Lauksaimnieku atbalsta pārtraukšana neaizskar mantinieku tiesības, lemj ST 0
Valdības lēmums pārtraukt īpašu valsts finanšu atbalstu jeb tā dēvēto pensiju zemnieku saimniecības mantiniekam, ja tās agrākais saņēmējs aizgājis viņsaulē laikā, kad vēl bijis spēkā noslēgtais līgums par šī maksājuma saņemšanu, ir samērīgi ierobežojis tiesības uz īpašumu.
Tā 18.decembrī atzīts Satversmes tiesas spriedumā, norādot, ka šīs lēmums nav pretrunā ar Satversmes 105.pantu, kurš nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Satversmes tiesā šī lieta bija ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma.
Savukārt Administratīvajā rajona tiesā bija vērsušās kāda viņsaulē aizgājuša lauksaimnieka mantinieces. Ar nelaiķi noslēgtais līgums par priekšlaicīgo pensionēšanos paredzēja, ka šo atbalstu maksā lauksaimniekam vai viņa mantiniekiem līdz 2021. gadam.
Bet 2015. gadā Lauku atbalsta dienests pārtrauca šos maksājumus mantiniekiem pēc tam, kad valdība laboja noteikumus par lauksaimnieku priekšlaicīgu pensionēšanos un mantinieku tiesībām saņemt viņu viņsaulē aizgājušajam piešķirtā atbalsta saņemšanu.
Pieteicēju ieskatā ar šo valdības lēmumu esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.
Savukārt Satversmes tiesas ieskatā ar šo valdības lēmumu pārtraukta valsts budžeta naudas nelietderīga izmantošana, ļaujot ietaupīt aptuveni divus miljonus eiro, kas pārsniedz līdz šim mantiniekiem jau izmaksāto summu.
Līdz 2015. gada 30. aprīlim, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, ar kuriem pārtrauca minētos maksājumus, tos saņēma 587 lauksaimnieki.
Viens no šī finanšu atbalsta mērķiem bija veicināt vecāka gadagājuma lauksaimniekus ātrāk izbeigt lauksaimniecisko darbību, lai, viņu iekoptās saimniecības pārņemtu gados jaunākie mantinieki.
