Lauksaimnieki norūpējušies par Bulduru dārzkopības vidusskolas nākotni 3
Ar bažām par Bulduru dārzkopības vidusskolas (BDV) tālāko nākotni pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vērsušās dārzkopības nozares sabiedriskās organizācijas, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece.
Lauksaimniekus satrauc iespējamā skolas nodošana Jūrmalas pašvaldības pārziņā, kas varētu apdraudēt dārzkopja specialitātes apgūšana šajā mācību iestādē. Kā zināms, Jūrmalas dome paudusi vēlmi, lai Izglītības un zinātnes ministrija BDV nodotu šās pašvaldības pārziņā.
“Latvijas dārzkopības uzņēmumi un organizācijas pauž bažas, ka Jūrmalas pašvaldība nebūs ieinteresēta saglabāt lauksaimniecībai būtisko jauno dārzkopju sagatavošanu Bulduru dārzkopības vidusskolā. Mūsu lauksaimnieki jau vairāku gadu garumā ir neapmierināti par līdzšinējo lauksaimniecības speciālistu sagatavošanu Latvijas vidējās speciālajās mācību iestādēs – mums trūkst dažādu lauksaimniecības profesiju speciālistu un diemžēl arī iegūtā kvalifikācija nereti ir nepietiekama. Un nu vēl ir apdraudēta dārzkopju sagatavošana Bulduros,” skaidro zemkopības ministrs.
Lai risinātu lauksaimniecības nozarei svarīgo jautājumu par dārzkopja specialitātes saglabāšanu BDV, zemkopības ministrs pirmdien, 2. jūnijā, uz sarunu aicinājis BDV direktoru Aivaru Griķi, Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS), kā arī dārzkopības nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.
“Kaut arī Bulduru dārzkopības vidusskolā tiek apgūtas arī ar lauksaimniecības nozari saistītas specialitātes, par iespējamām plānotajām pārmaiņām, kas varētu ietekmēt turpmāko dārzkopības nozares attīstību, diemžēl neesmu informēts ne es kā ministrs, ne mani Zemkopības ministrijas kolēģi, tas raisa neizpratni,” atzīst Dūklavs.
ZM atgādina, ka BDV ir mācību iestāde ar senām tradīcijām tieši jauno dārzkopju izglītošanā. Tajā izglītību ieguvuši gan Latvijā pazīstami lauksaimniecības jomu zinātnieki, gan mūsdienās sekmīgi lauksaimnieki.
Par BDV dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1910. gada pavasaris, savukārt 1911. gadā uzcelta pirmā skolas ēka. Zīmīgi, ka skolas ēkas celtniecībai līdzekļus – 20 000 rubļu zeltā – ziedoja Alvīne Šoha ar noteikumu: “skolā jāmāca dārzkopība, jāuzņem latvieši, mācībām jānotiek latviešu valodā”.
