Lauksaimnieki no nākamās valdības sagaida uz ražošanu un uzņēmējdarbības attīstību vērstu politiku 0
Lauksaimnieki no nākamās valdības sagaida uz ražošanu un uzņēmējdarbības attīstību vērstu politiku, sacīja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
“No nākamās valdības sagaidām uz uzņēmējdarbības attīstību un ražošanas vērstu politiku, kas veicina lauku ekonomisko aktivitāti un, protams, mūsu resursu – gan zemes, gan mežu un ūdeņu maksimāli efektīvu izmantošanu. Tāpat sagaidām, lai jaunais zemkopības ministrs spētu stingri aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropā, jo tuvākais pusotrs gads ir ļoti būtisks nākotnes Eiropas lauksaimniecības politikas kontekstā. Mums ir svarīgi, lai zemkopības ministrs būtu gana spēcīgs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā,” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Komentējot vēlēšanu rezultātus, viņa pieļāva, ka būs grūtāk aizstāvēt zemnieku intereses, ņemot vērā, ka koalīcijā būs vairāk partiju. Taču “Zemnieku saeima” bija un ir uz sadarbību vērsta, līdz šim sadarbojusies ar visām Saeimā ievēlētajām partijām. “Arī šoreiz pirms vēlēšanām ar daļu partiju mums ir noslēgti sadarbības memorandi. Ar tiem, ar kuriem tādi nav noslēgti, mēs drīzumā tiksimies un runāsim par lauksaimniecības politiku,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa atteicās prognozēt iespējamās koalīcijas sastāvu, taču norādīja, ka galvenais esot spēcīga komanda. “Zemkopības ministrs viens neko nevar paveikt, ir vajadzīga ļoti spēcīga komanda un laba sadarbība starp premjerministru, finanšu ministru, ārlietu ministru, zemkopības ministru, mazliet piedaloties arī ekonomikas ministram, lai kopumā periodam pēc 2020.gada Latvijai būtu pietiekoši daudz resursu un iespēju attīstīt mūsu ekonomiku un tautsaimniecību,” viņa sacīja.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis teica – būtiski, lai šajā Saeimas sasaukumā attieksme pret laukiem un zemniekiem nemainītos uz slikto pusi un lauksaimniekiem tiek saglabāts līdzšinējais atbalsts. “Mēs vēlētos sagaidīt, ka lauksaimniekiem situācija nodokļu jautājumos un atbalsta jautājumā nemainītos ne par gramu uz slikto pusi,” sacīja Vilnītis.
Komentējot vēlēšanu rezultātus, viņš teica, ka tie LOSP ieskatā nav labākie iespējamie, jo nav zināms, vai Saeimā jaunievēlētie spēki turpinās iepriekšējās valdības iestrādes. Pēc viņa teiktā, iepriekšējā Saeimas sasaukumā tika ielikts pamats, lai valsti sakārtotu, tostarp nodokļu politikas jomā, palielinot neapliekamo minimumu un nolemjot peļņu neaplikt ar uzņēmuma ienākumu nodokli. Taču liela daļa sabiedrības kā darba ņēmēji šīs pārmaiņas neuztvēra kā lielu priekšrocību, sprieda Vilnītis.
LOSP ģenerāldirektors atzina, ka Saeimas vēlēšanās pārsteigums bija partijas “KPV LV” iegūtais lielais sabiedrības atbalsts, lai arī kopumā bija paredzams, ka šī partija iekļūs Saeimā.
Pēc viņa teiktā, koalīcijas sastāvā būtu jābūt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). “Par pārējo [koalīcijas sastāvu] neņemos spriest, jo ļoti būtiski, kādus kandidātus uz nākamo ministru posteņiem virzīs partijas,” viņš sprieda.
Kā ziņots, parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz “Saskaņas” – “KPV LV” un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt “Saskaņu” iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.
Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, “Saskaņa” nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, “KPV LV” un JKP – pa 16, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – pa 13, Zaļo un zemnieku savienība – 11, bet “Jaunā Vienotība” – astoņas deputātu vietas.
Gan “KPV LV”, gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu.
