Lauksaimnieki prasa atcelt normu par krāsoto dīzeļdegvielu 16
Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstisko organizāciju un degvielas tirgotāju ir kategoriski pret prasību, saskaņā ar kuru lauksaimniekiem no šā gada 1.jūlija būs jāiegādājas iezīmēta (marķēta) dīzeļdegviela, informē biedrības “Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle.
Viņa atzīmē, ka minētā prasība noteikta pērn nogalē ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”. Lauksaimnieku ieskatā, lēmums par krāsoto dīzeļdegvielu nav pārdomāts. Šobrīd likums atkal ir atvērts, tāpēc vairākas lauksaimniekus apvienojošās organizācijas prasa atcelt likuma normu par krāsoto dīzeļdegvielu.
“Zemnieku saeimā” atzīmē, ka jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu.
Ar grozījumiem likumā ieviesta nepārdomāta un neizvērtēta prasība – dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot papildu izmaksas. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildu infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.
“Jaunā likuma norma no valdības puses ir ar varu uzspiesta, kas papildus radīs ievērojamus finansiālos zaudējumus lauksaimniekiem. Pēc mūsu aprēķiniem, vismaz trešdaļa lauksaimnieku (aptuveni 5000 saimniecības), kas pieteikušies uz lauksaimniekiem paredzēto dīzeļdegvielu, tuvākajā laikā būs spiesti iegādāties papildu tvertnes marķētās degvielas uzglabāšanai. Ja minimālā tvertnes cena ir vismaz 3000 eiro, tad jaunu tvertņu iegādē zemniekiem būs jāiegulda vismaz 15 miljoni eiro laikā, kad ienākumi ir būtiski sarukuši gan klimatisko, gan politisko apstākļu dēļ,” norāda “Zemnieku saeimas” vadītājs Juris Lazdiņš.
Biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka atzīmē, ka, uzsākot diskusiju par dīzeļdegvielas krāsošanu, bija vienošanās, ka tā netiks limitēta. Taču tagad ir izveidojusies situācija, ka dīzeļdegvielu gan iekrāsos, gan limitēs. Tā dēļ daudzām saimniecībām nāksies iegādāties papildu dīzeļdegvielu bez paredzētajiem atvieglojumiem, jo ar piešķirtajiem litriem nepietiek saimniecību pamatdarbības nodrošināšanai.
“Šobrīd situācija lauksaimniecības nozarē, “maigi sakot”, ir sarežģīta un jaunie noteikumi saimniekošanu nepadarīs vieglāku. Degvielas limitēšana neradīs nekādu efektu, bet gan kārtējo reizi ierobežos lauksaimnieku ar nevajadzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem. Valstij ir jāpielieto instrumenti efektīvai degvielas izmantošanas kontrolei, bet nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot pašu saimniekošanas procesu,” piebilst Stricka.
Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Rihards Valtenbergs skaidro, ka aitkopība un gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir nozares, kur lielākā daļa lauksaimnieku saimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, izmanto ganību zālājus un uztur tos, saimniekošanā izmantojot dīzeļdegvielu. “Ja tiek ieviesta jauna ķimikālija dīzeļdegvielai lauksaimniecībā, tad obligāti nepieciešams ir ietekmes uz vidi novērtējums, lai prognozētu sagaidāmo kaitējumu videi,” uzsver Valtenbergs.
Biedrība “Latvijas Jauno zemnieku klubs” Raitis Ungurs norāda, ka lauksaimnieku mērķis ir panākt nozarei labvēlīgāko rezultātu – atcelt marķēto dīzeļdegvielu un saglabāt noteiktās likmes: piena lopkopības saimniecībās 130 litri, graudkopībā – 100 litri un pastāvīgās pļavas ganībām – 60 litri.
Problēmas nozarē saistībā ar jaunās prasības ieviešanu saskata arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
“Jaunās sistēmas ieviešana radīs papildu izmaksas, kuru rezultātā neizbēgami palielināsies šādas marķētās dīzeļdegvielas viena litra cena. Tas būs saistīts ar to, ka akcīzes noliktavās būs nepieciešams izveidot papildus rezervuārus marķēšanas veikšanai, kā arī iegādāties papildus autotransporta vienības, kas pārvadās šo dīzeļdegvielu, jo šī dīzeļdegvielas marķēšana būs gan ar krāsu, gan ar ķīmisku elementu, un tāpēc pēc tās nevarēs uzglabāt un pārvadāt nemarķēto dīzeļdegvielu,” skaidro Stirāns.
Tāpat daļa degvielas tirgotāju, visticamāk, nevarēs uzsākt marķēšanu ar 1.jūliju, jo vēl nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi ar konkrētām marķēšanas prasībām. Vēl, pēc degvielas tirgotāju pārstāvja teiktā, sezonas laikā būs problēmas nodrošināt operatīvu degvielas piegādi saimniecībās, jo paredzamās administratīvās procedūras var pagarināt dīzeļdegvielas piegādi līdz pat nedēļai no pasūtījuma veikšanas brīža.
Pret jauno degvielas marķēšanas prasību ir iestājušās tādas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kā “Zemnieku saeima”, “Lauksaimnieku apvienība”, Gaļas liellopu audzētāju biedrība, Latvijas Aitu audzētāju asociācija, Latvijas Piena ražotāju asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, kā arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība.
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) LA.lv norādīja, ka normu par dīzeļdegvielas krāsošanu atcelt nevarēs, jo tā ieviesta saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu. “Ja atceltu, tad soda naudās nāktos maksāt 30 miljonus eiro ik gadu,” teica Šadurskis, piebilstot, ka prasība par dīzeļdegvielas krāsošanu jau tā ieviesta ar četru gadu kavēšanos.
Pēc politiķa sacītā, ES strikti prasa nodalīt ne akcizēto dīzeļdegvielu no akcizētas. “Un to nevar izdarīt citādāk kā degvielu krāsojot,” teica Šadurskis. Viņš gan norādīja: lai zemniekiem būtu vieglāk ieviest jauno prasību, var domāt par kādiem pārejas periodiem, paaugstinātiem limitiem vai kompensējošiem pasākumiem.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs noteica, ka kaut kādus atvieglojumus zemniekiem varētu ieviest pārejas periodā šogad, un par to, visticamāk, būs sarunas par likumu atbildīgajā parlamenta komisijā.
