītu pārtikas nodrošinājumā, Eiropas Komisija piešķīrusi ārkārtas atbalstu ražotājiem lauksaimniecības nozarēs. Latvijai paredzētā ES atbalsta apmērs 4,23 miljoni eiro ar iespēju papildināt atbalstu no nacionālā budžeta. Par papildu finansējuma piešķiršanu jālemj valdības līmenī,” norāda Gerhards.
