Lauksaimnieki sola akcijas turpināt 0
Bruņojušies ar svilpēm, skaļruņiem un plakātiem, apmēram 40 Baltijas zemnieku vakar pulcējās Briseles centrā netālu no Eiropas Savienības (ES) Padomes ēkas, lai protestētu pret negodīgajiem ES tiešmaksājumiem.
“Esam te, lai atgādinātu, ka Baltijas tiešmaksājumu jautājums nav atrisināts un lai atbalstītu visu triju valstu vadītājus, kuri šodien par to runās,” sacīja Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Zemnieki protestam bija izvēlējušies dienu, kad Eiropas Savienības līderi tiekas Briselē, lai pirmo reizi valstu vadītāju līmenī apspriestu ES nākamo daudzgadu budžetu, kā arī finansējumu lauksaimniecībai.
Vismaz puse no protestētājiem bija ieradušies no dažādiem Latvijas novadiem, pilsētām un pagastiem.
Siltajā saulē, Beļģijas policistu un drāšu žoga ielenkti, zemnieki turpināja stāvēt četras stundas, pievēršot garāmgājēju, mediju un arī dažu politiķu interesi. No rīta visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieku pārstāvji devās īsā vizītē pie Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca, lai iesniegtu viņam 60 000 Baltijas iedzīvotāju parakstītu petīciju par godīgākiem tiešmaksājumiem. Kā norādīja Latvijas Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze, no M. Šulca saņemts cerīgs signāls. “M. Šulcs sacīja, ka saprot mūsu situāciju, un darīs visu, lai to mainītu. Viņš norādīja, ka budžetu uz priekšu nevirzīs, kamēr nebūs atrisināts Baltijas jautājums.”
Latvijas zemnieku prasības ir nemainīgas, lai nākamajā budžeta periodā, kas sāksies 2014. gadā, tiešmaksājumu apjoms nebūtu mazāks par 200 eiro jeb 140 latu par hektāru līdzšinējo 90 eiro jeb 63 latu vietā.
Latvijas zemniekus neapmierina arī jaunākais Eiropas Parlamenta piedāvājums, kas ir labvēlīgāks par līdz šim Eiropas Komisijas piedāvāto, proti, nosakot, ka neviens zemnieks Eiropā nesaņemtu mazāk par 65 procentiem no Eiropas vidējā maksājuma, kas automātiski celtu arī Baltijas zemnieku tiešmaksājumu līmeni.
Taču protestos aptaujātie lietuvieši un igauņi ir gatavi iet vēl tālāk. Kā norādīja Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras izpilddirektors Romets Sormus, igauņu zemnieki cer vismaz uz 90 procentu lieliem maksājumiem no Eiropas vidējā maksājuma, savukārt Lietuvas Lauksaimniecības kameras vadītājs Andriejus Stančiks neslēpa, ka lietuviešu ambīcijas ir vēl lielākas un viņi cer panākt pilnīgu izlīdzināšanu tā, lai Lietuvas zemnieki saņemtu pilnu ES vidējo tiešmaksājumu, kas ir mazliet vairāk nekā 186 lati par hektāru.
“Galvenais, lai minimālais tiešmaksājumu līmenis Baltijas zemniekiem nav zemāks par astoņdesmit procentiem no vidējā ES līmeņa. Visi apzinās, ka ne simt, ne deviņdesmit procentus mēs nedabūsim, taču svarīgākais, ka mēs, visas Baltijas valstis, esam vienojušies, ka starpība ir jāsamazina,” sacīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs.
Lauksaimnieki atzina, ka ir gatavi uz turpmākām aktivitātēm, apzinoties, ka sarunas vēl ir procesā. Briselē cer, ka par kopējo ES septiņu gadu budžetu un līdz ar to arī lauksaimniecības maksājumiem Eiropas Parlaments un ES Padome vienosies līdz gada beigām tā, lai 2013. gads būtu laiks, kad pielāgoties jaunajam budžetam.
