Lauksaimnieki satriekti par zemes pārvērtējumu 29
No nākamā gada 1. janvāra gandrīz visos Latvijas novados ievērojami celsies valsts novērtējums lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Līdz ar to ap 85 000 zemes īpašnieku, tostarp zemkopjiem, krietni pieaugs par zemi maksātais nekustamā īpašuma nodoklis.
Valsts zemes dienestā rēķina, ka zemes kadastrālā vērtība celsies vidēji par 30 procentiem, taču, papētot pārskatu par šo vērtību izmaiņām, redzams, ka vairākos Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes, arīdzan Kurzemes un Latgales novados un pagastos tas būs iespaidīgāks par vidējo – no 50 līdz 70 procentiem, dažviet pat vēl lielāks. Piemēram, Tukuma novada Tumes pagastā zemes kadastrālā vērtība pieaug par 83 procentiem, Degoles pagastā – par 78 procentiem, bet Slampes pagastā – par 67 procentiem. Apmēram uz pusi lielāka tā būs arī Pūres, Zentenes, Jaunsātu un citos novada pagastos.
[wrapintext][/wrapintext]
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš intervijā žurnālam “Agro Tops” stāsta, ka lielākais vērtību pieaugums procentuāli ir Ziemeļvidzemes pašvaldībās, bet naudiskā izteiksmē lielākais pieaugums ir Zemgalē, jo tur ir vērtīgākās augsnes (piemēram, Codes pagastā – no 1500 līdz 2000 eiro/ha). Vairāk nekā divās trešdaļās Latvijas teritorijas labas lauksaimniecības zemes viena hektāra kadastrālā vērtība ir mazāka par 1000 eiro/ha.
“Par tik krasu vērtību pieaugumu pašvaldībā esam šokā! Iznākumā zemniekiem būs jāmaksā lielāki nodokļi,” atzīst Tukuma novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs.
Satriekts jūtas arī Tumes pagasta SIA “Beliko” valdes priekšsēdētājs Juris Pinete. “Par ko tie kungi valdībā domā?! Ja par uzņēmuma apsaimniekotajiem 800 hektāriem būs jāmaksā gandrīz divreiz lielāks nodoklis, nebūs jēgas strādāt, ņemot vērā piena cenu straujo kritumu,” viņš spriež.
“Kadastrālo vērtību kāpums mums radīs papildu zaudējumus,” secina Tukuma novada Slampes pagasta uzņēmuma “Kalnāji” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Butāns. “Šogad par vairāk nekā 1000 lauksaimniecībā izmantotajiem zemes hektāriem nodokļa kopsumma sasniedza ap 15 000 eiro. Kadastrālajai vērtībai pagasta zemei ceļoties par 67 procentiem, nākamgad mums būs jāsamaksā papildus ap 10 000 eiro. Tādējādi nodokļa kopsumma jau būs 25 000 eiro.”
“Aizvadītajos desmit gados par zemi maksātais nodoklis pieaudzis gandrīz trīs reizes. 2005. gadā par vienu hektāru maksājām vidēji 6 eiro, bet šogad – 16 eiro,” rēķina uzņēmuma “Kalnāji” grāmatvede Anita Dakstiņa.
V. Butāns gan piebilst, ka šis nodokļa pieaugums lielsaimniecībai vēl nebūtu nekāda katastrofa, ja vien bažas neradītu piena cenu kritums. Kopš gada sākumā par 3 eirocentiem litrā, bet no 1. augusta vēl par 1,5 eirocentiem litrā. Rēķinot kopā piena cenu kritumu, nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu, klāt vēl uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus par Eiropas finanšu atbalstu, saimniecībai var rasties jau ap 185 000 eiro lieli zaudējumi. “Ja valstij vajag papildu ienākumus budžetā, tad lai jau ceļ tos nodokļus,” viņš saka. “Bet nodokļu politika jāskata kontekstā ar zemnieku izdevumiem. Tie jāceļ tā, lai mēs spētu tos samaksāt un lai mums kaut kas paliktu pāri arī attīstībai.”
Kā lai zemnieks saimnieko?
Kuldīgas novada Padures pagasta zemnieku saimniecības “Laivenieki” līdzīpašnieki Daina un Jānis Laivenieki domā, ka tik krasām kadastrālo vērtību izmaiņām būs graujošas sekas. “Kadastrālās vērtības, protams, var pārrēķināt, tuvinot tās tirgus vērtībai. Bet pārrēķināšana nebūtu jāsaista ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku. Būtībā tas ir paņēmiens, kā ik gadu no iedzīvotājiem izpumpēt arvien lielākas summas. Vārdos valdība gan sola nepaaugstināt nodokļus, finanšu ministri paraksta vienošanos ar darba devējiem, ka, lūk, turpmāko triju gadu laikā nodokļu politikā nebūs nekādu izmaiņu, jaunus neieviesīs, vecos necels. Bet patiesībā tie ik gadu ceļas uz kadastrālo vērtību rēķina. Toties, piemēram, kartupeļu cenas tirgū nav krasi cēlušās – kā pirms desmit gadiem kilograms maksāja 12 santīmus, tā pašlaik maksā 18 eirocentus, tātad to pašu. Kā lai zemnieks saimnieko, ja ik gadu izdevumi aug, bet ienākumi rūk?”
Zemes cenas “skrūvē” ārzemnieki?
Slampes pagasta uzņēmuma “Kalnāji” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Butāns uzskata, ka nodokļu politikas veidotājiem būtu jālūko, kāpēc tirgū lauksaimniecībā izmantojamai zemei ceļas cenas, uz kurām Valsts zemes dienests balsta vajadzību palielināt kadastrālo novērtējumu. “Cenas mūsu pusē ceļ dāņi, vācieši un biomasas audzētāji, ar kuriem vietējie zemnieki nespēj konkurēt. Tā patiesībā ir zemes tirgus kropļošana,” viņš uzskata. “Pagājušajā gadā hektāra cena pagastā vēl svārstījās no 3000 līdz 3500 eiro, šogad hektārs maksā jau 4000 eiro, bet ārzemnieki, kuriem naudas ir vairāk nekā mūsējiem, to jau pērk par 7000 eiro.”
Limbažu novada pašvaldības nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Līga Viļčinska atklāj, ka novadā zemes kadastrālā vērtība celsies vidēji par 45 procentiem. Bet arī šie vidējie procenti vēl neko neizsaka. Arī vairākos Limbažu novada pagastos vērtību celšanās būs gana iespaidīga. Vislielākais kāpums sagaidāms Pāles pagastā, kur pašlaik noteikto 384 eiro par hektāru vietā nākamgad vērtība pieaug līdz 910 eiro par hektāru. Piemēram, Limbažu pagastā pašlaik vidēji labas zemes hektāra kadastrālā vērtība ir 597 eiro, Bet nākamgad tā būs 1000 eiro.
Pašvaldībās spriež par atvieglojumiem
Lai samazinātu par zemi maksāto nodokļu slogu, jau šogad Tukuma novada pašvaldība bija piešķīrusi 25 procentu atlaidi zemkopjiem – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un tiem, kuriem ienākumi sasniedz 350 eiro no hektāra.
“Tā pašvaldība lēmusi, lai nepieļautu, ka šo atvieglojumu izmanto tā sauktie dīvānu zemnieki, kuri zemi neizmanto lauksaimniecībā. Iespējams, uz šo atvieglojumu novada zemnieki varētu cerēt arī nākamgad,” pieļauj Viesturs Bērzājs. “Bet tas būs atkarīgs no tā, kā veidosies pašvaldības budžets, par ko novada deputāti spriedīs gada beigās.”
Limbažu novada pašvaldības pārstāve Līga Viļčinska stāsta, ka zemnieku atbalstam pašvaldība nākamgad varētu samazināt nekustamā nodokļa likmi no 1,5 līdz 1,2%. “Protams, par to vēl jālemj novada deputātiem, apspriežot pašvaldības budžetu nākamajam gadam,” viņa piebilst.
Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis vēsta, ka jau no pagājušā gada 1. janvāra pašvaldība noteikusi lauku zemei nodokļa likmi 1% apmērā. “Šādu likmi esam noteikuši bez izņēmuma visiem lauku zemes īpašniekiem. Nākamgad novadā zemes kadastrālās vērtības pieaugs caurmērā par 40 procentiem. Kā dzīvosim turpmāk, par to esam nodomājuši aicināt uz sarunu mūsu novada lielākos zemniekus, kuriem nodokļa pieaugums būs jūtams visvairāk,” saka J. Olmanis.
Šogad valdībai vairs nav jābaidās
Šāds kadastrālo vērtību kāpums Valsts zemes dienestā bija paredzēts jau no šā gada 1. janvāra. Bet pērn, pirms Jāņiem, skatot Ministru kabineta noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2015. gadam, gaidāmais nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinājums nobiedēja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, vairākus viņas vadītās valdības ministrus (rudenī bija gaidāmas Saeimas vēlēšanas…). Toreiz Straujuma publiski pauda, ka tik krasu kāpumu nevarot pieļaut, zemniekiem tas būšot pārāk smags trieciens. Galu galā šo zemes īpašniekiem un zemkopjiem nepatīkamo lēmumu valdība nolēma atlikt uz gadu. Šogad, kad vēlēšanas garām, jau var droši ķerties pie zemes kadastrālo vērtību un nodokļa paaugstināšanas.
UZZIŅA
* Īpašumu un to sastāvā esošo kadastra objektu prognozētās kadastrālās vērtības 2016. gadam var uzzināt “www.kadastrs.lv”.
* Turpmāk īpašumu kadastrālā vērtība tiks pārskatīta reizi divos gados. 2016. gada pavasarī Valsts zemes dienests kadastrālās vērtības apstiprinās 2017. un 2018. gadam.
