Lauksaimnieki sāk uztraukties par ziemāju brūnēšanu; dažos reģionos situācija laba, citviet – bažīga 6
Lauksaimnieki sāk uztraukties par ziemāju brūnēšanu, aģentūrai LETA sacīja “Latraps” Lauksaimniecības daļa vadītāja, agronome un eksperte Līga Ruža.
Viņa norādīja, ka pie patreizējajiem laika apstākļiem ir grūti spriest par augu veselības stāvokli, lai gan, ja lauki paliek brūni, kaitējums ir nodarīts. Viņa gan uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka ziemāji noteikti būs būtiski cietuši.
“Tā mēdz būt, un tas nav pirmais pavasaris, kad laika apstākļu ietekmē ziemāji kļūst brūni un pēc tam viss ir labi. Ja ir zemi grādi un kailsals, tad, protams, zināms risks pastāv,” stāstīja Ruža.
Viņa skaidroja, ka laukus no izsalšanas pasargā sniegs – ja sniega ir vairāk, risks ir mazāks. Piemēram, Vidzemē un Latgalē, kur sniega ir vairāk, laukiem postījumu risks ir mazāks.
“Pēdējā desmitgadē ir bijuši vairāki pavasari, kad ziemāji ir bijuši pilnīgi brūni un esam bijuši satraukušies, bet, atsākoties veģetācijai, tomēr nav nosaluši zarošanas mezgli vai tā saucamie augšanas punkti. Kamēr augšanas punkts ir dzīvs, augs spēj atjaunoties arī tad, kad lapas ir aizgājušas bojā,” uzsvēra Ruža.
Tāpat viņa norādīja, ka ziemāju stāvokli varēs precīzāk novērtēt, tad, kad atsāksies veģetācija, un diennakts vidējā temperatūra būs +5 grādi, bet arī tas ir atkarīgs no kultūraugu veida. Rapšiem veģetācija sākas pie +5 grādiem, bet ziemas kviešiem pie +7 grādiem.
Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis uzsvēra, ka patlaban ir pāragri spriest, un par ziemāju stāvokli varēs lemt, kad nokusīs sniegs un iestāsies siltāks laiks.
Viņš paredzēja, ka arī zem biezās sniega segas varētu rasties problēmas, jo, strauji kūstot sniegam, varētu veidoties puves.
Runājot ar asociācijas biedriem, Norkārklis saņēmis ļoti dažādas atbildes – ir saimnieki, kuriem uz laukiem saputināts sniegs, bet citiem ir trāpījis kailsals.
Viņš uzsvēra, ka lauku stāvoklis būs atkarīgs no katras saimniecības individuāli. Laukus ietekmē atrašanās vieta, temperatūra, sniega slānis un citi faktori.
Laukiem bieži vien pat 30 kilometru rādiusā atšķiras sniega segas biezums, norādīja Norkārklis.
Jau ziņots, ka “Latraps” pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.jūnijam, strādāja ar 299,482 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa auga par 22,3% un bija 3,724 miljoni eiro.
“Latraps” reģistrēta 2000.gadā. 2022.gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1150 biedru.
LBLA 1995.gadā dibināta profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.
