Lauksaimnieku NVO: ES daudzgadu budžetā bija jāpanāk lielāks lauku attīstības finansējums Latvijai 0
Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā bija jāpanāk lielāks lauku attīstības finansējums Latvijas zemniekiem, jo pašreiz paredzētais finansējuma apmērs Latvijas zemniekus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar atsevišķām citām ES dalībvalstīm, kurām lauku attīstības fonda finansējums audzis, aģentūrai LETA teica aptaujātie lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA teica, ka panāktais tiešmaksājumu apmērs Latvijas lauksaimniekiem ir mazliet lielāks nekā sākotnēji bija paredzēts, taču mazāks nekā vidēji ES.
“Panākto tiešmaksājumu kopapjomu vērtējam dalīti. Ir labāk nekā bija, bet vēl arvien esam tālu no tā līmeņa, kādam vajadzētu būt,” viņa sprieda.
Viņa pozitīvi novērtēja, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm un Latvijas zemnieku lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram, Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā Latvijas tuvākajiem austrumu kaimiņiem.
Vienlaikus “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece teica, ka Latvijai panāktā lauku attīstības fonda finansējuma apmēram bija jābūt lielākam, nekā izdevās panākt. “Finansējums lauku attīstībai ir otra būtiskākā pozīcija Latvijas lauksaimniekiem. Parasti sarunās pēdējā naktī izdodas panākt lielāku finansējuma apmēru, taču šoreiz šīs naudas būs pat nedaudz mazāk nekā esošajā periodā,” viņa atzina.
Pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, mazāka lauku attīstības finansējuma apmēra dēļ ES daudzgadu budžetā dēļ būs lielāks spiediens uz Latvijas nacionālo budžetu – būs jāatrod lielāks līdzfinansējums lauku attīstībai.
Pretējā gadījumā Latvijas zemniekiem būs nereāli izpildīt ES klimata politikas mērķus un ES Zaļā kursa stratēģiju mērķus.
“Zemnieku saeimas” ieskatā, Latvijas valdībai ar tās resursiem kā minimums būtu jānodrošina Lauku attīstības fonda finansējums vismaz esošā perioda līmenī, lai sekmīgi attīstītu mazās, vidējās saimniecības, un sasniegtu izvirzītos vides un klimata mērķus.
Viņa teica, ka dalībvalstu lauku attīstības finansējuma apmērs izšķīrās tieši pēdējā sarunu naktī un daļa valstu savā finansējuma aploksnē saņēmušas būtiski lielāku lauku attīstības finansējuma apmēru salīdzinājumā ar iepriekš plānoto. Tas liecina, ka resursi bija, secināja Dzelzkalēja.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai LETA teica, ka Latvijai panāktais tiešmaksājumu palielinājuma apmērs ir vien nedaudz lielāks, kamēr panāktais Lauku attīstības fonda finansējuma apmērs ir mazāks. Turpretī citām valstīm izdevies panākt lielāku lauku attīstības finansējumu, kas Latviju nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos.
“Ražojam un strādājam vienā kopējā tirgū. Tāpēc izbrīna šī nevienlīdzība. Ja kādam šķiet,ka ES daudzgadu budžetā panākts kāds sasniegums, tad tā nav,” viņš pauda, attiecinot to uz lauksaimniecībai panākto līdzekļu apmēru.
Pēc Treiberga teiktā, Latvijas zemnieku konkurētspēju mazina arī salīdzinājumā ar citām valstīm augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes produkcijai.
Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi samazina produkcijas noieta iespējas, kā arī liedz piesaistīt nepieciešamos darbiniekus.
LETA jau ziņoja, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro.
Kariņa birojā aģentūru LETA informēja, ka šī ir unikāla 27 ES dalībvalstu vienošanās par nepieciešamajiem ieguldījumiem ES dalībvalstu ekonomiku stiprināšanā, kas ļaus Eiropai un dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā no 2021.līdz 2027.gadam. Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums breksita dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm.
Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.
Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta Latvija saņems vairāk nekā iemaksā – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
Tostarp Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikās, salīdzinot ar esošo periodu. Kariņa birojā īpaši izcēla vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugumu Latvijai par 40%, uzsverot, ka vairāk nekā septiņus miljardus eiro varēs papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.
“Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% – tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā,” norādīja premjers.
Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.
