Lauksaimniekiem būs iespēja saņemt valsts atbalstu polisei sējumu apdrošināšanai pret sausumu 0
Lauksaimniekiem dabas riski būs jāapdrošina vai jāveido naudas uzkrājums, savukārt kā jaunums valsts daļēji segot apdrošināšanas polišu klāstā būs arī sējumu apdrošināšanas risks pret sausumu, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kas šodien tika skatīs valdības sēdē.
Ņemot vērā 2018.gada sausuma radītos zaudējumus, ir izvērtētas iespējas, lai turpmāk varētu apdrošināt sējumus arī pret sausumu. Tā kā sausums ir plaša mēroga risks, tā apdrošināšana ir iespējama pie nosacījuma, ja valsts piedalās ar līdzfinansējuma daļu to zaudējumu daļas kompensēšanai, kas pārsniedz apdrošinātāju rīcībā esošo uzkrājumu. Atlīdzība tiekizmaksāta, ja ražas zudums ir 30%, savukārt valsts sedz 65% polises vērtības.
Tiek prognozēts, ka pirmajā gadā lauksaimnieki pret sausuma risku apdrošinās sējumus aptuveni 50 000 hektāru platībā, viena apdrošinātā hektāra vidējā vērtība noteikta 800 eiro apmērā, līdz ar to kopējā visu apdrošināto hektāru vērtība ir 40 000 000 eiro.
Tajā norādīts, ka pēdējos gados lauksaimnieki arvien vairāk apdrošina sējumus un lauksaimniecības dzīvniekus. Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts no Lauku attīstības plāna 2014.-2020. gadam (LAP 2014-2020) apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.
ZM norāda, ka lauksaimniekiem tika piedāvāts ar LAP atbalstu īstenot kopfonda izveidošanas pasākumu. Tomēr lauksaimnieki norādījuši, ka atbilstošāka ir polišu iegādes izdevumu daļēja segšana, kaut arī pieejamo apdrošināmo riska faktoru skaits ir ierobežots. Tāpēc ZM, sagatavojot Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2021.–2027. gadam projektu, tajā kā vienu no atbalsta pasākumiem iekļaus atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.
Savukārt tie lauksaimnieki, kuri apdrošināšanu uzskata par finansiālu neizdevīgu, lai gan ir paredzēts atbalsts apdrošināšanas polises iegādes izdevumu daļējai, var veidot savu finanšu uzkrājumu pašu saimniecībā. Tā kā no 2018.gada uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiek sadalīta vai izmaksāta dividendēs, tie lauksaimnieki, kas iruro (C kolonna); UIN maksātāji, var veidot uzkrājumus iespējamiem riska iestāšanās gadījumiem, jo reinvestētajai peļņai UIN vairs netiks piemērots.
Valdība pieņēma informatīvo ziņojumu zināšanai un lēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinets no zemkopības ministra vairs nepieņems izskatīšanai jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem.
