Lauksaimnieki bažīgi par applūdušajām ziemāju sējumu platībām Kurzemē 0
Straujā atkušņa dēļ applūdušās sējumu platības Kurzemē lauksaimniekiem vieš bažas par ziemāju pārziemošanu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS atzina, ka atkusnis arī šogad iestājies nelaikā.
“Drīzāk varētu teikt, ka tas ir ļoti slikti, ka atkal jau otro gadu pēc kārtas īsti nelaikā iestājas atkusnis. Ja atkusnis vēl turpinātos un vairs nebūtu gaidāmi lieli sali vai sniegs, tad nebūtu nekas slikts, bet tajā pašā laikā redzam, ka temperatūras naktīs atkal pazemināsies, līdz ar to varētu būt, ka atkal būs ziemāju bojājumi,” sacīja Lazdiņš.
Pēc viņa teiktā, ūdens daudzums Kurzemes laukos noteikti atstās ietekmi uz ziemāju sējumiem. “Tas ūdens daudzums, kas ir Kurzemē, nenoliedzami kādu ietekmi atstās uz ziemāju pārziemošanu, taču to, cik lielā mērā tas ietekmēs, mēs redzēsim tad, kad atsāksies veģetācija,” norādīja “Zemnieku saeimas” vadītājs.
Vienlaikus Lazdiņš uzsvēra, ka satraukumu rada tikai situācija Kurzemē, jo pārējos Latvijas reģionos atkusnis nav tik straujš. “Pašlaik sliktāka situācija ir tikai Kurzemē, bet jāskatās, cik strauji sniegs kusīs tuvākajās dienās, jo patlaban jau var novērot, ka ūdens līmenis upēs un grāvjos paaugstinās,” klāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs.
Tāpat Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKA) Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa aģentūrai BNS apliecināja, ka sējumu atrašanās zem ūdens var negatīvi ietekmēt pārziemošanu. “Kurzemē viss pludo – zeme ir sasalusi, bet sniegs ir nokusis un visi lauki ir slapji, tā kā ziemāji atrodas zem ūdens. Ietekme atkarīga no tā, cik ilgi turēsies tas ūdens uz laukiem, bet protams, ka tas nav labi,” pastāstīja Grantiņa.
Ziemas rapša sējumi zem ūdens varētu izturēt nedēļu, bet graudaugu – divas. “Pēc pieredzes ir tā, ka rapsis zem ūdens aptuveni nedēļu var izturēt, tāpēc vajadzētu no tiem laukiem nedēļas laikā ūdeni novadīt. Savukārt graudaugi ir izturīgāki – divas nedēļas varētu zem ūdens atrasties. Protams, tas nav labi, tāpēc to ūdeni vajadzētu mēģināt maksimāli dabūt nost no laukiem, jo, ja iestājas tomēr sals un tad veidojas ledus kārta, tas ir vēl mazāk labvēlīgi ziemājiem, lai pārziemotu,” paskaidroja LLKC pārstāve.
Pēc viņas teiktā, ziemāju sējumi applūduši visā Kurzemē. “No Ventspils līdz pašam Latvijas lejasgalam sniegs ir nokusis, bet zeme nav atlaidusies, tur ir tā problēma. Maksimāli to ūdeni jācenšas novadīt no laukiem, cik nu tas ir iespējams,” uzsvēra Grantiņa.
Taču pārējos Latvijas novados situācija ir daudz labāka, jo sniega kārta ir biezāka. “Zemgalē ir labāka situācija, jo sniega sega ir biezāka un tā kušana nenotiek tik strauji. Vidzemē un Latgalē ir tieši tas pats. Tā kā pagaidām šajos novados nav tik traki. Bet nu jāskatās laika prognozes. Protams, ūdens uz sējumiem nav nekas labs,” atzina LLKC Augkopības nodaļas vadītāja.
Savukārt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS norādīja – lai gan daudzviet lauki stāv ūdenī, situācija vēl bažas nerada. “Ūdens stāv daudz virsū, bet domāju, ka divu dienu laikā tas varētu būt nogājis. Pa naktīm salu sola, svētdien arī vēl prognozēts sals, tā kā situācija nav nekas jauns un graudaugi to normāli var nedēļu pārciest – šādā sasalušā stāvoklī tā pašlaik nav problēma,” klāstīja Ruža.
Tāpat viņš informēja, ka iepriekšējos gados atkušņa periodos ir novērota arī daudz sliktāka situācija. “Zeme ir sasalusi, un augi joprojām ir ziemošanas stadijā. Bet arī, ja zeme atkūst un atsākas dzīvība, tad ūdens aizies, jo upes nav pārāk pārplūdušas, peļķes gan ir milzīgas, taču nav dramatiskas situācijas. Lai gan ūdens ir daudz, pašlaik bažu nav. Lielāki ūdeņi ir redzēti – daudz lielāki un daudz ilgāku periodu,” pastāstīja “Latraps” izpilddirektors.
Jau vēstīts, ka šonedēļ Ventspilī un Liepājā saistībā ar krasu temperatūras maiņu un intensīvo lietu, kas pastiprināti veicinājis sniega kušanu, strauji cēlies ūdens līmenis, applūdinot gan brauktuves, gan privātos īpašumus. Plašāki plūdi varētu būt dienvidrietumos – Aizputes, Durbes, Pāvilostas, Nīcas, Rucavas, Grobiņas, Priekules novadā –, kā arī ziemeļos – Ventspils, Dundagas, vietām Talsu novadā.
