Lielajām graudu kaltēm draud būtisks izmaksu kāpums 0
Pēc elektroenerģijas sadales tarifa izmaiņām pērn 1.augustā daudzi lauksaimnieki pārvērtēja saimniecībai vajadzīgo jaudu un izvēlējās optimālu pieslēguma veidu. Tomēr aizvien lielākā daļa lauku saimniecību pērk elektroenerģiju par fiksētu tarifu, būtiski pārmaksājot un ļaujot pelnīt tirgotājiem. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) patlaban vērtē obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mazināšanas iespējas un norāda uz iespējamu būtisku tarifu sadārdzinājumu graudu kalšu īpašniekam nākamgad.
Lauksaimnieki pieslēguma jaudas samazina
AS Sadales tīkls pārstāvis Imants Krūmiņš šā gada LOSP jūlija sapulcē vērsa uzmanību, ka Latvijā pavisam 42 000 objektu kopējā elektroenerģijas jauda gada laikā samazināta par 8,4%, tostarp ar nulles patēriņu vai pavisam nelielu elektrības patēriņu – 10 000 objektu. Lauksaimnieku aktivitāte elektroenerģijas pieslēguma jaudas mazināšanā bija šāda: jauda par 58 MW pavisam samazināta 849 klientiem 1240 objektos, tostarp 138 objektos saimnieki no elektroenerģijas piegādes atteicās pavisam. Līdz šā gada 1. jūlijam lauksaimnieki elektrības jaudu atjaunoja 40 objektos, jaudas sadalīšana bija notikusi sešos objektos. Krūmiņš precizē – iespējams, aprēķinos nav iekļauti visi lauksaimnieki, Sadales tīkls vadījies pēc tam pieejamās informācijas. Viņš vērš uzmanību, ka elektroenerģijas jaudu izmantošanas efektivitātei būtu jābūt 10–12% lielai, reāli tā šā gada sākumā bija 8,4%.
Kā darboties efektīvāk? “Var atteikties no neizmantotajām jaudām, vērtēt tarifu plānus, tirgotāju piedāvājumus. Latvijā aizvien 7000–8000 klientu izmanto pēdējās garantētās piegādes iespēju,” tā I. Krūmiņš. Viņš arī iesaka, kur iespējams, apvienot mazos jaudas pieslēgumus vienā, sezonas laikā izmantot pagaidu pieslēgumu (tas gan jādara par saimnieka naudu) – līdz 3 mēnešiem. Līdz sešu mēnešu termiņam var no pieslēguma atteikties. Jaudas var arīdzan dalīt. Pēc 31. jūlija šis būs maksas pakalpojums. Jaudas dalīšanas gadījumā divos objektos klients vienu izdalīto pieslēgumu izveido kā pastāvīgu un to efektīvi izmanto. Nesezonas laikā atsakās no pieslēguma otram objektam, bet sezonas laikā to atjauno; ja objekts ir bijis atslēgts uz laiku līdz 6 mēnešiem, klients sedz tikai pieslēguma atjaunošanas faktiskās izmaksas. Ja objekts ir bijis atslēgts ilgāk par 6 mēnešiem – jāmaksā pieslēguma maksa (attiecināmās un faktiskās izmaksas).
Kā LOSP sanāksmē atzina SPRK padomes loceklis Gatis Ābele, no nākamā gada ar Krievijas dabas gāzi barotajām termocentrālēm OIK varētu arī nemaksāt. Lēmums, protams, valdības un Saeimas ziņā. Šādas subsīdijas nociršana teciem nozīmē maksas par elektroenerģiju kritumu par vienu centu katrai kilovatstundai. Kur kompensēt tik lielas summas? Izrādās, Latvenergo aktīvu vērtība ļauj šo maksājumu kompensēt.
Enerģētiķis Jānis Irbe gan atzīst – patlaban šā samezglojuma risināšanā lielākais sprunguļu licējs ir Finanšu ministrija, kas nevajadzīgi iesaista Eiropas Komisiju (EK). Ekonomikas ministrijā aicinot vispirms pašiem lemt un vēlāk informēt EK. G. Ābele uzskata – Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju vada dažādu partiju ministri, viņi, visticamāk, cīnās par to, kam izdosies OIK samazināšanu pierakstīt saviem sasniegumiem un iegūt cilvēku atzinību.
Lielajām graudu kaltēm izmaksas var būtiski augt
Patlaban ir sagatavots jauns sadales tarifu projekts, kur paredzēts fiksētā maksājuma daļas kāpums. Gadījumā, ja to apstiprina šābrīža redakcijā, tad pēc stāšanās spēkā būtiski augs izmaksas lielajām graudu kaltēm. Viņu aizsardzībai būtu vajadzīgas izmaiņas Elektroenerģijas likumā. G. Ābele arī aicina visus elektroenerģijas patērētājus izvēlēties biržas, nevis fiksētos tarifus, kas ļaus būtiski ietaupīt. Fiksētajos tarifos elektrības pārdevējs iekļauj cenas svārstības risku un citas izmaksas, par tām maksā elektrības pircējs.
SPRK arī pieļauj, ka nākotnē par elektroenerģijas sadali varētu maksāt arī elektrības ražotājs. Notiek diskusija, lai mazinātu pārvades un sadales operatoru peļņas normu no 4,3% uz zemāku, un, visbeidzot, arī izmaksas jauna pieslēguma izveidei varētu reģionos atšķirties no tām, kas ir Rīgā, kur elektroenerģijas patēriņš ir visintensīvākais.
Aizvien spēkā ir netaisnīgais nosacījums, ka, par savu naudu uzbūvējot jaunu pieslēgumu, ražotājam pēc tā nodošanas ekspluatācijā uzreiz ir jāmaksā maksa par sadali. Šos jautājumus SPRK vērtēšot nākamo mēnešu laikā.
Latvijā ir visaugstākās elektroenerģijas un sadales izmaksas Baltijas reģionā un vienas no visaugstākajām Eiropas Savienībā, kas komplektā ar mazajiem atbalsta maksājumiem mazina lauku ražotāju konkurētspēju. Šīs problēmas risināšanā aktīvāk būtu jārīkojas arī Zemkopības ministrijai un valdībai.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
