Lauksaimnieki: Imigrācijas likuma grozījumi beidzot ierobežos zemes iztirgošanu ārzemniekiem 0
Saeimas šodien pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kuros iekļauti nosacījumi, ka par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes iegādi uzturēšanās atļaujas netiek izsniegtas, vērtējams kā valstiski nozīmīgs lēmums, kas beidzot ierobežos zemes iztirgošanu ārzemniekiem un paaugstinās vietējo zemnieku konkurētspēju, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
“Jautājums ir pietiekami svarīgs, jo pēdējā laikā zemes iztirgošana ārzemniekiem notiek ļoti intensīvi, tādēļ jāmeklē instrumenti, kas ierobežotu šo procesu. Latvija nav bezizmēra valsts, un katrs ārzemniekiem pārdotais hektārs samazina iespēju, ka arī pēc gadiem ar lauksaimniecisko ražošanu nodarbosies mūsu bērni un mazbērni. Neesam vienas dienas saimnieki, par to ir jādomā un attiecīgi jārīkojas,” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs akcentēja, ka zemes tirdzniecības ierobežojumi paaugstinās vietējo lauksaimnieku konkurētspēju.
“Šis ir valstiski nozīmīgs un pareizs lēmums. Ņemot vērā, ka 2014.gada 1.maijā vairs nebūs spēkā ierobežojumi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem kā privātpersonām iegādāties lauksaimniecības zemi, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, lai maksimāli nodrošinātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Kā viens no svarīgākajiem soļiem ir arī lēmumi, kas saistīti ar grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri paredz, ka lauksaimniecības zemi turpmāk varēs iegādāties tikai ražojošie lauksaimnieki,” sacīja Krievārs.
Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze atzina, ka Saeimas šodienas lēmums ir pozitīvs solis, tomēr jautājums “jāsakārto detalizētāk līdz galam”.
“Ar šo soli vien būs par maz, jo principā zemes pārdošana ārzemniekiem ir jāierobežo pēc būtības. Līdzšinējie aizliegumi nav bijuši efektīvi, un Zemkopības ministrija pēdējos divus gadus neko būtisku šajā jautājumā nav izdarījusi. Runa ir par dāņiem, vāciešiem un arī citu dalībvalstu lauksaimniekiem, kuriem ir vieglāk pieejami kredītresursi, un līdz ar to viņi masveidā izpērk Latvijas zemi,” sacīja Krauze.
Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati).
Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.
