Lauksaimnieki iebilst pret EK plāniem ļaut audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu 0
Latvijas lauksaimnieki iebilst pret Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) informācija.
Reaģējot uz EK plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, LLKA valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās.
LLKA valdes loceklis un LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča norāda, ka ģenētiski modificētu augu audzēšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.
“Pirmkārt, mani un arī citus lauksaimniekus satrauc tas, ka ĢMO nav līdz galam izpētīti, un arī esošie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi. Otrkārt, būsim godīgi, ĢMO atļaušana tos, kuri audzēs drošus un ar ĢMO nepiesārņotus augus, nostādīs nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Iznāk, ka mēs ēdīsim no Eiropas nākušu, ar ĢMO piesārņotu pārtiku, kamēr paši audzēsim drošu. Vienīgais pozitīvais aspekts, kuru saredzu šai ziņai par Eiropas plāniem atļaut ĢMO – patērētājs varbūt beidzot sāks daudz vairāk dot priekšroku vietējām, ar ĢMO nepiesārņotām pārtikas precēm,” klāsta Bēča.
Arī LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece pauž satraukumu par plāniem atļaut ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes ražošanu.
“Latvijā kukurūza kā lopu pamatbarība ir ļoti izplatīta, un tās audzēšana uz vietas notiek vien eksperimentālā kārtā, līdz ar to lielais vairums šīs izejvielas tiek importēts. ĢMO caur kukurūzu nonāk govs pienā un gaļā, un mums absolūti šobrīd nav skaidrs, kādu ietekmi tas var atstāt uz mums un mūsu bērniem, un es nevēlos pakļaut tos šādiem eksperimentiem. Lai radītu alternatīvu, mēs aicinām Zemkopības ministriju sniegt lielāku atbalstu lopbarības augu audzēšanai Latvijā, jo īpaši lopbarības pupām,” klāsta Aizsilniece.
Jau tuvākajā laikā LLKA vadība plāno tikties ar Zemkopības ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonām, lai pārrunātu, kādi būs Latvijas mehānismi, lai pasargātu mūsu valsti no pieaugošās ĢMO ietekmes uz kultūraugiem un ģenētiski modificētas pārtikas nonākšanas tirgū.
LLKA dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām.
Kā ziņots, neraugoties uz 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu paustajiem iebildumiem, EK tomēr, visticamāk, dos atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas “Pioneer 1507” audzēšanai. Latvija bija to valstu vidū, kas ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē stingri iestājās pret ģenētiski modificētas kukurūzas sēklu ielaišanu ES tirgū.
