Foto – AgroTops

Lauksaimnieku kooperatīvs nerisina vienas dienas vajadzības. Saruna ar Induli Jansonu 0

Jau sesto gadu pēc kārtas notiek balsošana par Latvijas labāko lauksaimniecības kooperatīvu. Taču – kādam jābūt labākajam kooperatīvam? Kā panākt tā efektivitāti ilgtermiņā? Kā atrast pareizo balansu starp biedru un biznesa interesēm? Par to sarunā ar Induli Jansonu, LPKS VAKS un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

– Teju katrā intervijā sanāk pieminēt piensaimnieku kooperatīvu rūpnīcu Latvijas piens. Šobrīd šo uzņēmumu pie dzīvības uztur graudkopju kooperatīvi – Latraps un arī VAKS, bet tā dibinātāji – Piena partneri, Dzēse un Trikāta – katrs ar savu laika intervālu faktiski pagriezuši tai muguru. Tas liek par kaut ko aizdomāties?

– Liek gan. Protams, Latvijas piens ir šābrīža kooperācijas karstā tēma. Tā veidošanas pamatā bija lielā ideja par piensaimnieku kooperatīvu piena pārstrādes uzņēmumu, kas mazinātu zemnieku atkarību no privātajiem piena kombinātiem. Diemžēl patlaban šī lielā ideja pārvērtusies par diezgan grūti izbrienamu purvu. Kooperatīvi, labu gribēdami un ticēdami dažu piensaimnieku kooperatīvu līderiem, kuri solīja labāko piena cenu, iesaistījās šajā pasākumā ar savām investīcijām. Taču šie līderi aizmirsa piebilst, ka jebkurš uzņēmums, jebkurš īpašums ir liela atbildība un ar nelielām investīcijām vien uz priekšu tikt nevar. Ir jābūt gataviem arī grūtākiem brīžiem, krīzēm un jābūt gataviem savas investīcijas arī palielināt. Uzņēmums jāvada un problēmas jārisina profesionāli, nevis balstoties uz emocijām.

CITI ŠOBRĪD LASA
Savu punktu pielikušas arī abas krīzes – gan globālā, gan ar Krievijas embargo saistītā. Globālo lielā mērā izraisīja piena kvotu atcelšana visā Eiropā, kam sekoja ganāmpulku palielināšanās, savukārt pēc embargo pasludināšanas palielinājās piena daudzums, ko vajadzēja realizēt uz vietas. Un līdz ar to samazinājās piena cena. Gan Piena partneri, gan Dzēse, gan Trikāta savam uzņēmumam Latvijas piens pateica: piezvaniet mums, kad pienāks labāki laiki. Tādējādi sanācis, ka šobrīd cauri visām krīžu turbulencēm Latvijas piens jāizved graudkopju kooperatīviem.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.