Lauksaimnieki, mednieki, dzīvnieki – kā visiem sadzīvot? 0
Jau trešo gadu tiek organizēta konference Medības 2019, kuras galvenā tēma šogad bija mežkopju, lauksaimnieku un mednieku sadarbība postījumu novēršanā. Konferenci organizēja zvērinātu advokātu birojs “BDO Law” sadarbībā ar medību nozares organizācijām. Pasākums kļuvis par lielisku veidu, lai ar medībām saistītās aktualitātes pārrunātu visas ieinteresētās puses.
“Konferences mērķis ir vienkopus pulcināt gan medniekus, gan lauksaimniekus, gan valsts institūcijas un citas ar medību saimniecību saistītās organizācijas, lai identificētu nozarē esošās problēmas, rosinātu diskusiju un rastu potenciālos problēmu risinājumus, kā arī veicinātu sabiedrības izpratni par medību patieso nozīmi tautsaimniecībā un dabas aizsardzībā,” atklājot pasākumu, uzrunā teica Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Arvīds Ozols.
Medījamo dzīvnieku limitus nosaka VMD
Pirmais prezentētājs bija Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, kurš klātesošajiem skaidroja limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas nianses, par ko pasākuma laikā tika vairākkārt diskutēts, jo VMD ir iestāde, kas nosaka medījamo dzīvnieku limitus pēc to dzīvnieku populācijas stāvokļa vērtējuma.
Viņš uzsvēra, ka mežs nav tikai koki, tā ir dzīvotne, kur dzīvo medījamie dzīvnieki un mēdz uzturēties arī cilvēki. Savukārt medību saimniecība nav tikai medību resursu izmantošana, bet arī vides apsaimniekošana un aizsardzība, dzīvnieku populācijas un tās genofonda uzturēšana.
VMD pārstāvis aicināja medniekus iesniegt informāciju par postījumiem vai preventīvajiem mežsaimnieciskajiem pasākumiem, novērotiem dzīvniekiem, kas palīdz novērtēt dzīvnieku populācijas stāvokli, kā to dara lielākais meža apsaimniekotājs AS Latvijas valsts meži (LVM).
Populācijas stāvokļa vērtējumā iekļauj sugas izplatību, dzīvnieku skaitu, populācijas pārmaiņu tendences, demogrāfiskā stāvokļa vērtējumu, kas ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, datus par postījumiem un citu informāciju.
Vērtējumam jābūt objektīvām, jo pēc tā VMD ir jāpieņem lēmums, ko darīt ar populāciju katrā no 449 uzskaites vienībām jeb medību iecirkņiem – uzlabot, saglabāt vai ierobežot. Pēdējos gados visbiežāk šie lēmumi par aļņiem, staltbriežiem un stirnām saistīti ar skaita ierobežošanu, jo to populācijas ir augošas. Arī mežacūkām medību limiti nesamazinās, lai arī to skaits saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) ir ievērojami sarucis.
Ne vienmēr, nosakot limitus, var paredzēt visas iespējas, jo vide ir strauji mainīga, tāpēc medniekiem jāuzlabo šo darbu kvalitāte. “Medniekiem ir atbildīgāk jāiesaistās medījamo dzīvnieku populācijas novērtēšanā, kas arī sabiedrībā nostiprinātu pārliecību, ka viņi ar savu iesaisti nodrošina medību saimniecības un tās resursu ilgtspējību,” prezentācijas noslēgumā teica Valters Lūsis.
Pārdomāta meža apsaimniekošana
No mežsaimnieku viedokļa dzīvnieku izraisīto postījumu pieauguma cēloņus un to novēršanas iespējas skaidroja uzņēmuma LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks.
“Kas ir līdzsvars starp mežsaimniecību un medību saimniecību? Atbilde ir – iespēja izaudzēt ražīgu un veselīgu mežu, nodrošinot medību pieejamību un medību resursu ilgtspējību. Vai pašreiz ir līdzsvars? Vēl nav, jo svara kausi ir par labu medniecībai. Šādu jautājumu jau uzdevu pērn konferencē, gads ir pagājis, un nekas nav mainījies. Situācija ir tikai pasliktinājusies, jo jaunaudžu postījumu apjoms mežos pieaug, lai gan veikta arī virkne prevencijas pasākumu un nomedīto dzīvnieku apjoms pieaug,” situāciju skaidro LVM pārstāvis.
LVM apsaimniekotos mežos pērn 2260 ha jaunaudžu novēroti bojājumi ar intensitāti virs 40%, kur mērķa sugas izdzīvošana ir apdraudēta, savukārt vairāk nekā 500 ha postījumu ir 80–100%. Šajā gadījumā ir jādomā par tālāko rīcību – stādīt priežu jaunaudzi no jauna vai saimniekot ar sugu, kas izdzīvojusi šajās platībās. Kopumā valsts mežos postījumu apmērs salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis par 0,2%. Kurzemē un Zemgalē lielākais kaitnieks ir staltbriedis, savukārt Austrumvidzemē un Ziemeļlatgalē – alnis.
LVM pārstāvis uzskatāmi demonstrēja, kas ar dzīvnieku apkostajiem un bojātajiem kokiem notiks nākotnē: “Visvairāk dzīvnieku postījumu riskam pakļautas priežu un apšu jaunaudzes. Sānu dzinumu bojājumi nerada risku izaudzēt kvalitatīvu mežu, tie tikai kavē pieaugumu. Savukārt no galotnes dzinumu bojājumiem koks var aiziet bojā vai nereti tam attīstās vairākas galotnes, vai veidojas stumbra līkumainība, un no šāda koka nevar iegūt kvalitatīvu koksni. Egļu jaunaudzes ap 20–30 gadu vecumu kļūst interesantas briežu dzimtas dzīvniekiem, kuru radītajās bojājumu vietās koks ar laiku sarētojas, tomēr trupes sporas ir paspējušas to inficēt un zāģbaļķis no šīs egles jau vairs netiks iegūts.”
Kā postījumu pieauguma cēloņus Guntis Ščepaniks min medīšanas praksi, dzīvnieku skaita pieaugumu, lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža apsaimniekošanas praksi. Ir korelācija starp atjaunoto platību, dzīvnieku skaita un postījumu pieaugumu. Postījumu mazināšanai mežsaimnieks iesaka, veicot meža apsaimniekošanas darbus, veidot papildu barības bāzi dzīvniekiem. “Piemēram, pēc galvenās cirtes ziemā atstāt zaru čupas, virspusē noliekot apses vai priedes zarus, kas vislabāk garšo pārnadžiem. Veicot jaunaudžu kopšanu, atstāt bojātas priedes, kas nav mērķa koki, krūmus un puskrūmus. Agrotehniskas kopšanas laikā starp kociņu rindām atstāt aizzēlumu, kas kalpo kā papildu barība. Esam sākuši eksperimentu, dažās cirsmās atstājot metru augstus bērza celmus, kas vasarā sacero un ziemā ir barība dzīvniekiem. Pirmie novērojumi – alnim garšo, staltbriedis vēl jāvēro. Krājas kopšanas cirtēs atstājam koka pudurus, lai dzīvniekiem būtu patvērumus un viņiem nebūtu jādodas uz jaunaudzi.”
Vietās, kur ir vislielākie dzīvnieku postījumi, LVM veic aktīvākus preventīvos pasākumus, izmantojot repelentus, spirāles u. c., šogad uzņēmuma budžetā šiem pasākumiem ir ieplānoti 2,2 miljoni eiro. Savukārt medību prakses uzlabošanai LVM organizē sanāksmes un individuālas tikšanās ar mednieku formējumiem. LVM ir 922 medību tiesību nomas līgumi.
Lai šīs problēmas risinātu kompleksi un izstrādātu visiem pieņemamu modeli, ir izveidota darba grupa, kurā darbojas visas medību saimniecības ieinteresētās puses un kas izstrādās vadlīnijas un nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos briežu dzimtas dzīvnieku populācijas apsaimniekošanai.
Postījumi lauksaimniecībā – problēmas un sadarbības iespējas
Par lauksaimniecības kultūrām nodarītajiem postījumiem un to apmēru stāstīja biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Mežsaimniekiem un lauksaimniekiem problēmas ir līdzīgas, jo, apsaimniekojot zemi, tiek radīta papildu barības bāze meža dzīvniekiem, veicinot to skaitlisko pieaugumu. Mežacūku, kas ir vienas no lielākajām posta darbu veicējām lauksaimniecībā, populācijas samazināšanos ĀCM ietekmē zemnieki uztver pozitīvi, jo nez kā būtu tikuši galā, ja nebūtu bijis šīs sērgas.
Kā galvenās problēmas, kas veicina postījumu pieaugumu lauksaimniecībā, zemnieku pārstāvis minēja dzīvnieku skaita pieaugumu, medību limitu noteikšanu un izmantošanu, medību koordinācijas komisijas pasivitāti, kā arī mednieku ētiku un morāli.
Zemnieku pārstāvis runāja ne tikai par dzīvnieku, bet arī mednieku radītajiem postījumiem lauksaimniekiem, izbraukājot to laukus un veidojot rises. Kā risinājumu šai problēmai viņš piedāvāja saziņā un sadarbībā ar platību īpašniekiem veidot transportēšanas joslas gar lauka malām, kuras var integrēt zaļināšanas nosacījumos, kā arī tehnoloģisko sliežu jeb koridoru izmantošanu.
Lauksaimnieki savus laukus no dzīvniekiem aizsargā gan ar skaņas lielgabaliem, gan repelentiem, kuru efekts tomēr ir īslaicīgs. Labāki risinājumi ir elektriskie gani un žogi, bet tās ir ievērojamas izmaksas. Izskanēja arī priekšlikums, ka VMD varētu konsultēt un piedāvāt risinājumus lauksaimniekiem, kuriem nav izpratnes par medību saimniecību.
“Vāciski runājošās valstīs mednieku organizācijas zemniekiem maksā kompensācijas, jo Rietumeiropā valsts institūcijas šādos kompensācijas mehānismos neiesaistās. Domāju, arī Latvijā tuvākā vai tālākā nākotnē nonāksim pie līdzīgas sistēmas,” noslēgumā teic Juris Lazdiņš.
Informācijas apmaiņas lietderība
Ar savā ziņā retorisku jautājumu – kas ir medības? – savu prezentāciju par medību un postījumu novēršanu traucējošajiem faktoriem sāka Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
Viņš uzsvēra, ka arī mednieku acociāciju uztrauc kvalitatīvs sugas stāvokļa novērtējums, par ko uzteica VMD. “Novērtējumam varētu palīdzēt informācijas apmaiņa starp VMD, zemes īpašnieku un mednieku. Tai jābūt savlaicīgai, nevis tad, kad lauks ir noēsts,” uzsver mednieku pārstāvis.
Kā vienu no aktuālākajām problēmām pašreizējā situācijā runātājs minēja medību iecirkņu robežas un baltos laukumus, kur nenotiek medības un kuru dēļ grūti samazināt postījumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Baltie laukumi ir 25% no visas mežainās platības. Vēl pie problēmām mednieku pārstāvis minēja ievērojamo administratīvo slogu medību tiesību lietotājam, kā arī uzsvēra, ka minimālo medību iecirkņu platību vajadzētu palielināt līdz 1000 ha.
Medniekiem jākļūst aktīvākiem
Par mednieku iesaisti medījamo dzīvnieku populācijas stāvokļa novērtēšanā savā prezentācijā stāstīja arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis: “Medījamo dzīvnieku stāvokli novērtē VMD, kur iesaistīti 350 darbinieki, savukārt aktīvo mednieku Latvijā ir 22 000. Viņiem ir daudz informācijas, kuru apkopojot un analizējot varētu labāk spriest par populācijas stāvokli.”
Viņš aicināja medniekus aktīvāk iesaistīties dzīvnieku uzskaitīšanā, ja ir jāpārliecina, ka dzīvnieku skaits platībā ir citāds, nekā VMD novērtējumā minēts. “Viena no piemērotākajām dzīvnieku uzskaites metodēm ir ekskrementu metode. Īpaši svarīgi to būtu veikt tieši pavasarī pēc medību sezonas, lai redzētu, cik daudz dzīvnieku izturējuši ziemu, un apliecinātu, ka visi nav izšauti. Vienā dienā vidēji var apsekot 500 ha, bet vidējo medību platību, kas ir 2000 ha, var izstaigāt apmēram četrās dienās. Redzētais un piefiksētais būtu vērtīgi dati un argumenti VMD, lemjot par medījamo dzīvnieku limitu,” pārliecināts Jānis Baumanis.
Kā otru reālāko dzīvnieku uzskaites metodi prezentētājs minēja dzīvnieku fiksēšanu piebarošanas vietās – vizuāli, ar foto vai video kameru. Plānojot jauno tehnoloģiju – meža foto kameru, dronu – izmantošanu dzīvnieku uzskaitei, jāatceras, ka tām jābūt piesaistītām laikam un vietai, jo tad tas ir materiāls, ko var izmantot un analizēt. Tas pats attiecas uz pēdu vai citu dzīvnieku klātbūtnes neapšaubāmu pierādījumu fiksāciju. “VMD jau otro gadu aicina medniekus iesūtīt vilku un lūšu pēdu nospiedumu fiksācijas. Citādi pamatot šo plēsēju medību limitus ar katru gadu būs grūtāk. Ja vilku limits tiks dalīts pa reģioniem, tad tiem, kuri bildes neiesūtīja, iespējams, medību limitu nebūs,” Jānis Baumanis aicināja medniekus sarosīties.
Mednieku pārstāvis iepazīstināja arī ar citu valstu pieredzi medījamo dzīvnieku populācijas novērtēšanā, uzsverot, ka nekur Eiropā totāla dzīvnieku uzskaite nenotiek, jo tās ir izmaksas, kas nav adekvātas iegūtajam rezultātam. Lai pieņemtu lēmumu, nav jāzina precīzs skaits, bet tendences – vai to kļūst vairāk vai mazāk, vai postījumi pieaug. “Zviedrijā medību limitus nosaka ekspertu grupa, ko veido mednieki un zemes īpašnieki, Igaunijā iepriekš minētajai kompānijai pievienojas vēl valsts institūcijas. Savukārt Latvijā teritoriju apsaimnieko viens, medī cits un lēmumus pieņem vēl trešais. Domāju, šī situācija jāmaina un lēmumu pieņēmēju loks jāpaplašina,” pārliecināts mednieku pārstāvis.
Turpinot analizēt ārvalstu pieredzi, kā labu piemēru modernu sistēmu ieviešanai dzīvnieku uzskaites monitoringam Jānis Baumanis minēja Somijas mednieku lietoto mobilo aplikāciju, kurā viegli apkopot un analizēt datus par nomedītajiem un fiksētajiem dzīvniekiem. “Nav vēlreiz jāizgudro ritenis, pasaulē ir daudz labu piemēru. Aicinu atbildīgās institūcijas, domājot par tehnisku risinājumu izveidi populācijas stāvokļa novērtēšanai, sadarboties ar medniekiem un pārējiem sadarbības partneriem, jo mednieki būs tie, kuri piesaistīs visvairāk datu,” noslēgumā aicināja J. Baumanis.
