Lauksaimnieku ienākumi aug. Kam var pateikties? 2
Latvijā lauksaimniekiem pērn bijis otrais vislielākais naudas ienākumu kāpums, vērtējot visas 28 dalībvalstis (sk. grafiku), liecina “Eurostat” ātrais novērtējums. Eksperti šo izaugsmi skaidro arī ar algu legalizēšanu, mazo saimniecību aiziešanu no tirgus, kas aprēķinos ceļ nozares darbinieku vidējos ienākumus. Tomēr lauksaimniecībā nodarbinātie aizvien saņem mazākas algas nekā daudzās citās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātie darbinieki. Lai sasniegtu, piemēram, Vācijas līmeni, kur pērn naudas ienākumu kritums pret iepriekšējo gadu veidoja vairāk nekā 37%, vajadzēs vēl ļoti daudzus gadus. Ir arī optimistiskāks secinājums – ES vidējam naudas ienākuma līmenim lauksaimniecībā tomēr tuvojamies, jo pērn tas krita par 4,3%.
Pētnieku skaidrojums
Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieki uzskata – naudas ienākumu kāpumu Latvijas lauksaimniecībā pērn izraisīja lauksaimniecības produktu ražošanas kāpums par 8,7% (vidēji ES dalībvalstīs 2,5% kritums). Lauku saimnieki un arī citi nozarē nodarbinātie būtu pelnījuši vēl vairāk, ja ne 4,5% lielais bāzes cenu kritums. Lauksaimniecības kopējā ienākuma kāpumu veicināja arī neliels atsevišķu ražošanas resursu cenu kritums, teic institūtā. Pētnieki vērš uzmanību, ka pērn vislielāko naudas ienākumu kāpumu nodrošināja straujais augkopības produkcijas pieaugums (“Latvijas Avīzē” stāstījām par izaudzēto graudu rekordražu), kas kompensēja cenu samazinājumu dzīvnieku produktiem un īpaši pienam. Augkopības produktu daudzuma pieaugums pērn Latvijā novērtēts vidēji par 15%, vienlaikus augkopības produktu cenas bija stabilas, to kāpums lēsts par 0,2%. Visstraujākā izaugsme augkopībā bija kviešu ražošanā, rapšu audzēšanā, kartupeļu audzēšanā un augļkopībā.
Dzīvnieku produktu ražošanā izaugsme bijusi aptuveni 2%, bet ražotāju cenas kritušās aptuveni par 15,5%. Visstraujākais cenu kritums bijis pienam – 25,5%. Pētnieki vērš uzmanību, ka ar valsts un ES atbalstu daļu no šā cenas krituma saimniekiem kompensēja.
“Latvijas Avīzes” agrāk veiktās aptaujas rāda, ka pērn vissarežgītākās problēmas bija jārisina piena ražotājiem un cūkkopjiem. Uz strauju izkļūšanu no krīzes šajās nozarēs strādājošie nevar cerēt arī šajā gadā, rāda prognozes.
Citi rezultāti
Pērn vislielākais naudas ienākumu kritums lauksaimniecībā, rēķinot uz vienu nodarbināto, bija Vācijā un Polijā – 23,8%. Savukārt laika posmā no 2010. līdz 2025. gadam vislielāko naudas ienākumu kritumu piedzīvo Somijas saimnieki, kas pērn saņēma par 42% naudas mazāk nekā 2010. gadā. Vācijā lauksaimnieku naudas ienākumi šajā laika posmā kritušies par 25%. Latvijā šo sešu gadu naudas ienākumi no lauksaimnieciskās darbības saimniekiem kāpuši par 12,7%, Igaunijā – par 30,7%, bet Lietuvā – par 27,3%. Polijā lauksaimniecībā nodarbinātajiem cilvēkiem šajā laika posmā naudas ienākumi kritušies par 15%.
ES dalībvalstīs vislielākais kritums pērn bijis cukurbiešu ražošanā – 26%, kukurūzas ražošanā – 24,5%, lopbarības kultūru ražošanā – 7,6%, olīvu augu ražošanā – 5,3% un miežu ražošanā – 1,8%. No augkopības produktiem ražošana kāpusi olīveļļas, svaigo dārzeņu, augļu un vīna nozarē.
Lopkopības produkcijas kritumu par 5,9% ietekmējis ražotā piena vērtības kritums par 14,9% un kritums cūkkopībā par 8,9%, ko nespēja kompensēt izaugsme liellopu audzēšanā, aitu un kazu audzēšanā, olu ražošanā un putnkopībā. Ražošanas izmaksas pērn kritušās par 2,4% – zemāku enerģijas izmaksu un lopbarības cenas krituma dēļ, rāda aplēses.
Viedokļi
Vēl daudz kur augt
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, ES lauksaimnieku jumta organizācijas “COPA” viceprezidente: “Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kur bija nozarei nelabvēlīgi apstākļi, Latvijā bija vērojams pretējais – novācām rekordlielu graudaugu ražu. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā naudas ienākums uz vienu saimniecību kāpis par 45%. Iemesls ir lielākas apsaimniekotās platības, ražības kāpums. Vecajā Eiropā uz lauksaimniecības rēķina attīstās pilsētas un infrastruktūra, ražības rādītāji ir stabili. Latvijas lauksaimniekiem ir iespēja augt uz lauksaimniecībā izmantojamo platību rēķina. Naudas ienākumi uz vienu nozarē nodarbināto gan mums ir vien 30% no ES vidējā rādītāja. Ir jāceļ darba efektivitāte.”
Miervaldis Mazkrists, Dobeles novada z/s “Meldrāji M” saimnieks, audzē graudaugus, rapšus un kartupeļus: “Gads patiešām bija labāks, izaudzējām lielākas ražas, nevajadzēja kā gadu agrāk pavasarī pārsēt kviešus un rapšus. Lai gan graudu kvalitāte bija zemāka nekā gadu agrāk, tomēr labās ražas šo cenas kritumu kompensēja. Kartupeļu audzēšanā labvēlīga situācija tirgū, visticamāk, izveidojās saistībā ar sliktajiem dabas apstākļiem Polijā.”
