Lauks Kandavā, 2018.gada maijā.
Lauks Kandavā, 2018.gada maijā.
Foto: Kaspars Nordens/LETA

Lauksaimnieki pasaka, ko domā par šī gada “neražu” 0

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada “neražu” vērtē Latvijai netipisko sausumu, aģentūrai LETA norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Biedrībā “Zemnieku saeima” norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

“Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,” norādīja padomē.

Savukārt kā gada sērga LOSP ieskatā ir vērtējama straujā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatība Latvijas teritorijā. Aizvien konstatē jaunus saslimšanas gadījumus mežacūkām, kas uzliek papildus spriedzi un slogu cūkaudzētāju saimniecībām.

“Paralēli kā sērga izplatās arī satraukums arī lauku sētās par traktortehnikas zādzībām, kas kļūst aizvien grūtāk izsekojamas un biežākas, jo tehnikas vienības lauku sētās kļūst aizvien dārgākas un zagļiem iekārojamāki objekti,” norāda lauksaimnieku pārstāvji.

Tāpat LOSP atzīst, ka ne tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma ir mēģināt atrast vēlamo attīstības virzienu, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības attīstību, vides saglabāšanu un risinātu lauku novecošanās un mazapdzīvotības problēmas. Tas ir arī nozares Latvijā izaicinājums.

“Jāmeklē un jāstimulē labākie scenāriji, kā attīstīt infrastruktūru, sākot ar ceļiem, kas ir katras valsts ekonomiskā asinsrite, beidzot ar izglītības un veselības sistēmas elastīgumu un pielāgošanu mūsdienu prasībām un attīstībai,” norāda LOSP.

Savukārt kā gada panākums Latvijas lauksaimnieku ieskatā ir kopš šā gada 1.janvāra spēkā stājušies grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas nosaka ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Reklāma
Reklāma

Rezultatīvie rādītāji šogad kopvērtējumā liecina, ka ieviestās izmaiņas ir veicinājušas ēnu ekonomikas samazināšanos, augļu un ogu tirdzniecības legalizāciju.

“Lēmums ietekmē ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku “pelēkā tirgus” un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to atbrīvojas vieta tirgū vietējai produkcijai,” norāda LOSP.

Arī biedrībā “Zemnieku saeima” piekrīt, ka samazinātais PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir ieguvums gan valsts budžetam, gan arī Latvijas iedzīvotājiem.

Kā panākumu Latvijas lauksaimnieku pārstāvji min sasniegto sadarbības jomā šā gada 13.decembrī notikušā Baltijas lauksaimnieku apvienošanās protestā Briselē par taisnīgākiem tiešmaksājumiem.

Tāpat lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji šogad aktīvi piedalījušies arī dažāda mēroga sanāksmēs un konferencēs, Eiropas un Latvijas “kabinetos”, citos protestos Briselē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.