Lauksaimnieki bažījas par ziemāju izsalšanu; pieļauj pat 100% postījumus 0
Latvijas lauksaimnieki bažījas par pēdējā laika kailsala ietekmi uz sējumiem, un tiek pieļauts, ka bojā gājuši pat 100% sējumu.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Artūrs Akmens teica, ka pastāv bažas par sējumu izsalšanu, bet par precīziem sala postījumu apmēriem pagaidām ir pāragri prognozēt. “Noteikti būs nepatikšanas [sējumi izsals]. (…) Pēc loģikas spriežot, daļa sējumu ir pagalam,” sacīja Akmens, piebilstot, ka pagaidām sējumus nav iespējams apsekot, jo zeme ir sasalusi. Sējumu stāvokli būs iespējams apzināt pavasarī.
Viņš teica, ka patlaban visvairāk ir apdraudēts rapsis – jau ilgstoši pieturas sals, taču zemi no aukstuma nepasargā sniega kārta. Pēc viņa teiktā, mazāks kaitējums var tikt nodarīts kviešiem, kas ir izturīgāki pret svārstīgiem laika apstākļiem.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons sacīja, ka patlaban kailsala dēļ pastāv liela sējumu izsalšanas iespējamība. “Diezgan reāla iespēja, kā sējumi [salā] ir cietuši, iespējams, pat 100% apmērā,” sacīja Janosons, piebilstot, ka precīzus postījumu apmērus pagaidām nav iespējams noteikt, jo zeme vēl aizvien ir sasalusi.
Viņš teica, ka ilgstoši – jau vairākas nedēļas – pieturas sals un arī vējš ir pieņemies spēkā, kas nenāk par labu sējumiem.
Pēc Jansona teiktā, vairāk sniega patlaban ir Kurzemē, kur arī pastāv mazāks izsalšanas risks, savukārt Austrumlatvijā varētu būt nodarīts lielāks kaitējumu apmērs. Mazāk ziemcietīgās šķirnes tradicionāli ir rapši, kvieši un tritikāle, bet izturīgākas – rudzi. Tomēr arī labāka ziemcietība nesniedz garantiju, ka sējumi neizsals, jo, piemēram, pērn Latvijā ziemā daļa rudzu laika apstākļu dēļ gāja bojā, norādīja Jansons.
Viņš sacīja, ka sējumiem labvēlīgākajā situācijā, nepieciešams, lai uznāk sniegs un iestājas īsta, stabila ziema.
Risku apdrošināšanas kompānija “BTA Insurance Company” (BTA) pavēstīja, ka paaugstināts izsalšanas risks kailsala dēļ pastāv 80% no apdrošinātām ziemāju sējumu platībām. Ņemot vērā līdzšinējos laikapstākļus, vislielākais izsalšanas risks pastāv ziemāju sējumiem Latvijas centrālajā daļā.
Vislielākās ziemāju sējumu platības no BTA apdrošinātiem sējumiem, kas varētu izsalt, ir ziemas kvieši – aptuveni tūkstotis hektāru, ziemas rapsis – aptuveni 500 hektāru, kā arī hibrīdie rudzi, taču precīzu informāciju, kā ziemāji būs pārcietuši kailsalu, varēs uzzināt pavasarī, atsākoties augu veģetācijai, norādīja kompānijā.
Pēc BTA rīcībā esošās informācijas, visnelabvēlīgākie laikapstākļi ziemāju sējumiem šobrīd novērojami Latvijas centrālajā daļā, sākot no Saldus līdz Jēkabpilij. Zemā gaisa temperatūra un sniega segas neesamība rada augstu risku, ka šie sējumi var arī nepārziemot, kam īpaši ir pakļauti ziemas rapša sējumi. Ja sals pieņemsies spēkā un sniega segas biezums nepalielināsies, tad sējumiem tiks nodarīti neatgriezeniski zaudējumi un pavasarī varētu nākties sējumus pārsēt. Kopējais zaudējumu apmērs sliktākā scenārija rezultātā varētu pat pārsniegt 200 tūkstošus eiro, lēsa BTA.
Jau ziņots, ka Latvijā pēdējā laikā pieturas stiprs sals, turklāt sniega sega lielākajā daļā valsts teritorijas ir ļoti niecīga.
