Lauksaimnieki protestē pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem 0
Rīgā, Doma laukumā, pret netaisnīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem protestē aptuveni 200 lauksaimnieku, novēroja aģentūra BNS.
Baltijas lauksaimnieku protesta traktors, kas 12.novembrī devās ceļā no Tallinas uz Briseli, lai protestētu pret netaisnīgajiem tiešmaksājumiem, pašlaik ir piestājis Doma laukumā, un tam piebiedrojušies vēl septiņi traktori.
Protesta akcija norit mierīgi, un pavadījumā muzicē orķestris. Lauksaimnieki arī sagatavojuši plakātus ar uzrakstiem “Eiropa, kur ir tavi vienlīdzīgie apsaimniekošanas noteikumi?”.
Savukārt ar runām par nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumu apmēru uzstājas gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Igaunijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Igaunijas lauksaimnieku pārstāvis sacīja – ja Brisele neieklausīsies Baltijas lauksaimnieku prasībās, tad Baltijas valstu valdībām ir jāapvienojas un jānoalgo juristi, un jāsūdz tiesā Eiropas Komisija.
Savukārt Lietuvas lauksaimnieku pārstāvis atzina, ka šī nav pēdējā Baltijas lauksaimnieku akcija pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem un solīja rīkot tādas tik ilgi, cik nepieciešams, lai panāktu, ka Brisele ieklausās Baltijas lauksaimnieku prasībās.
Bet Latvijas lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja, ka saistībā ar to, ka Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumi ir zemākie visā ES, tad tieši Latvija ir bijusi tā, kas kaimiņvalstu lauksaimniekus ir kūdījusi uz protestiem. Viņa pateicās Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem par līdzdalību kampaņā.
Baltijas lauksaimnieku protesta akciju apmeklēja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tādēļ Saeimā nākamā gada budžeta izskatīšanā ir izsludināts pusstundas pārtraukums.
Premjers pateicās lauksaimniekiem par aktivitāti un rīkotajām akcijām. Viņš pauda cerību, ka tas vēlreiz Briselei liks ieklausīties lauksaimnieku prasībās.
Lai gan sarunas par ES daudzgadu budžetu, pēc Dombrovska teiktā, būs smagas, viņš pauda cerību, ka Latvijai izdosies panākt savu gan attiecībā uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu, gan kohēzijas finansējumu.
Premjers arī uzsvēra, ka vienlīdzīgam ES tirgum nav pieļaujams, ka dažādu valstu lauksaimniekiem maksāto tiešmaksājumu līmenis būtiski atšķiras, tādēļ Latvijai jāpanāk tiešmaksājumu izlīdzināšana līdz vismaz 80% no vidējā ES līmeņa.
Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma izteica atbalstu zemniekiem un pauda pārliecību, ka kopējā Baltijas lauksaimnieku cīņā izdoties izcīnīt vienlīdzīgākus nosacījumus.
Pie lauksaimniekiem bija ieradusies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un vairāki Saeimas deputāti.
Pasākumā klātesošie ir aicināti arī uz lapiņām rakstīt savus vēlējumus, domas, viedokli par ES Kopējo lauksaimniecības politiku un tiešmaksājumiem, kurus protesta traktors savā piekabē tālāk vedīs uz Briseli.
Jau ziņots, ka Baltijas lauksaimnieku protesta traktors ceturtdien apmeklē Rīgu, bet pēc pasākuma Doma laukumā dosies uz īsu apstāšanās pasākumu Bauskas Rātslaukumā.
Baltijas valstu lauksaimnieki 12.novembrī Tallinā sāka traktora protesta braucienu uz Briseli pret netaisnīgiem ES lauksaimniecības tiešmaksājumiem.
Plānots, ka traktors, apstājoties vairākās Baltijas pilsētās, sasniegs Briseli pirms 22.–23.novembrī notiekošās Eiropadomes sēdes, kurā valstu vadītāji centīsies vienoties par daudzgadu budžeta ietvaru 2014.–2020.gadam.
Eiropas Parlamenta priekšlikums par tiešmaksājumu apmēru no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai piedāvā 176 eiro par hektāru, kas gan ir vairāk, nekā Latvijas zemnieki saņem tagad, un vairāk, nekā pašlaik piedāvā Eiropas Komisija, tomēr mazāk, nekā Latvija ir gribējusi.
Savukārt Eiropas Komisijas 2011.gada 12.oktobrī publiskotais piedāvājums Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013.gada paredz, ka Latvija arī 2020.gadā saņems vismazākos maksājumus Eiropā, un Latvijas lauksaimnieki ir ļoti neapmierināti ar šo priekšlikumu.
Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam. Pašlaik Latvijas lauksaimniekiem ES tiešmaksājumi tiek maksāti 83 eiro par hektāru.
