Lauksaimnieki ceļ trauksmi – karš pārgriež minerālmēslu piegādes ķēdes 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Situācija ar minerālmēsliem ir ļoti slikta. Pirms gada slāpekļa mēslojumu varēja nopirkt par 200 eiro tonnā, šobrīd cena ap 1000 eiro. Un pat tad nav garantijas, ka pie mēslojuma tiešām tiksim,” tā “Latvijas Avīzei” nosaka Kalētu pagasta saimniecības “Albrekši” jaunais saimnieks Ivars Šekavs. Viņš atzīst, ka ir viens no tiem veiksminiekiem, kuri mēslojumu nopirka pērn, tāpēc tagad, uz sējas laiku, ir ap 80% no vajadzīgā, kaut kā iztikšot. Bet pēc trim mēnešiem noliktavās jāsāk ievest fosforu un kāliju rudens sējai. Te situācija pavisam bēdīga – vajag ļoti drīz, bet praktiski nekur tie nav pieejami.
Par to, ka briest nepatikšanas, šonedēļ trauksmes zvanus sāka zvanīt “Zemnieku saeima”, kuras biedrs ir arī Ivars. Lauksaimniekiem dusmas aizdeva nozares ministra Kaspara Gerharda televīzijā teiktais, ka ar minerālmēsliem viss kārtībā, bet, ja arī ir kāda problēma, tā tiek risināta. Uz to zemnieki norādīja, ka problēma veļas kā sniega bumba – tā kā lielākā daļa minerālmēslu nāca no Krievijas un Baltkrievijas, ar steigu jāmeklē citi piegādātāji, citādi gaidāmas lielas ziepes.
“Ministrijai jāsāk beidzot kaut ko darīt, kopā ar lauksaimniekiem un uzņēmumiem jārisina problēma ar jauniem piegādātājiem. Tādi ir Polijā, Lietuvā un citur. Vēl ļoti svarīgi strādāt pie tā, lai maksimāli ātri visi, kuri grib, savās saimniecībās ar Eiropas atbalstu varētu iegādāties precīzās mēslošanas iekārtas.
Tās ļauj daudz efektīvāk izmantot nopirkto mēslojumu. Sanāk ironiska situācija – ministrija šobrīd nepalīdz sagādāt minerālmēslus no citiem ražotājiem, sakot, ka nozarē viss labi, un, no otras puses, arī nepalīdz to efektīvāk izmantot,” norāda “Albrekšu” saimnieks.
Eiropa meklē jaunus piegādes ceļus
Uz “Latvijas Avīzes” jautājumu par lietu virzību K. Gerhards norāda, ka jautājums skatīts pirmdien notikušajā ES lauksaimniecības ministru padomē Briselē. Turklāt ministrija uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināja situāciju saistībā ar minerālmēslu nodrošinājumu. “Nozares sniegtā informācija liecina, ka lielākā daļa saimniecību savlaicīgi sagatavojās pavasara sējas darbiem un atbildīgi iepirka minerālmēslus.
Tomēr atsevišķas saimniecības minerālmēslu iegādi bija atlikušas, meklējot izdevīgākos to piegādes piedāvājumus tirgū. Tuvākajā laikā ir jārod risinājums ar minerālmēslu nodrošinājumu, lai lauksaimnieki savlaicīgi varētu sagatavoties rudens sējas darbiem. Tāpēc šobrīd notiek aktīvas diskusijas un darbs pie iespējamiem vienotiem risinājumiem visā Eiropas Savienībā, tostarp proaktīvi apzinot jaunus piegādātājus no trešajām pasaules valstīm,” tā ministrs.
“Papildus gribu uzsvērt, ka Eiropas Savienība ir vienota savā izpratnē par Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi – apgādāt mūsu iedzīvotājus ar pārtiku nepieciešamajā apjomā. Tāpēc šobrīd Eiropas Savienības līmenī jau ir identificēti vairāki iespējamie risinājumi un atbalsta instrumenti mūsu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu mūsu iedzīvotājiem.
Par tiem jau notikušas diskusijas pirmdienas ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kur dalībvalstis un Eiropas Komisija apsprieda saspringto situāciju lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā, teic ministrs.
Mēslo ar mēru
Latvijā augus nepārmēslo, uzsver kooperatīva “Latraps” Lauksaimniecības daļas vadītāja agronome Līga Ruža. Viņa skaidro, ka mēslošanas līdzekļu lietošanai ir divi galvenie uzdevumi. Pirmais ir pabarot augu – tāpat kā cilvēkiem vajag ēst, tāpat arī kultūraugiem nepieciešama pārtika, lai vispār kaut kas izaugtu, un minerālmēsli ir augu barība. Jo tā būs sabalansētāka, jo augs apmierinātāks un dos kvalitatīvu ražu. Otrs uzdevums ir saglabāt galveno ražošanas resursu – augsni. Ar mēslojumu augsni ielabo un uztur tās auglību.
Kas attiecas uz izveidojušos minerālmēslu deficītu, “Latraps” paspējis izveidot nelielu uzkrājumu. “Esam paspējuši nopirkt vairāk nekā 80% no kopējā mūsu saimniekiem nepieciešamā apjoma, šobrīd ir nelieli krājumi. Jau daudzus gadus dalām riskus un veidojam sadarbību ar ražotājiem Eiropā.
Vēsturiski šiem partneriem vienmēr bija augstāka cena, salīdzinot ar Krieviju, tādēļ lielākā daļa no minerālmēslu vajadzības tika nodrošināta tur, taču kontakti mums ir un meklējam arī jaunus ražotājus Eiropā. Lielākais izaicinājums, vai spēsim nodrošināt visu nepieciešamo apjomu. Pieļauju, ka būs iztrūkums, aktuāla arī cena. Visticamāk, saimniekiem būs jāsadzīvo ar minerālmēslu trūkumu,” prognozē kooperatīva pārstāve.
Kūtsmēsli neglābs
Jau dzirdēti spriedumi, sak, “nu ja nav to minerālmēslu, ļoti labi – būs tīrāks produkts, turklāt vai tad kūtsmēslu trūkst”. Trūkst gan. Zemnieki labprāt lietotu organisko mēslojumu, taču Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas to nopirkt. Ja saimniecībā nav attīstīta lopkopības nozare, nav arī pieejams organiskais mēslojums.
“Tie, kas neizprot agronomiju, saka, ka nav jau problēmu – vairāk jāizmanto kūtsmēsli. Arī man ir daudznozaru saimniecība – augkopība, piena lopkopība, gaļas lopi. Bet problēma tā, ka gan manā saimniecībā, gan Latvijā kopumā kūtsmēslu ir daudz par maz, ar tiem varu nodrošināt tikai aptuveni 20% no nepieciešamā mēslojuma, pārējās platībās jādarbojas ar minerālmēsliem. Kūtsmēsli arī nav tik universāli – var likt rudenī pirms sējas, bet pavasarī augiem pa virsu izkliedēt tos nevar,” skaidro “Albrekšu” saimnieks.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis mums apliecina, ka kūtsmēslu Latvijā ir krietni par maz, lai pietiktu augkopībai, turklāt kūtsmēsli pārsvarā tiek lietoti pamatmēslojumā, mazāk virsmēslojumā. Tātad bez saprātīgas ķīmisko vielu lietošanas neiztikt.
“Lauksaimnieki laukaugus mēslo, veicot plānošanu (ņem vērā augsnes īpašības, plānoto ražu, augu maiņu u.c. rādītājus). Lai nezaudētu plānoto ražu apjomu, mēslojumu šogad var samazināt ne vairāk kā par 15–20%, taču tas nozīmē, ka, ļoti iespējams, rudenī vāksim zemākas kvalitātes graudus. Uzskats, ka samazināt mēslojumu nozīmē jau strādāt ekoloģiskāk vai pat bioloģiskāk, ir aplama izpratne par augkopību un vēl jo aplamāka izpratne par bioloģisko saimniekošanu.
Diemžēl ir vairākas saimniecības, kas nesagādātā mēslojuma dēļ (nenopirka vai vairs nevar atļauties) samazinās vai pat nelietos mēslojumu. Sekas būs bēdīgas – ekonomiski neatmaksājas vairs audzēt, ja nemēslo. Pāreja uz citu saimniekošanas sistēmu prasa trīs līdz piecus gadus un ar daudz lielākiem izaicinājumiem nekā pašreizējiem – mēslojuma trūkumu. Tādēļ saimniekiem iesaku nepieņemt sasteigtus lēmumus,” tā agronoms.
Ne tikai zemnieku problēma
Bet ko darīt mazdārziņu īpašniekiem, kuriem nav izredžu minerālmēslus iegādāties, piemēram, kooperatīvos, kā to var darīt zemnieki?
Kā “Latvijas Avīzei” atzīst LLKC Vides nodaļas dārzkopības eksperts Māris Narvils, minerālmēslu iegāde šogad tiešām sagādās pārsteigumus. Ņemot vērā, ka arvien vairāk cilvēkiem ir vēlme sevi nodrošināt ar pašaudzētu produkciju, pieprasījums pēc minerālā mēslojuma pieaug. Samazinoties piedāvājumam un palielinoties pieprasījumam, loģiski, pieaugs cenas.
Apzinoties, kur tiek ražota lielākā daļa mēslojuma izejvielu, nav pamata cerēt uz situācijas uzlabošanos. Tādēļ agronoms iesaka izvērtēt, vai mēslot ar minerālmēsliem vai pārslēgties uz alternatīvajām iespējām, jo organisko mēslojumu ražošana ir attīstījusies.
“Patlaban pieejami granulētie vistu mēslu mēslojumi, kas dod labus rezultātus, ir arī dažādi vermikomposti. Neaizmirsīsim, ka katrs pats savā dārzā var atrast mēslojumu, veidojot kompostu. Tam der koku un krūmu lapas, siens, zaļā zāle, šķelda, skaidas, nātru, nezāļu, tauksaknes vircas. Ja pieejami, arī koksnes pelni.
Piestrādājot lietojamu kompostu vasarā var iegūt pat mēneša laikā. Atkarībā no attieksmes, zināšanām un gribas darboties mēslojuma izvēles maiņa vieniem būs sāpīgāks process, bet citiem – tikai loģisks solis. Situācija nav vienkārša, bet tajā pašā laikā risināma. Iemācoties izmantot dabas piedāvātās iespējas, vērojot un mācoties no tās, mēs mazāk sāpīgi pārdzīvosim šo periodu,” rezumē M. Narvils.
